Varu kļūdīties, dzimtes identitāte ir vislielākie šobrīd propogandētie meli, kuri, esmu droša, laika gaitā iekritīs ideju vēstures mēslainē, apmēram kā franču domātāju aicinājums sešdesmitajos ļaut nodarboties ar seksu ar bērniem. Šiem apgalvojumiem nav nekāda seguma, dzimtes ideju pārstāvji pinas paši savos argumentos. Sievietes nezina, kā jūtas vīrieši, jo nav vīrieši un vice versa. Neviens no bioloģiskajiem dzimumiem nevar būt drošs, ka jūtas atšķirīgi no otra dzimuma vai ka jūtas tāpat kā otrs dzimums. Mums nav iespēju to pārbaudīt, mēs jau tā knapi spējam saprast, vai, aprakstot kādu sajūtu, gan runātājs, gan klausītājs domā vienu un to pašu. Kāpēc vispār būtu svarīgi saprast, ar kura dzimuma (dzimtes?) sajūtām (?) identificējas. Un ar ko šīs sajūtas atšķiras no citām cilvēka eksistences spektra sajūtām?

Šis viss ir pārāk sarežģīti, mulsinoši un lingvistiski neiespējami, lai būtu patiesi vai bīstami.