09 Aprīlis 2026 @ 21:39
 
Kādēļ Uļjanu atveido vīrietis? Savādi.
 
 
06 Aprīlis 2026 @ 07:55
 
suņu skolā mēs esam stabili klases apakšgalā zem izstāžu un māju suņiem un treneris regulāri sauc malā un diferencē, bet man tikmēr šķiet, ka tas, kā Kajs šobrīd spēj sadarboties ir mega, salīdzinot ar sākumu. Nopirku omulīgi dzeltenas siltinātas bikses treniņiem un ar tām mazāk velk vārtīties pa dubļiem, ievēroju, ka darbojas arī, ja palecos vai smagi stampāju kājas. kopā esam 4 suņinieki, džeks militārists, kuram suns visu nolasa no acīm un divas sīciņas dāmas ar milzīgiem lēnīgiem dogiem, man viņi patīk un tas, ka nav jārunā.
 
 
03 Aprīlis 2026 @ 18:54
sandales  
uz vecumu paliek arvien triviālākas bēdas.

šodien sagruzījos par savām jaunajām sandalēm. berž. un arī rudenī pirktās rudenī berza. un šie ir 'ērtie' ražotāji. karoče, es nesamaņā, jo pirms tam 10 gadus / 4 ražotājus / 6 modeļus nēsāju līdz izjuka, vai nevarēja dabūt ārā smaku.

un tagad - no doma laukuma līdz dailes teātrim noberzts trijās vietās.
 
 
02 Aprīlis 2026 @ 19:58
 
VID pieblīvētās tabuliņas un ciparu virknes atslēdz manas smadzenes un ieslēdz totālu izmisumu. es skatos uz to visu kā svešvalodu, citplanētu, un es nezinu, kur lai to valodu iemācās, un es arī TIK ļoti negribu! es jūtu fizisku pretestību, man tas šķiet nepareizi un pretīgi. to vajadzēja mācīt skolā. paldies mammai, kura manu izmisuma smieklu pavadīta spēj tur kaut ko ieraudzīt un uztvert un man palīdzēt.

es nemāku gulēt. aizmiegu tādā pozā, ka divas dienas nevaru bez kunkstiem vairs pagriezt galvu. pie vainas gan laikam ir pārāk plānais spilvens. es gribu senās ēģiptes koka spilvenu, galvas novietni. kam lai pasūta? kaut ko šādu.

sapnī ar M un P bijām kādā pagrabā ar koka grīdu. telpas vidū grīda bija uzplēsta, un tajā bija kanalizācijas lūka. P teica, ka zem lūkas ir elle, un ka mēs varot parunāties ar pašu nelabo, ja noceļam vāku. nocēlām vāku un runājām ar sātanu. sākumā viņš atbildēja baisā dēmonu valodā, bet pēc tam pārgāja uz valodu, ko es sapnī sapratu, bet kas nebija ne latviešu, ne angļu, bet izklausījās baisa tāpat. balss tāda, kādu iztēlojos dievu balsis – pamatīga, dziļa, doba, ar atbalsi, drusku tāda graudaina, smilšaina, it kā viņa balss saites būtu no akmens, it kā tur basā runātu tektoniskās plātnes. līdz ar katru izteikto vārdu no atveres iznāca tāds kā elles karstums vai sātana elpa, un versme sašķobīja gaisu, viss caur to uzlūkotais izliecās un vibrēja. neatceros, ko mēs vaicājām un ko mums atbildēja, bet tas bija ārprātīgi baisi un mazliet vilinoši vienlaikus. mēs nevarējām saņemties ielūkoties caurumā. no malas lūkojoties šķita, ka tur ir mēma, matēta, bezgalīga tumsa, kura mūs sevī ieraus, ja lūkosimies ne no malas, bet aci pret aci. un ja nu tas, ar ko mēs runājām, arī bija visa šī bezgalīgā tumsa?

 
 
02 Aprīlis 2026 @ 08:21
 
ja es būtu grama influenceris, tad ieliktu šādu tekstu, vizuālajam noformējumam izvēloties jogas paklājiņiem noklātu jumta terasi, ar skatu uz metāliski stiklotu debesskrāpju perifēriju:

dzīve ir dāvana, tev tā nav jāanalizē.
 
 
28 Marts 2026 @ 22:47
 
I will never be untrue
Do anything you would want me to
Never stay out drinking
No later than 2:00
2:30


 
 
Skaņa: i will never be untrue
 
 
28 Marts 2026 @ 21:29
 
vai "starsailor" ir ietekmējušies no mielava "labradora" klavieru izspēles, savā debijas albuma pirmajā singlā "alcoholic"?
 
 
28 Marts 2026 @ 19:26
runā dāmas vol. 138  
lamināts un dzintars - tas varētu būt tāds dzejoļa nosaukums.
Tags:
 
 
28 Marts 2026 @ 19:19
 
ja keiša/paula uzvedumā sanāk aizmigt, tad tā ir gala diagnoze tam, ka man ir narkolepsija.
labi ka pēdējā rinda, varēja atstutēt galvu pret sienu.
vienīgi liekas ka dailes namā ir pretīga publika, ku nekautrējas koncerta laikā filmēt, UN ar ieslēgtu zibspuldzi.