skukas kopotie raksti ir kā istaba ar augstiem griestiem, vecu ozolkoka galdu un milzīgu logu uz dienvidiem, kur uz balti krāsotām sienām kaut tikko jaušami, taču visos pantoņos izgaismojas pati dzīve

kaut kad varbūt saņemšos ierakstīt arī lielos dzīves apdeitus, bet ne šovakar