22 Februāris 2021 @ 20:36
 
Mangaļsalā ir Veiksmes iela, pārāk daudz atpūtnieku un pie Lady Cotlin vraka bildējās jautrs krievu pulciņš ar kartona kafijas krūzītēm

gaidu kārtējo pavasari ielaižam savus taustekļus manā dzīvē
 
 
22 Februāris 2021 @ 10:25
 
Sapnī redzēju Navaļniju, viņš strīmoja tiešraidi no konvoja mašīnas, stāstot par tās uzbūvi un īpatnībām, pēc tam viņš nāca klajā ar dziesmiņu, pēc kuras vadīties ikvienam, kas grib viņu apciemot cietumā, dziesmiņas vienīgie vārdi bija "юра лайф", kas kā mantra skanēja uz riņķi konservētas lounge mūzikas pavadībā, tai pat bija Vecrīgā nofilmēts videoklips, kur viņš skrēja cauri kafejnīcu terasēm, taču tad sapnis izšķīda un es tā arī neuzzināju, kā viņu apciemot
 
 
20 Februāris 2021 @ 09:02
 
pusdeviņos vakarā piemājas bodītē nopirku saldo krējumu un Rubika kubu
 
 
19 Februāris 2021 @ 00:03
I wake up every day thinking I'm the shit  
otrdien jāiet pie šrinka, prasīšu ņemt nost fluanksolu, jo to nebeidzamo čučumuižu vairs nav iespējams izturēt - man patīk sirdsmiers, miegs un fantastiskie sapņi, но не до такой степени, kaut gan jāatzīst, ka neatceros pēdējo reizi, kad būtu tik ilgi un kvalitatīvi gulējusi, varbūt jāpaņem kaut kādas miega ripas avārijas gadījumiem un pārējā laikā jāizlīdzas ar garām pastaigām, gandžu, viskiju un bedtime stories podkāstiem, kā jau allažiņ.

sāku domāt, ka es arī varētu reiz saņemties uzkāpt uz sieviešu stendapa skatuves, nu ok, varbūt vismaz parunāt sūdu iekš Openly Queer Mic, man azotē ir pat daži joki, taču ir 3 būtiskas problēmas: a - es esmu smieklīga tikai spontānos un nepiespiestos apstākļos; b - es ciešu no dvēseli kropļojošas trauksmes; c - es runāju pārāk neskaidri un R burta neizrunāšana arī galīgi nepalīdz, tā ka laikam būs vien jāatstāj gaišās slavas virsotnes tiem citiem.

esmu sākusi krāt pastmarkas, bez panākumiem mēģinājusi iemācīties adīt (fuck this, es saprotu, ka citiem tas var šķist relaksējoši, taču man tas ir nebeidzams saspringums un ciešanas), gatavoju ēst vēl intensīvāk, nekā jebkad agrāk, manos nākotnes plānos ietilpst uzcept maizi un sasiet kārtīgu mājas sieru, vēl es esmu noprovējusi molliju, iztulkojusi kaudzi bezjēdzīgu filmu, spīdoši performējusi darbiņā un pilnai laimei atliek tikai pakārties, lol.

gaidu 1. martu, lai varētu beidzot nogriezt savus pandēmijas matus
 
 
13 Februāris 2021 @ 21:52
 
Šķiet, ka jaunā Vertera ciešanas šajā cibiņā drīz aizstās galvenokārt dažādas izcelsmes reibumos dzimuši domugraudi un wild sapņu pieraksti, un par tiem pēdējiem var pateikties tikai manām jaunajām zālēm, jo kopš to uzsākšanas es gandrīz ik nakti sapņoju kaut ko vienreizēju.

Kā mūsu klase gāza Lukašenko režīmu )
 
 
12 Februāris 2021 @ 22:54
 
the silence of lovers
 
 
05 Februāris 2021 @ 08:21
 
Sapnī redzēju nepazīstamas radinieces dzīvesstāstu, ieturētu labākajās Holivudas grāvēju tradīcijās; tur bija viss - iekāre, nodevība un pat milzīga sprādzienu sekvence, fonā skanot In the Air Tonight kā tādā Deadpool filmā, taču visvairāk man bija žēl zivju, kuras kaudzēm vien tika izmestas krastā, uzsprāgstot piestātnē pietauvotam okeāna lainerim, tās vārgi plakšķinājās pa zemi, cenšoties nokļūt atpakaļ ūdenī, un es tās skaļi mēģināju iedrošināt konsekventi lēkt uz ūdens pusi, labi apzinoties, ka zivis tā nestrādā un visi mani labie nodomi ir velti.
 
 
04 Februāris 2021 @ 23:19
 
Hospitāļu iela, lai miers viņu daiļradei, skan kā vēss alus Gaujā, kā Tērbatas ielas bruģis, kā tveicīga vasara uz Rīgas centra akmeņiem padsmit gadus atpakaļ, kad mēs visi bijām jauni, skaisti, bezrūpīgi un pārliecināti, ka mums viss pienākas.

Jau nedēļu dzeru zāles un pagaidām viss ir mierīgi, paldies Dionīsam, ja vien neskaita drausmīgo fluanksola uzsākšanas akatīziju, kas katru mīļu sekundi liek vēlēties lēkt cauri degošiem riņķiem ar vienriteni, katrā rokā virpinot pa trim fidžet spineriem grozāmgrābšļiem un dziedot Marseljēzu, taču arī tas reiz pāries, gluži tāpat kā viss cits.

when they ask what do I see
I say a bright white beautiful heaven hangin' over me
 
 
03 Februāris 2021 @ 09:18
 
Gadās tā, ka virspusēji zini kādu dziedātāju vai ansambli, taču nekad neesi tā īsti viņos klausījies līdz brīdim, kad viņu mūzika nobrūk pār tavu galvu kā izpuvuši bēniņi un tu nodomā: kā, nu KĀ es varēju nodzīvot mūžu bez šī? Man tā vakar gadījās ar Cocteau Twins.

Gaidu, kad beigsies kovīdijs, lai visi mani draudziņi varētu nākt pie manis piepist sejas un pīpēt ūdenspīpi kā pamatskolnieki savās pirmajās nopietnajās ballītēs, mēs liksim skaļu mūziku jūtūbē, izbesīsim kaimiņus un cits citam pieskarsimies.
 
 
25 Janvāris 2021 @ 00:21
 
Lai kaut viena lieta manā mūžā būtu tik nemainīga kā Sun Set toniks cauri laikiem katrā Dievzemītes gadjušņikā un hipermārketā.
 
 
21 Janvāris 2021 @ 23:24
 
Darbiņš šovakar sarīkoja online prāta spēles, kurās es izkaroju trešo vietu 40 dalībnieku konkurencē (kaut es visu spētu atcerēties tik labi kā memes, dziesmu tekstus, 20+ gadus vecas TV reklāmas un citus mazsvarīgus sūdus), taču tam dopamīna vilnim, kas pēkšņi nogāzās pār maniem sen izkaltušajiem receptoriem, maz kas varētu līdzināties, varbūt vienīgi sekss vai heroīns, vēl es visu pagājušo nakti nosēdēju pie tulkojuma un man pēc tiesas un taisnības pienāktos gulēt un sapņot par saviem nākamajiem cibas ierakstiem, taču izskatās, ka es palikšu nomodā vēl vienu nakti un turpināšu no ikviena leņķa apžļembāt savu triviālo sasniegumu, līdz tas nolobīsies no kauliem, zaudēs visas savas īpašības un pat man no tā kļūs pretīgi.

no zoloftiņa uz prozaciņu
saulainu taciņu
 
 
15 Janvāris 2021 @ 22:45
 
Var jau būt, ka šis viss patiesībā notika manis dēļ - pirms 2 gadiem instagramā nopublicēju bildi ar grāmatu "444 kartupeļu ēdieni" un man uz brīdi piesekojās Iesalnieks, taču zināmu apsvērumu dēļ viņš no manis atsekojās jau pie nākamās bildes, kurā bija iemūžināta kāda galvaspilsētas naktslokāla drag queen ballīte akurāt pāvesta vizītes priekšvakarā. Skumji!
 
 
15 Janvāris 2021 @ 15:57
 
Rīga - mazā Parīze, Satversme - mazā Kamasutra
 
 
15 Janvāris 2021 @ 08:55
 
ceru, ka līdz otrdienai Āģī būs nošķūrējuši jaungadā uzsprāgušās mājas paliekas un atjaunojuši sabiedriskā transporta kustību, jo noliktā diena tuvojas un man būs jābrauc uz Ļ. ielu pie šrinka, kas jau pats par sevi nav nekāds rožainais pasākums un pēc tik ilga pārtraukuma noteikti man radīs visu iespējamo trauksmi (salīdzinājumam: pirms pirmās terapijas reizes man no uztraukuma sāka asiņot deguns, kas vispār nekad mūžā nav noticis, lol) un ar piemājas autobusu tur varētu tikt nieka 10-15 minūtēs, taču šobrīd izskatās, ka būs jābrauc ar boltu kā tādam buržujam, lai varētu laicīgi visur tikt

gribu uz pāris nedēļām ieperināties kādā lauku īpašumā, kur cauru dienu kurināt krāsni, lasīt vecas grāmatas un vienā laidā klausīties Swans
 
 
02 Janvāris 2021 @ 22:55
 
Jaunākajā sapņu sērijā beidzot atrisināju sen pazudušās Madelēnas Makenas lietu (esmu dzirdējusi gana daudz true crime podkāstu, lai būtu droša, ka Madelēnu nozūmēja viņas pašas vecāki, bet ne par to ir stāsts), tātad, Madelēnas pusmāsa ekskluzīvā intervijā žurnālam Ir atklāja, ka Madelēna esot dzīvojusi tepat Dievzemītē, civillaulībā ar kādu plaši pazīstamu latviešu tēlnieku, kurš pēkšņos greizsirdības uzplūdos esot nabaga Madelēnu sakapājis ar cirvi. Case closed.
 
 
01 Janvāris 2021 @ 02:06
 
par 2020. gadu būtu lieki kaut ko vēl piebilst, taču nākamo gadu sagaidīšu vai nu jūras krastā pie ugunskura ar pilnu termosu karstvīna, vai pīpējot gandžu un pišoties pie Slowdive, citi varianti netiks nedz pieņemti, nedz izskatīti

lai jums viss būtu un nekas par to nebūtu!
 
 
30 Decembris 2020 @ 09:48
 
radošais komplekts "mana pirmā komandantstunda"
komplektā ietilpst striķis, ziepes un 0,7
bezmaksas piegāde uz Omniva pakomātiem
pasūti tūlīt
iepriecini savus mīļos
 
 
17 Decembris 2020 @ 12:44
 
šogad Dod Pieci maratonam noziedoju šo
 
 
03 Decembris 2020 @ 09:07
 
"Bērēs un kristībās neatliekamos gadījumos drīkst pulcēties ārpus telpām ne vairāk kā 10 cilvēki (...)" (© Delfi)

Par bērēm skaidrs, bet neatliekamas kristības?
 
 
30 Novembris 2020 @ 09:41
 
Piedodiet, brīvdienās biju tankā - kas tur īsti notika ar Snorki?
 
 
24 Novembris 2020 @ 23:43
 
pirms gada ap šo laiku sagaidīju savu Morisona vecumu, braucot mājās no Soap&Skin koncerta (svešā mašīnā, kur uz aizmugurējā beņķa bija izklājies pavadošās grupas bundzinieks un rādžiņā skanēja Ādmiņu ielas best of), šogad svētku programmā ir tikai smeldzīga vēlme piepist seju un apraudāties

ai, joptvai
 
 
13 Novembris 2020 @ 08:04
 
Neviena sieviete nav mani apmierinājusi tā, kā to vakar izdarīja Satversmes tiesa.
 
 
05 Novembris 2020 @ 12:25
 
Весь покрытый зеленью, абсолютно весь
Остров невезения в океане есть
Остров невезения в океане есть
Весь покрытый зеленью, абсолютно весь
 
 
03 Novembris 2020 @ 21:49
 
Pagājšceturtdien tepat pāri ielai atvēra mazo sūdmaximu, Dievzemītē kuru katru brīdi sāksies otrais lockdowns, un ja vēl pieskaita attālināto strādāšanu, iespēja aiziet zapojā vēl nekad nav bijusi tik sasniedzama un tik valdzinoša
 
 
30 Oktobris 2020 @ 22:49
 
Sapnī biju uz koncertu "10 iemesli, kāpēc Aspazija ir labāka par Raini", programma bija nodrukāta ar zilu un zaļu krāsu uz skaista, bieza, pelēka krafta, viss pēc gostiem un labākajās dizaina tradīcijās, bija riktīgi šiki, līdz sapņu engine uzkārās un vairs nespēja ģenerēt mūziķu un mākslinieku sejas, visi nāca uz skatuves ar pakaušiem pa priekšu un vienīgais mākslinieks, kura seju man izdevās ieraudzīt, izskatījās pēc Average Enjoyer un Gigachad mīlas augļa, tad sapnis vairs nespēja pavilkt visus paša uzģenerētos brīnumus un sāka irt pa vīlēm, un es tā arī neuzzināju nevienu no 10 Aspazijas pārākuma iemesliem.

Vēl pirms pāris dienām nosapņoju, ka Rīgā tiek svinīgi atvērta kebabnīca "Latvijas kebabs" ar devīzi "Kā Pakistānas kebabs, tikai bez rasisma". LOL.
 
 
26 Oktobris 2020 @ 22:55
 
pavasarī visa attālinātā strādāšana un tai sekojošā sociālā izolācija kaut kādu iemeslu pēc bija tik trauksmaina, ka es nespēju vien beigt par to vārīties katrā terapijā, taču tagad rit jau trešā nedēļa, kopš esmu atkārtoti pārvākusies no biroja uz māju, un mani tas galīgi nepiš, varētu pahāt abos darbos kaut līdz jēzus otrajai atnākšanai, žēl vienīgi tos 40 dālderus, kurus mēneša sākumā iegrūdu e-talonā, bet ko nu vairs, lai jau šiem tiek

gribu tempt sliktu vīnu tumsā pie jūras
 
 
02 Oktobris 2020 @ 02:02
 
Ikreiz, kad paņemu kārtējo haltūru un nākas tulkot kaut ko tautā zināmu, man ir bail, ka nedarīšu darbam pienācīgu godu, Endzelīns kapā rotēs ap savu asi un sašutušie skatītāji aiz dusmām sagaidīs filmas beigu titrus, izstalkos mani feisbukā un piesolīs pa ģīmi - nupat pabeidzu tulkot Bāku (jā, to pašu), pārlasīju septiņtrejas reizes un vienalga šķiet, ka nekāda nopelniem bagātā kultūras darbiniece no manis nesanāks, galu galā ne man Gucci, ne man Nike ne man grāds valodās, ne mākslās, un gluži kā pamatdarbiņā es esmu kaut kādā mistiskā kārtā iemaldījusies daudz augstākā plauktā, nekā man pēc tiesas un taisnības piedienētu.

Nu ko, vāksim parakstus pa trešam lāgam - no sirds ceru, ka dzīvesbiedru petīcija 3.0 būs galdā jau pēc pāris nedēļām un cienījamā iesniegumu komisija aizrīsies ar pimpi.
 
 
26 Septembris 2020 @ 01:08
 
Pirms kāda laiciņa ss'ā ieraudzīju savu veco Iļģuciema dzīvokli, tas pa šo laiku ir krietni uzpucēts, tomēr joprojām izskatās tā, it kā es būtu aizbraukusi tikai uz brīdi - tur joprojām ir gan mans 20 peso vērtais virtuves galds, kura priekštecis tika salauzts līdz šim vētrainākajā manas dzimšanas dienas ballītē, gan vienas nakts laikā izlīmētās zaļās priekšnama tapetes, kas ir pirmā dokumentētā liecība manai tieksmei visas apspiestās emocijas slīcināt darbā, lol.

Paldies, serotonīn, tiešām, no sirds un rajona, thank you for the music, trīs gadi bez ripām bija tiešām forši, bet nāk rudentiņis un būs barga ziema ar visām no tā izrietošajām sekām.


lūdzu
man ir labi
man ir tik ļoti labi
 
 
14 Septembris 2020 @ 09:14
 
Sestdien biju uz biennāli (jo būt zilam un neielikt instiņā LIFE TIME ir noziedzīgi, ja), peintbola laukuma posmā man aiz muguras gāja klasiskā kulturālo jaunlatviešu ģimenīte, kuras 4 - 5 g.v. troņmantinieks svētā sašutumā jautāja "UN VIŅI TO UZSKATA PAR MĀKSLU??????".

Gribu apsisties un dejot, un raudāt, līdz uznāk vēmiens.
 
 
07 Septembris 2020 @ 11:22
 
murgos dzimst vissulīgākā māksla un kārtīgos кровь из носу dedlainos dzimst vislabākie darbi, it kā kāds būtu noplēsis kreveli no svaigi aizvilkušās brūces un atrāvis vaļā asiņu plūdus, kuros aizskalots viss liekais un izkristalizējies tikai būtiskais

gāju taisīt kovida testu (spoiler alert: tas ir negatīvs un manas fiziskās nebūšanas ir tikai pārguruma manifestācija novājinātā organismā, ko nebiju izvēlējusies laikus pamanīt, lol), pēcāk vilkos mājup cauri Ķīpsalai un ielas otrā pusē gāja kāda sieviete, kas reizē dziedāja, kliedza un, iespējams, arī raudāja

es atceros, kā smaržoja visas manas sievietes, atceros viņu siltumu, viņu krūšu apveidus zem blūzēm un t-krekliem, viņu skumjos dzīvesstāstus, mīļākos ēdienus un vaļaspriekus, dažas ir apbērnojušās, dažas nolēmušas mainīt dzimumu, citas vienkārši kūņojas pa pasauli un nodarbojas ar dies' zina ko, bet es darbā klausos deviņdesmito gadu repu, kur dusmīgi aizokeāna zēni saka "I love pussy, but never the bitch that it's attached to", un grūti pateikt, vai es gribētu, lai tā jebkad būtu bijusi taisnība

eh