29 Oktobris 2020 @ 22:45
man, lūdzu, saules panelīšus arī  
Izdomāju salīdzināt elektrības+gāzes cenas UK vs LV,
Tā kā cena veidojas nedaudz atšķirīgi,
(mums, piemēram, ir 15.27p par kWh, plus 29.69p dienā elektrībai, savukārt lv ir kkādas citas komponentes papildus kWh),
vnk ieliku mūsējos elektrības/gāzes tēriņus latvenergo lapā kalkulatorā.

Par to, par ko mēs šeit UK maksājam £98.50 mēnesī (Swedbank saka tas šobrīd ir 104.29EUR),
LV mēs maksātu no 54.43-71.85EUR (neprecīzi, jo LV ņem vērā arī kkādu noslodzi gāzei, ko es īsti nesaprotu, ieliku gan zemāko līdz 6, gan augstāko 16-25+).
 
 
29 Oktobris 2020 @ 23:43
 
Pirms gada frāze "trīs vīrieši melnās maskās" bija pavisam viennozīmīga.
 
 
29 Oktobris 2020 @ 16:26
 
Rodas vēlme teikt, ka gribu sevi atpakaļ, bet šī arī esmu es. Tik daudz jāpierod. Pie regulāra noguruma (vasarā, pavasarī, pat pagājušajā ziemā bija daudz enerģijas). Pie tā, ka vairs nespēju tik efektīvi kā parasti strādāt vai sakārtot savu darba dienu un prioritātes. Pie tā, ka vairs nespēju dot līdzcilvēkiem tik daudz kā kādreiz. Gribu būt klātesoša, bet baidos no e-pastiem, zvaniem, ziņām. Daudz aizmirstu, ko kam esmu apsolījusi vai kādreiz piedāvājusi. Pat nevaru nosūtīt jaunu dzejoli tiem cilvēkiem, kam parasti esmu sūtījusi. Labajās dienās gaidu, kad notiks kaut kas slikts. Daudz domāju par nebūšanu. Nav pašnāvniecisku domu, bet ir stipra vēlme neeksistēt. Un kārtējā dzīves biedru likuma noraidīšana to bezcerību tikai papildina. Zinu, jāiet pie terapeita, bet apstākļu maiņas dēļ nav tam pastāvīgu ienākumu. Būtu vismaz baseins, kas palīdz man savākties, bet vīrusa dēļ nedaudz bail tādā vietā rādīties.
 
 
29 Oktobris 2020 @ 11:37
man, lūdzu, vienu maziņu apsildāmo grīdu  
Neizsakāmi riebjas aukstums. Mums it kā mājā ir normāla temperatūra - 17.5 grādi, ja uzvelk kko ar garām rokām un siltas zeķes, ir ok, deguns tikai auksts, bet tāpat to vien gribās, kā sēdēt zem segas. Negribas ārā itin nemaz, tur vēl slapjāks un aukstāks. Uzrakstīju šo un uzgriezu apkuri, lai sasilda vismaz līdz 18.

UPD.: Pēc aptaujas iekš pajautā komūnas, uzlikšu termostatu un 18 grādiem, lai virnmēr turas vismaz uz tik daudz, un tad redzēs :D
 
 
28 Oktobris 2020 @ 18:25
 
Tieši tad, kad liekas, ka no šīs klabes nav nekādas dižās jēgas (ik pa laikam apdomāju, ko man dod šis formāts), mani jau vairākkārt ir pārsteidzis kāds komentārs vai notikums, kas pierāda pretējo. Paldies un lūdzu! :)
 
 
28 Oktobris 2020 @ 17:12
sūdīgi  
sratistika
 
 
28 Oktobris 2020 @ 14:30
 
Poll #21394
Open to: All, results viewable to: All

vai tu tiecies būt labāks cilvēks?

View Answers


40 (74.1%)


14 (25.9%)

Tags:
 
 
28 Oktobris 2020 @ 12:03
 
Tēvs man regulāri sūta sms. Pārsvarā, lai skalotu man smadzenes un liktu justies slikti, bet reizēm jautājumus par krustvārdu mīklām. Vakar bija īpašs gadījums.

"nav ku dareit, dators ir remontā, isadumojus, ka kreili ir talanteigi cylvaki-Bumba* ir kreilis, Hitlers, Napolens, beja-a kas vel?”

Vispār viņam bez alkohola ir laba humora izjūta, bet citādi jā - mans tēvs sevi pielīdzināja Hitleram.

*Viņa iesauka
 
 
27 Oktobris 2020 @ 22:19
 
Vecajos kapos ir šajā laikā ir ļoti skaisti. Milzu kļavas, viscaur dzeltenas, virs galvas vainagi gandrīz saslēdzas, un, ja paskaties uz augšu, jūties kā baznīcā.
Vakarā, kad tumšajās alejās krīt lapas, ir spocīgi, liekas, ka starp retajiem pieminekļiem kaut kas kustas.
Bērni, ejiet naktī kapos, kapos ir skaisti, kapos ir miers.
 
 
26 Oktobris 2020 @ 15:52
 
tai spēlītē "kāds ir tavs vēlēšanu sauklis" ar to, ko esi teicis zvēriņam, man sanāk:
rasbainieks 2020 naci pūce
 
 
25 Oktobris 2020 @ 22:28
Mazpilsētas zvērēni  
Pie vasarasmājas verandas durvīm uz pakāpiena bija nolikta ļoti maza, bet mērķtiecīga kaciņa. Neapšaubāmi ar nolūku likta. Aizdomas krīt uz caunu. Kaimiņiem caunu ģim. dzīvo vasarnīcas bēniņspraugā, pie tam uzvedoties neglīti, piekakājusi visu slotu skapi.
Bebrs turpina apciemot kokus. Mūsmāju ābele tagad ir pasargāta ar režģiem, toties kaimiņu kunga ābelei nu ir skujutaka. Ābele jau gan tāpat ir diezgan sliktā stāvoklī.
Diagonālmājas kaimiņiene braucot tumsā no jūras redzējusi ceļu pārskrienam četrus kucētiņus tumsā spīdošām actiņām. Domā, ka tie varētu būt šakālēni, jo ne tik tālajā Kalngalē dzīvo šakāļu ģim.
Un man jāpiekrīt kaimiņienei, ka kaķu tiešām kļuvis ievērojami mazāk.
Bet to varētu būt izdarījusi arī lapsa, kura vismaz izgājšvasar dzīvojās pa blakusmājas kaimiņienes dārzu, zem šķūnīša atradām alu un kaimiņiene, tēju dzerot, bija veikusi lapsas novērojumus, lepojās, ka viņai tagad ir pašai sava lapsa.
Kurmjiem un ūdensžurkām klājas labi, paldies par apvaicāšanos.:)
 
 
23 Oktobris 2020 @ 21:56
 
iesakiet lūdzu kādu coworking vietu ar labu gaismu un interjēru, kur zāles pārzinis nedusmosies, ka es tur biš pafočēšu modeli priekš stoka bildēm. paldies!
 
 
22 Oktobris 2020 @ 17:22
nātrīte  
Vakar gulēt ejot sākās trauksme, pilnībā tā arī nav pārgājusi. Tāda sajūta, ka kāds uz sirds kā bērnībā uz rokas griež nātrīti. Esmu jau to pieņēmusi kā savu realitāti, tā taču notiek, bet sen tā nav bijis, ka divus (vai pat jau trīs) mēnešus pārsvarā ir tikai zemie punkti. Visādos veidos ir bijis grūti, šķiet, ka tuvākajās nedēļās turpinās būt. Mierinu sevi ar to, ka bedre ir tikai bedre, un bedres reizēm ir un pēc tam vairs nav.


Bet vismaz Covid man nav!
 
 
22 Oktobris 2020 @ 10:40
Zelta asaras jeb Kā es Klimtu (neno)pirku  
Izrādījās, ka vienīgā Klimta glezna, kas man patiešām patīk, nemaz nav Klimta, bet franču gleznotājas Anne-Marie Zilberman, kuras pārejās gleznas, izņemot, šo vienu, man nemaz arī neiet pie sirds.

Septembrī izdomāju, ka Klimta reprodukcija pie mūsu dzīvojamās istabas sienas varētu ļoti labi izskatīties, pirms tam kkad sen biju guglējusi viņa gleznas garāmejot, šī patika. Ielīdu redbubble, pasūtīju plakātu, man pirms tam šķita nedaudz dīvaini, ka gūglējot parādās tā pati glezna ar nosaukumu Freya's tears un Golden tears, bet nepievērsu uzmanību, domājot, ka gan jau kkas vnk pazudis tulkojumā. Atnāca plakātiņš, taisos jau likt pie sienas, bet domāju, ko es likšu pie sienas, nezinot pat ne nosaukumu.

Izlīdu vikipēdijā visas Klimta gleznas pēc kārtas, apskatījos http://www.zeno.org/Kunstwerke/A/Klimt,+Gustav, apskatījos https://www.wikiart.org/en/gustav-klimt, sapratu, ka nav, sāku gūglēt "kas gleznojis Golden tears". Uzradās rakstiņš par to franču gleznotāju.

Aizrakstīju dusmīgu vēstuli redbubble, ko tur tā un šitā, meļi visi un sušķi, copyrights, fake paintings, urr. Redbubble, atsūta, oij, piedodiet, lūdzu, še jums nauda visa atpakaļ, plakātiņu paturiet.

Lūk, tā es tiku pie plakāta, kas man patīk par velti :D Tas nekas, ka nav Klimts, bet kko jaunu uzzināju :)

Plakāts te, redbubble nav izņēmis ārā :D
https://www.redbubble.com/i/art-print/Klimt-Golden-Tears-by-timelessfancy/28564487.1G4ZT
 
 
21 Oktobris 2020 @ 10:27
 
Our culture teaches us to focus on personal uniqueness, but at a deeper level we barely exist as individual organisms. Our brains are built to help us function as members of a tribe. We are part of that tribe even when we are by ourselves, whether listening to music (that other people created), watching a basketball game on television (our own muscles tensing as the players run and jump), or preparing a spreadsheet for a sales meeting (anticipating the boss’s reactions). Most of our energy is devoted to connecting with others.

- Bessel A. van der Kolk, The Body Keeps the Score
Tags:
 
 
20 Oktobris 2020 @ 22:06
 
Nopirku sēdvietu ar trīspadsmito numuru, jo man tāpat neveicas.
 
 
20 Oktobris 2020 @ 13:47
renting  
ak jel, cik labi, ka vairs nevajag īrēt, tikko saņēmām īrētā dzīvokļa izvākšanās atskaiti, tur līdz sīkākajai detaļai viss atzīmēts, visas izmaiņas, kas dzīvoklī, kamēr mēs tur dzīvojām.
tagad var sēdēt un nervozēt, vai namsaimniece izdomās, ka jāpārkrāso sienas un tā, un cik no mums pieprasīs par to visu. (mēs atstājām normālā stāvoklī, es vēl cik varēju sienas nokrāsoju, kur bija pleķi aiz grāmatplaukta no pelējuma saauguši, un pie reizes to visu istabu, lai sienas vienā krāsā, bet, protams, wear and tear, un vienmēr jau var izdomāt piekasīties par visu)
teorētiski, jaunais īrnieks laikam vācas pēc 10 dienām iekšā, var jau cerēt, ka namsaimniece izdomās, ka tas ir pārak īss laiks, un neko nevajag vai nevar paspēt krāsot (pls, vietejās krāsošanas brigādes, esiet aizņemtas visas).

vairs nekad, nekad, nekad negribu īrēt. negribu šito ņemšanos, ka nevar ne naglu iedzīt sienā, un jāraustās izvācoties par katru švīku vai pleķi.

man ir nelāga sajūta, ka būs pāris simti rēķins, vai pat 1k :(
Tags:
 
 
Sajūta: fingers crossed
 
 
19 Oktobris 2020 @ 17:43
 
man ir dziļi pieriebies vārīties savā sulā un domāt visu laiku - pie tam vienos un tajos pašos veidos - par savstarpējām attiecībām ar citiem cilvēkiem. šodien divas stundas lasīju dažādus šķirkļus saistībā delartisko komēdiju un brīdi sajutos pati kā cilvēks. rītdien aiziešu uz bibliotēku. kaut kāds sviests - es trīs nedēļas dzīvoju blakus bibliotēkai, un ne reizes neesmu uz to aizgājusi (ja neskaita vienu lībiešu dzejas pasākumu)
 
 
19 Oktobris 2020 @ 17:40
 
Es mēģinu dzīvot tik lēni, cik lēni vārās kartupelis, bet man nesanāk. Varbūt kartupelis tik lēni vārās tāpēc, ka viņu gaida. Saprotams, es nevaru prasīt, lai mani kāds visu laiku gaida. Tas arī nemaz neizklausās jauki.
 
 
19 Oktobris 2020 @ 15:01
tūliņ pāri slieksnim  
lūk, šis ir totāli limināls stāvoklis