Galīgi neesi viena. Es esmu skolas psihologs vienā milzīgā skolā, un man nāk daži bērni (jaunākajai ir 11 gadi), kuri domā, ka grib mainīt dzimumu. Man ļoti grūti atturēties un viņus nesapurināt, mazie dumiķi, jūs vēl nezināt, kā tas ir - būt meitenei (jo vairāk, protams, meitenes mūsdienu social contagion iespaidā), bet jau gribi būt puisis? Jo tā ir kaut kādā anime serčikā par puisīšiem gejiem?
Bet, kad iesaku viņiem, manuprāt, ļoti korekto, iejūtīgo zviedru doķeni par Trans Train, viņi ir nikni, ka esmu transfobiska.
Man nekas neatliek kā sākt pa druskai ticēt kaut kādām sazvērestības teorijām, ka gender affirmation procedures ir veids, kā sterilizēt bērnus ar autismu.