manas koncentrēšanās spējas nekad nav bijušas dižas, taču 7. klasē [pirms kādiem ~7 gadiem vai kā] vienīgais, kur man vajadzēja mammas skillus, bija reti krievu valodas sacerējumi, jo man vienmēr ir klibojusi garo vārdu uzbūve. nu, vai arī viņa bija pārāk aizņemta ar palīdzēšanu mazmāsiņai, kura tajā laikā izmisīgi pērās pa pirmajām klasītēm.
toties jāatzīst, ka tagad, kad bērni gandrīz izaudzināti [es jau sen esmu pabeigta un noarhivēta, vienīgi māsa cīnās ar 9. klasi un nesaprot ne burta krieviski], vecāki ar retiem izņēmumiem patiešām meditē vakaros. man taisni vai bail, ka nu tik sāksies pērļošana un dekupāža.
toties jāatzīst, ka tagad, kad bērni gandrīz izaudzināti [es jau sen esmu pabeigta un noarhivēta, vienīgi māsa cīnās ar 9. klasi un nesaprot ne burta krieviski], vecāki ar retiem izņēmumiem patiešām meditē vakaros. man taisni vai bail, ka nu tik sāksies pērļošana un dekupāža.