Drēgnums katru gadu piezogas arvien ātrāk, vakar atklāju krāsns kurināšanas sezonu un tā arī neaizbraucu sagaidīt saullēktu pie jūras, nekas, gan jau nākamgad, dievam dienu netrūkst un manas vēlmes un ieceres krājas kaudzītē gluži tāpat kā viss cits.

Mūsmājās ir ieviesies pavisam parasts, 20 peso vērts tosteris, un es joprojām nespēju to pārdzīvot - ok, es dzīvoju augsto tehnoloģiju laikmetā, kurā visneiedomājamākā tehnika un tās sniegtās iespējas ir pieejamas gandrīz ikvienam un vairs ne ar ko diži nepārsteidz, taču dziļi sirdī man joprojām šķiet, ka kaut kas tāds piedien tikai smalkiem namiem, kur funkcionējošas ģimenes brokastīs dzer apelsīnu sulu, nevis cep baltmaizi uz pannas un tosteri ir redzējušas tikai filmās.

please