| Comments: |
Ir arī vērts paskatīties datus par tēmu un neburt drāmu. Detransitioning izvēlas ļoti niecīga daļa no tā jau nelielā transpersonu skaita. No tiem, kas uzsākt detransitioning, arī tikai neliela daļa to dara nožēlas dēļ, pārējie to dara kādu nedicīnisku iemeslu dēļ, vai arī tādēļ, ka sabiedrības bulijošanu nespēj izturēt. Šeit apkopoti dati no dažiem pētījumiem. Šobrīd arvien vairāk tiek celta ažiotāža ap transpersonām, taču tad, kad paskatās reālos datus, tas viss ir klasisks no mušas uzpūstā ziloņa stāsts. Bērnus neviens neved uz operācijām, bērniem transition nozīmē social transitioning (cits vārds, cita dzimuma drēbes), pusaudžiem puberty blockers, un vecāka gala pusaudžiem var sākt hormonu terapijas. Black_robin, kā skatos, ir tāda laba vācelīte šai ažiotāžai. Iepriekš bija par cietumiem UK - reāli pēc datiem Anglijas cietumos ir tikai 6 transsievietes. Tikko vēl bija par sportu. Iedomājies, pēc visas šūmēšanās kā sieviešu sports drīz tiks iznīcināts, tagad no visā pasaules sportā visos līmeņos notiekošajām sacensībām (no pasaules čempionātiem līdz lokālo koledžu sacensībām) tik vien varēja savākt piemērus ka vienu mazu kolāžiņu. Es nedomāju, ka šī būtu kāda tabu tēma, ko nedrīkstētu cilāt. Lūdzu, ja tas šķiet interesanti un aktuāli, vajag runāt gan par detransitioners, gan sportistēm, gan sieviešu cietumiem. Bet tad vajag pieturēties pie reālajiem datiem, nevs šūmēties par neko.
Es zinu ka tas zilonis ir uzpūsts, es tikai par puberty blockers piebildīšu ka metabolisms ir komplicēta lieta un endokrīnais jo sevišķi, tas ir kā domino kauliņi, apgāz kaut ko vienu, apgāžas visi. Protams to nākas darīt, ja ir kāda endokrīna/ metabolisma slimība, tad koriģē, jo tas pasākums tāpat jau ir sačakarējies. Nu jā un tiešām smagas disforijas ir reta slimība.
Jebkura medicīniska manipulācija nāk ar saviem riskiem, tādēļ ir vērts skatīties risku un ieguvumu proporcijas. Ja savu izvēli nožēlo ļoti neliela daļa, man nešķiet pareizi liegt iespēju visiem pārējiem, ja pubertātes blokatoru lietošana viņiem vēlāk dzīvē ļaus labāk iekļauties tajā dzimtes grupā, kurai viņi vēlas piederēt.
Kā arī, es esmu diezgan pārliecināta, ka šī visa ažiotāža tomēr ir balstīta transfobijā, nevis patiesās rūpēs par šo cilvēku izvēlēm. Zini, nesalīdzināmi vairāk notiek visādas medicīniski nevajadzīgas kosmētiskās operācijas, kuras pēc tam cilvēki smagi nožēlo. Ir pat cilvēki, kas mirst no tādām. Bet kur ir aktīvisms pret to? Kur ir likumprojekti, kas paceļ atļautā vecuma cenzu visiem Brazilian butt lift, krūšu palielināšanām un deguna pārveidošanām? Nav. Taču ir aktīvisms pret transpersonām.
Man šķiet ka mēs palaižam garām vienu niansi: Tās minētās kosmētiskās plastiskās ķirurģijas dara pieaugušiem cilvēkiem kuri ir pieņēmuši brīvprātīgu un informētu un neatkarīgu lēmumu. Tagad jautājums: Vai tā ir ar pubertātes blokatoriem? Vai cilvēki tajā vecumā var pieņemt brīvprātīgu un neatkarīgu lēmumu? Nu tipa mēs uzskatam ka cilvēki tajā vecumā nevar izvēlēties lietot tabaku, alkoholu, nodarboties ar seksu, vadīt auto, nēsāt ieroci. Tāpēc ka pieredzes par maz, domāšana nav pilnībā noformējusies. Kā ir ar šito? Okej es saprotu ka gala lēmumu pieņem ārsts bet tad ir interesanti kā, aiz kādiem apsvērumiem?
Kā un aiz kādiem apsvērumiem ārsti pieņem šos lēmumus - lūk, tas ir labs jautājums par kuru ikvienam, kuram tas interesē, iesaku meklēt speciālo literatūru un lasīt peer-reviewed pētījumus. Nevis par to jautāt cibā, vai smelties informāciju no propagandas filmām un random faktu kolāžām.
Tas ko viņi paši man ir teikuši novārās uz vienu lietu: Ļoooti reti.
/vai smelties informāciju no propagandas filmām un random faktu kolāžām. /
Akšausmas kas par neinkluzivitāti, Gnidrologs par šādu ieteikumu apvainojās kā labdzimusi madāma izdzirdot vārdu ``prezervatīvs``
So much for the "tolerant left", amiright? :D
"Man šķiet ka mēs palaižam garām vienu niansi: Tās minētās kosmētiskās plastiskās ķirurģijas dara pieaugušiem cilvēkiem kuri ir pieņēmuši brīvprātīgu un informētu un neatkarīgu lēmumu." Paga, tā tas nemaz nav. Tur par Eiropas valstīm un likumdošanu tad jāmeklē atsevišķi, bet ASV ar vecāku atļauju arī nepilngadīgām personām var taisīt kosmētiskās operācijas. Ir vesela new money subkultūra, kur vecāki uzdāvina jaunus pupus meitām uz 16. dzimšanasdienu, un kur regulāras botoksa injekcijas "preventīvos nolūkos" taisa tīņiem. Kur ir aktīvisms, lai aizliegtu visu šito?
ooookej skarbi.... Jo tālāk mežā jo resnāki partizāni.
Nu vienīgais ko es te varētu uzmanīgi piebilst [ pirms esmu izstudējis attiecīgās medicīnas nozares dziļāk] ir ka viens ir ielikt/ izņemt silikona implantus perifērajos audos, arī ir savi riski protams bet otrs ir izregulēt endokrīno sistēmu. Sevišķi augošam organismam. Tur visādi pārsteigumi var sanākt, jo dabīgi ka tas viss veido networku. Vieni hormoni ieslēdz citu producēšanu, tur ir visādas sinerģijas, feedbacki, līdzsvari. Pēc tam [gadu gaitā] asinsspiediens var pateikt čau jo RAAS sistēma, nieres var noņirgties, aknas, virsnieres, tīmuss, hipofīze utt, turklāt netriviālās kombenēs, + organisms jau protams strādā kā homeostats un izmisīgi centīsies atjaunot hormomālo balansu ko farmakoloģiski bīda prom, kā likums tas nozīmē dažu sintezējošo šūnu grupu persistentu hiperaktivitāti un kairinājumu un tur tad hiperplāzija => metaplāzija => malignizācija.
Un ņem vērā, ka tādām triviālām kosmētiskām operācijām ASV tīņiem nav vajadzīgs ārstu konsīlija lēmums - ja vecāki piekrīt un var samaksāt, tad uz priekšu. Turpretī jebkurai medicīniskai manipulācijai, kas būs saistīta ar transpersonas vajadzībām, būs vajadzīgi ārstu konsīliju lēmumi, kas tiek pieņemti, balstoties uz ilgstošu pacienta psiholoģijas izvērtēšanu. Lai gan daudzi interneta transfobi cenšas iestāstīt, ka tur varot tīnis bezmazvai aiziet pie ārsta un uzreiz dabūt hormonus, realitātē tā tas nenotiek. Pat pilngadīgām personām ir noteikti izvērtēšanas termiņi un nepieciešamo ārstu-speciālistu atzinumi, pirms var sākt hormonterapiju.
Kas attiecas uz pubertātes blokatoru un hormonterapiju riskiem - vēlreiz, runa ir par riskiem vs ieguvumiem. Un tos var izvērtēt, lasot jau minētos peer-reviewed pētījumus.
Mhm, pētījumi jāturpina jo šitai pašai onkoloģijai dormant fāze ir dekādes. Ne tik sen pierāpoja piemēram ka asbests izraisa inoperablas mezoteliomas, jo no ekspozīcijas līdz manifestācijai ir min. 30 gadu.
P.S. Nepieciešamais disklaimeris - šis viss [piekasīšanās] ir tikai par organisma pārregulēšanu ķīmiskā un anatomiskā līmenī. Kādas drēbes kurš velk un kā izturas - tā ir tikai indivīda izvēle un tikumisti ar savām dzimumu lomām var iet dirst.
Ak dievs, cik esi gudra! Paģiras?
Jā, vēl viena sīka piebilde, man šķiet ir drusku nekorekta terminoloģija - tādas lietas kā ``dzimuma maiņa`` mūsu rīcībā īsti vēl nav, arī max variantā ar ķirurģiju nesanāk otra dzimuma persona, sanāk persona ar tā sacīt daļēji novāktu dzimumu, viņam jau nedarbosies otra dzimuma anatomiskie un endokrīnie kompleksi + šūnu kodolos hromosomas kādas bija tādas palika. Tas ko var mainīt ir dzimte (gender) un to tad arī dara pie medicīniskas nepieciešamības.
| From: | (Anonymous) |
| Date: | 6. Februāris 2023 - 16:43 |
|---|
| | | (Link) |
|
Viss, ko es gribētu šajā diskusijā piebilst:
Manuprāt, lielākais problēmpunkts ir tas, ka dzimtes identitāti joprojām nav iespējams izskaidrot vārdiem, attiecīgi ir pilnīgi pārsteidzīgi sākt iesaistīt medicīniskas manipulācijas. Ja nav iespējams puslīdz inteliģentam cilvēkam izskaidrot, kas ir dzimte un kā viena bioloģiskā dzimuma pārstāvji var zināt, kā jūtas otra bioloģiskā dzimuma pārstāvji (man diemžēl nav nācies saskarties ar šādu skaidrojumu), sabrūk arī viss pārējais dzimtes identitātes idejas skelets. Ja dzimtei ir jebkāds sakars ar dzimumu, tā atceļ pati savas pamatpremisas. Dzimumi nejūtas, dzimumi ir, un tas principā ir vienīgais, ko tie dara. Savukārt, ja dzimte ir sajūta (tātad, garīga), tā nemainīsies neatkarīgi no manipulācijām, kuras veiksi vai neveiksi ar savu ķermeni un neatkarīgi no tā, kādā vārdā citi tevi uzrunās vai neuzrunās.
Šobrīd diskursā izvirzās jauns pretarguments: ceļš laukā no garīgām ciešanām fiziskajā ķermenī ir nevis fiziskā ķermeņa manipulācijas, lai tās atbilstu noteiktām sajūtām, bet sava ķermeņa un līdz ar to – sevis – pieņemšana, tāds, kas tas ir, pieņemšana ar visā tā skaistajiem un neglītajiem aspektiem. Tikai šeit mēs redzam, ka cilvēks var strādāt terapijā ar pusaudžiem (Nila Saksa, kādas komentētājas šeit gadījums), bet šo cilvēku argumenti var tikt nolikti malā, jo neatbilst šobrīd politiski par korektāko pasludinātajai idejai. | |