![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Es tā biju domājuse, ka visas nedienas ar bērnu mācībām beidzas ap trešo klasi un dalīšanu zem svītras, un lielāku bērnu vecāki vakaros meditē sveču gaismā pie pašu adītām mandalām, liek trīsdimensiju puzles, dzer vīnus pie televīzoriem, nododas seriālu vērtēšanai vai rokdarbu un citas jaunrades priekiem. Tikai ne es, un tikai ne mūsmājās, jo Kosmosiņš gudri darīdams atceras, ka man iedzimts „Šūpuļtīklā un stāvus gēns”, un nepaguris rūpējas, lai dzīve Jūsu Padevīgai kalponei un Grūto Uzdevumu priesterienei nekļūtu par medusmaizi, ja kaut kur tiks atvērts logs, noteikti tiks aizmūrētas durvis, ja!
Tātad mēs mācamies septītaja klasē un mums ir daudz patstāvīgo darbu, zemas koncentrēšanās spējas, nepietiekamas angļu valodas zināšanas un vēlēšanās uzlabot savas sekmes iesaistot mācību procesā Māti.
Es jau stāstīju, ka visvairāk laika aizņem ģeogrāfija (Āfrikas anklāva valstis, un Āfrikas valsts, kuras terioriju okupēja cita valsts, kurā gadā un kāpēc, tagad es zinu, kas ir Rietumsahāras koflikts), nupat atkārtojām darbības vārdu konjugācijas (es jau sāku atšķirt 2. no 3. un iemācījos locīt darbības vārdu „locīt”. Iepriekš es domāju, ka mēs locām, bet nekā, izrādās, ka lokām. Es ceru, ka drīz nāks salikti pakāroti teikumi un divdabja teicieni un man vairs nebūs jākaunās par savu rakstīto vārdu Cibā.
Pakāpes ar negatīvu bāzi vai negatīviem kāpinātājiem man padodas diezgan labi, daļu kāpināšanu varu pavilkt, visvairāk kļūdos ar mīnusa zīmēm. Janubet, dakter, ja man vienpadsmitos vakarā jāpārbauda 30 piemēri, es tak drīkstu kļūt drusku nervōza.
Nesen es veikalā satiku Baibiņas mammu un man par atvieglojumu jāsaka, ka viņai ejot tāpat, un viņai arī ir divas meitas, pie tam Baibiņa ir teicamniece, un vēl es uzzināju, ka lielākoties klasē ar šitām lietām ņemas tēvi, un mātes ir tās, kas burkšķ un saka, štrunts ar to Āfriku, ejiet gulēt, ir tak četri no rīta.
Tātad mēs mācamies septītaja klasē un mums ir daudz patstāvīgo darbu, zemas koncentrēšanās spējas, nepietiekamas angļu valodas zināšanas un vēlēšanās uzlabot savas sekmes iesaistot mācību procesā Māti.
Es jau stāstīju, ka visvairāk laika aizņem ģeogrāfija (Āfrikas anklāva valstis, un Āfrikas valsts, kuras terioriju okupēja cita valsts, kurā gadā un kāpēc, tagad es zinu, kas ir Rietumsahāras koflikts), nupat atkārtojām darbības vārdu konjugācijas (es jau sāku atšķirt 2. no 3. un iemācījos locīt darbības vārdu „locīt”. Iepriekš es domāju, ka mēs locām, bet nekā, izrādās, ka lokām. Es ceru, ka drīz nāks salikti pakāroti teikumi un divdabja teicieni un man vairs nebūs jākaunās par savu rakstīto vārdu Cibā.
Pakāpes ar negatīvu bāzi vai negatīviem kāpinātājiem man padodas diezgan labi, daļu kāpināšanu varu pavilkt, visvairāk kļūdos ar mīnusa zīmēm. Janubet, dakter, ja man vienpadsmitos vakarā jāpārbauda 30 piemēri, es tak drīkstu kļūt drusku nervōza.
Nesen es veikalā satiku Baibiņas mammu un man par atvieglojumu jāsaka, ka viņai ejot tāpat, un viņai arī ir divas meitas, pie tam Baibiņa ir teicamniece, un vēl es uzzināju, ka lielākoties klasē ar šitām lietām ņemas tēvi, un mātes ir tās, kas burkšķ un saka, štrunts ar to Āfriku, ejiet gulēt, ir tak četri no rīta.
locīties - lokās, mācīties - mācās, savukārt mākties - mācas.
Tad arī sākas visas tās histērijas, ka eksāmeni esot par sarežģītu, lai arī šī brīža 9.klases eksāmeni ir salīdzināmi ar 6.klases vielu vēl tik pirms gadiem divdesmit.
Man jau gan ir vienalga, man vairāk Tevis žēl, ka šitā nomok(c?)ies ne tikai bezjēgā, bet arī čakarējot potenciālo darbaspēku piedevām:))
Kultūršoks man bija par numurs un treneris ar tik mazu "m" un "n" skaitu:))
hmm, tikai nav ne jausmas par pavēles formu...
toties jāatzīst, ka tagad, kad bērni gandrīz izaudzināti [es jau sen esmu pabeigta un noarhivēta, vienīgi māsa cīnās ar 9. klasi un nesaprot ne burta krieviski], vecāki ar retiem izņēmumiem patiešām meditē vakaros. man taisni vai bail, ka nu tik sāksies pērļošana un dekupāža.
Nekas. Es tā rēķinu, ka vēl štrunta astoņi gadi vidējās izglītības, tad četri gadi augstākās, tad dažu gadu pieklājības periods - un varēs sākt zāģēt bērniņus, ka varētu tā kā paši kādu eiro nopelnīt.
es gan šogad (8.klase) skaļi atzinu savu absolūtu nespēju fizikā (nu drīkstu pilnīgi oficiāli meditēt sveču gaismā). tas nebija negaidīti atvasei, jo vienmēr esmu sludinājusi, ka algebru un ģeometriju ar pūlēm, bet vēl varu restaurēt atmiņā (būšu godīga - nav bijis īpašas vajadzības), bet fiziku, nekad, nekad, jo tās vienkārši tur nav.