Dzimtes identitāte. Personas iekšējā sajūta par piederību kādai dzimtei.

Tai jābūt nošķirtai no fiziskā, reproduktīvā ķermeņa, citādi visiem vīriešu ķermeņiem būtu vīrišķa (maskulīna) un sieviešu ķermeņiem - sievišķa (feminīna) identitāte.
Tai ir jābūt nošķirtai no audzināšanas un socializācijas, citādi visiem cilvēkiem, kuri audzināti kā meitenes būtu sievišķa dzimtes identitāte un tiem, kas audzināti kā puikas - vīrišķa.

Tātad dzimtes identitātei ir jābūt universālai (citādi kāds būs īsts vīrietis vai sieviete un kāds tikai daļēji), tai ir jāpiemīt visiem, tai jābūt relatīvi fiksētai (jo var būt fluīda), esenciālai un iedzimtai un tā nevar tikt reducēta uz bioloğisko dzimumu (un to nedeterminē audzināšana un socializācija)

Kur tā (gender identity) atrodas un vai tai ir materiāla izcelsme? Ja smadzenēs, vai smadzeņu atšķirība ir tik liela, lai jēgpilni runātu par vīriešu un sieviešu smadzenēm, un, ja pieņem, ka, piem, sieviešu smadzenes ir empātiskas un vīriešu sistemātiskas, vai sieviete ar sistemātiskā tipa smadzenēm automātiski sevi uzskatīs par vīrieti?

Dzimtes identitāti vēl var raksturot tā: man patīk x, tāpēc es neesmu sieviete, nevis, man patīk x, tāpēc ir arī sievietes, kam patīk x.

Ja dzimtes identitātei nav materiāla izcelsme un mums ir vīrišķas, sievišķas (un nebināras utt) dvēseles, tad tā ir reliğija.

Dzimtes identitāte tiek definēta pilnīgi subjektīvi - neviens nezina labāk par tevi un tu nevari kļūdīties. Līdz ar to tiek izslēgti jebkādi objektīvi kritēriji - ja tādi būtu, tad nenoliedzami kādi cilvēki, kas identificējas kā sievietes vai vīrieši, šiem kritērijiem neatbilstu.

Ja nav nekādu objektīvu kritēriju būšanai par vīrieti vai sievieti, kā lai es zinu, vai man ir iekšēja, dziļa un iedzimta piederības sajūta sievišķajam (vai vīrišķajam), ko tas vispār nozīmē?

Uzskats, ka mans "īstais es" ir atšķirīgs no fiziskā ķermeņa, ir duālisms. Ja dzimte ir sociāli konstruēta un stereotipiska, kā dzimtes identitāte var būt iedzimta un nemainīga?

Ko nozīmē iekšēja dzimtes sajūta, kā to var sajust? Kādu iekšēju dzimtes sajūtu mēs varam just, izņemot savu ķermeni?

Bioloğija nav atrauta no psiholoğijas, tās pārklājas, nevar sacīt, ka tā ir tikai psihe, kurai nav nekāda iespaida no maņu orgāniem, nervu sistēmas, hormoniem un tas viss neietekmē uzvedību.

Man nav dzimtes identitātes, es neidentificējos, es esmu, kā es vispār zinu, ka esmu sieviete? Jo sievietes ķermenis.

Man būtu pilnīgi vienalga par dzimtes identitāti (tici, kam vien vēlies, whatever works for you), ja vien tas viss nebūtu patlaban jau pamatīgi ieēdies neskaitāmās institūcijās un nebūtu neatgriezeniski sakropļojis bērnu un jauniešu ķermeņus. Ir cilvēki, kuri cieš (no dzimuma disforijas, ķermeņa dismorfijas etc.) un viņiem ir jāpalīdz, bet risinājums nav visai pasaulei pieburt dzimtes identitāti.

Šķietami nekaitīgais nošķīrums starp dzimti un dzimumu jau valdības līmenī tiek skatīts caur greizo spoguli, kurā dzimtes identitāte ir īsta un fundamentāla, īstāka par materiālo, ķermenisko realitāti, bet dzimums - 'sarežğīts' un 'otršķirīgs'.

P.S. ir arī transpersonas, kas uzskata, ka dzimtes identitāte neeksistē https://m.youtube.com/watch?v=7v-lJh6cBtQ