Nekad nav cēlusies roka pirkt sev dārgas un kvalitatīvas lietas, jo pēc tam allažiņ māc šausmīgas morālās paģiras (joprojām pārdzīvoju par savām bezvadu austiņām, taču es ļoti labi zinu, no kurienes šai bēdai aug kājas un tur priekšā ir ilgi gadi terapijā), tomēr pēc ilgas svārstīšanās beidzot saņēmos nopirkt savu sapņu mugursomu un tagad fantazēju, kā iešu bezgalgarās pastaigās pāri kalniem un purva slīkšņām vai sakrāmēšu tur nedēļas nogales iedzīvi un bez ilgas domāšanas aizbraukšu brīvdienās, vienlaikus ļoti labi apzinoties, ka pārsvarā es tur vienkārši nēsāšu pusdienas un darba datoru vai stiepšu mājās dārzeņus, pakas un pudeles.