Par augsto un zemo kultūru | 10. Okt 2016 @ 21:27 |
---|
Šodien te neliels pusceplis, ja.
Par valsts tērēšanos kultūrai.
1. Šausmīgi abstrakti. Cik es saprotu, valsts tēriņi kultūrai pamatā notiek caur KM (pašvaldības šeit neskaitu, jo katra pašvaldība pati izdomā, ko un kam tērēt, bet valsts lielo (haha) pīrāgu dala drusku centralizētāk).
Tad lūdzu, man nav laika meklēt, bet, ja kādam ir, lūdzu, apgaismojiet, lai varam runāt par konkrētām lietām.
Es zinu, ka KM budžetē pāris mūzikas un mākslas skolas un tamlīdzīgas vietas. Iespējams arī Mākslas akadēmiju, neesmu pētījis, vai tā ir zem IZM vai KM. Droši vien arī LKA. KM uztur neredzīgo bibliotēku tīklu. KM budžetē LNB. KM budžetē LNO un droši vien kaut kādus teātrus(?). KM budžetē arhīvus. KM budžetē kaut kādus muzejus noteikti. Nacionālās nozīmes, es pieņemu. KM budžetē VKKF.
Varbūt ir vēl kaut kādi lieli citi valsts budžeta izdevumi kultūrai, bet neesmu manījis.
2. Par izglītības iestādēm neredzu nekādu pretrunu un naudas kaisīšanu cūkām, jo, grozies kā gribi, ļauži var nopelnīt arī kultūras jomā, līdz ar to ir loģiski, ka valsts atbalsta izglītību šai jomā. Neredzu ar ko kultūras izglītība būtu sliktāka par arodskolu metinātājiem. Vai, teiksim, LU juridisko vai ekonomikas fakultāti, kuras beidzēji, šodienas kursu vadītājas vārdiem, ir visbiežākie Nodarbinātības Valsts aģentūras klienti.
Par pārējām lietām varam diskutēt. Kas tieši būtu jālikvidē, kāpēc un vai.
Citādi sanāk tukša runa, kultūras darbinieki tur, tipa, nekas nav vai ir, bet reāli jau neko īsti valsts, manuprāt, nemaksā kultūras profesionāļiem, atskaitot iespēju izglītoties šai jomā + radīto mākslas un kultūras darbu saglabāšanu. Nē, nu, ir vēl LNO un VKKF, taisnība. Dziesmusvētki, labi. |
|
From: | hedera |
Date: |
10. Oktobris 2016 - 22:34 |
|
|
|
(Link) |
|
Man ir aizdomas, ka lielākā škrobe cilvēkiem ir par to, ka tiek finansēta visāda modernā vizuālā māksla, jo to taču neviens normāls cilvēks nevar saprast, un tie mākslinieki tikai dzer un nestrādā, un mana 5gadīgā brāļameita arī var tā uzzīmēt. Un vēl rakstnieki: ja man romāns nepatika, tātad sūds. Par akadēmisko mūziku un baletu ir pielaidīgāki, jo, pat ja pats nesaproti Vāgnera operas, tad tomēr ir tāda pietāte pret tiem, kas var kaut ko tādu, ko nevar citi. Kā pret sportistiem vai akrobātiem.
Bet tā arī ir, mīļo cilvēk. Pret Vāgneru tik tiešām vajag būt pietātei, pat ja nesaprotu, tā pat kā pret kādu, kas var ar savu ķermeni izdarīt kaut ko, ko gandrīz neviens neprot. Tavu postu lasot, ignorējot sarkasma noti tajā, tas ir gandrīz pareizs.
Modernā māksla, vēl jo vairāk vizuālā, tai tik tiešām nav nekāda kvalitātes mandāta. Tā nav izgājusi ''test of time'', kā to ir izdarījuši klasiski darbi, kas tiek iestudēti operās, baletos, teātros un atskaņoti filharmonijā. Tā pagaidām ir hipsterīga ņemšanās. Vis drīzāk pa lielam stipri vāja. Varbūt ar retiem izņēmumiem.
Bet lūk, tādi sava laika hipsteri kā Bahs vai Mocarts savus pasūtījumus saņēma tīri uzņēmējdarbiskos ietvaros, nevis kā dotācijas par to, ka viņi ir tik slaidi un smukām acīm. Bet viņi PĒC TAM izgāja laika testu.
|
From: | hedera |
Date: |
10. Oktobris 2016 - 23:11 |
|
|
|
(Link) |
|
Vispār jau klasisko darbu jauniestudējumi arī nav izgājuši nekādu laika pārbaudi, it sevišķi jau tie skatuves mākslas iestudējumi, kuri tiek veidoti modernizētā, mūsdienīgā interpretācijā. Opera vai balets nav tikai pirms diviem gadsimtiem sacerēta mūzika, un teātris ir kas vairāk par lugas lasījumiem.
Par Bahu un Mocartu. Pirmkārt, liela daļa no tiem skaņdarbiem, kas mūsdienās tiek uzskatīti par viņu daiļrades virsotnēm, nemaz nebija pasūtīti darbi. Pelnīja viņi naudiņu ar krietni piezemētākām kompozīcijām. Otrkārt, i Bahs, i Mocarts, i virkne citu klasiķu brīžiem kūlās kā pliki pa nātrēm, no rokas mutē utt. Iemesls, kādēļ vispār ir dzimusi ideja, ka valsts finansiāli atbalsta tādas jomas kā kultūra un zinātne, ir tieši tādēļ, lai dotu iespēju ar šīm jomām nodarboties ne tikai izredzētajiem, kam paveicies piedzimt pietiekami turīgā ģimenē), bet visiem, kas spēj sevi šajās jomās parādīt.
Pirmā rindkopa:
Tieši tā. Tāpēc jau tāda ierindas kundzīte/kundziņš, kas grib nopirkt kompaktdisku paketi ar Bēthovena simfonijām, drīzāk izrādīs uzticību Karajanam un Berlīnes simfoniskajam, nevis jauniceptam Slovēņu radio orķestrim. Pat, ja nav fakts, ka pirmajiem tas viss sanāk labāk vai tīkamāk konkrētajiem kungiem/kundzēm. Atkal - track record.
Otrā rindkopa:
Tieši tas bija mans points. Vismaz kontekstā ar unpy tirādi.
Valsts finansiāls atbalsts kultūrai ''lai dotu iespēju ar šīm jomām nodarboties ne tikai izredzētajiem'''darbojas kā dažādu skolu finansēšanu, par ko unpija kgs. nav vīpsnājis. Taču pat šeit tu atkal lažojies, jo milzīgs īpatsvars pagātnes izcilnieku vis dažādākajās mākslas jomās bija ļooooti tālu no ''izredzēto'' kategorijas, ja iet runa par finansēm un sociālo statusu.
|
From: | hedera |
Date: |
10. Oktobris 2016 - 23:36 |
|
|
|
(Link) |
|
Izredzētības relatīvisms. Tik pat labi tāds Mocarts varēja piedzimt zemnieku ģimenē, un tad viss viņa talants tiktu vietējā ciema kāzām un bērēm.
Un KAS? Tu runāji par izredzētību no finanšu, nevis talanta/ģēnija aspekta. Kā jau runāts - daudzi ģēniji nāca no ļoti neizredzētām ģimenēm un nomira nabadzībā bez jebkāda valsts balsta, tā kā premisa, ka dotācijas visiem pēc kārtas uzreiz palielina ģēniju raudzi valstī ir kļūdaina.
|
From: | hedera |
Date: |
10. Oktobris 2016 - 23:56 |
|
|
|
(Link) |
|
Un es arī turpināju. Zini, nepārbaudāmā leģenda vēsta, ka savu pirmo skaņdarbu - vijoļkoncertu - mazais Amadejs sacerējis jau 4 gadu vecumā. Kā tev šķiet, ar ko tajā laikā nodarbojās viņa vienaudži zemnieku bērni?
Noteikti ar ko lietderīgāku, nekā muļķību rakstīšana blodziņos. Jap, Mocartam bija turīgi vecāki, bet nekāda valsts vai pat aristokrātija viņu nedotēja. Un ja nepatīk Mocarta piemērs, tad paskaties to pašu Ludi Bēci, sheesh. Mūsdienās ir pilns ar mūzikskolām, bet pat tās neveicina nekādu renesansi. Un es pilnīgi totāli atbalstu dotācijas šādām iestādēm. Tajā pašā laikā finansēt visādus expo sūdus - sorrje, idite na..
|
From: | hedera |
Date: |
10. Oktobris 2016 - 23:33 |
|
|
|
(Link) |
|
Un īstenībā tas attiecas arī uz klasiskām interpretācijām. Jautājums no zāles: ja es nesaprotu Bēthovena simfonijas kaut sit mani nost, kādēļ no mana maciņa finansēt kārtējo LNSO koncertu ar kārtējo Bēthovena simfoniju? Tie, kas saprot, tak var klausīties to simts un vienu ierakstu, ko var nokačāt torentos.
Vai tad tas neietilps unpy tēmas premisā. Piedod, bet viņa domu gājiens man dažkārt liekas pārāk randoms.
|
From: | hedera |
Date: |
10. Oktobris 2016 - 23:53 |
|
|
|
(Link) |
|
Nu jā, bet es šajā jautājumā esmu ieņēmusi ironisku pozīciju: kuras tad ir tās valsts finansētās jomas, kuras kāda sabiedrības daļa ar līdzīgu kritiku nevar pasludināt par liekēdību?
From: | (Anonymous) |
Date: |
10. Oktobris 2016 - 23:40 |
|
|
|
(Link) |
|
eu, bet tu šajā komentārā taču izklausies pēc riktīgas "valsts gādības" un "pārdales" fanes.
|
From: | hedera |
Date: |
10. Oktobris 2016 - 23:18 |
|
|
|
(Link) |
|
"Bet viņi PĒC TAM izgāja laika testu."
Kas ir lieliska sistēma, vai ne? Hrestomātiskie piemēri ar gleznotājiem, kas miruši diezgan jauni aiz nepietiekama uztura un diloņa, bet ar kuru gleznām pēc tam daudziem ir bijusi iespēja normāli uzvārīties.
Vizuālo mākslu es pārzinu vāji. Pēc Mikelandželo man nekas neeksistē.
Ja runā par mūziku, kas ir mana dzīves galvenā kaisle (aiz masturbēšanas un kefīra dzeršanas), tad nē, tur tas tā nestrādā un labas lietas tik tiešām pelnīti izkristalizējas.
|
From: | hedera |
Date: |
10. Oktobris 2016 - 23:50 |
|
|
|
(Link) |
|
Aha, par to izkristalizēšanos vari pastāstīt Baham, kurš dzīves laikā bija pazīstams kā lielisks ērģelnieks, bet viduvējs komponists. Ja nu kaut ko smagi nejaucu, tad viņš savas slavenās pasijas nekad netika dzirdējis atskaņotas. Un viens hipsteris tikai ~100 gadus pēc Baha nāves uztaisīja viņam tādu PR, ka visa Eiropa palika traka. Un kas to lai zina, vai kaut kur zudībā nav aizgājis vēl viens Bahs vai Mocarts, jo manuskripti laicīgi nenonāca kāda hipstera rokās.
''Aha, par to izkristalizēšanos vari pastāstīt Baham, kurš dzīves laikā bija pazīstams kā lielisks ērģelnieks, bet viduvējs komponists.''
Jā, tas ir ex-fucking-sactly what i said. Iskristalizējas tie, kuru darbi atspoguļo absolūto. Kaut kādi piederi iegulst mēslainē. Nekāds viltus piārs par Bahu nav bijis un nevar būt, jo tā laika dokumentētie komponisti ir labi pazīstami visiem, kas kaut nedaudz ir interesējušies par attiecīgo gadsimtu mūziku.
|
From: | hedera |
Date: |
11. Oktobris 2016 - 00:32 |
|
|
|
(Link) |
|
Zaķīt, tie, kas kaut nedaudz ir interesējušies par attiecīgo gadsimtu mūziku, arī labi zina, ka manuskriptu saglabāšanās bija ļoti randomizēts un nejaušību pilns process. Tik randomizēts, ka ir virkne visnotaļ pazīstamu skaņdarbu, par kuru īsto autorību vēl joprojām strīdas mūzikas vēsturnieki.
Un tad? ''Bezautora'' skaņdarbi, ja tie ir interesanti/izcili ir izvilkti un izkristalizēti. Dabiski, ja izrādās, ka vienam komponistam var pierakstīt ļoti daudz izcilus manuskriptus, tas kļūst par vispārēji cienītu un dažreiz pat leģendāru. Tu runā tā, it kā Baha slava ir tāds ''ļogkoje ņedrozumeņije'', nevis sekas viņa ģēnijam.
|
From: | hedera |
Date: |
11. Oktobris 2016 - 08:47 |
|
|
|
(Link) |
|
Nē, es runāju par to, ka Baha laikabiedri viņu neuzskatīja par ģēniju, un tādēļ, "kas to lai zina, vai kaut kur zudībā nav aizgājis vēl viens Bahs vai Mocarts, jo manuskripti laicīgi nenonāca kāda hipstera rokās."
Tas, ka mūsdienās mums ir iespēja baudīt Baha ģeniālo mūziku, ir ļoti, ļoti veiksmīgu sagadīšanos kopums, nevis skarba, bet godīga un saprātīga "test of time" sistēma.
Starp citu, par Bēthovena vēlīnajiem skaņdarbiem laikabiedri rauca degunus un sačukstējās, vai tik ģēnijs uz vecumu nav nedaudz sajucis prātā.
Par E. Dārziņu un to, ka viņš sadedzināja savus manuskriptus, gan jau arī esi dzirdējis.
Kopsavilkumā: arguments par "test of time" pret moderno mākslu darbojas tikai tad, ja mes romantizējam un, es teiktu, antropomorfizējam to randomizēto procesu, kura rezultātā līdz mums nonākuši pagājušo gadsimtu mākslas paraugi.
es te dzirdēju arī, ka nevajagot finansēt kino mākslu, piemēram, rīgas sargus, kamēr tie paši sevi neatpelna.
tajā teikumā ir tik daudz kā burvīga, ka es izvairīšos komentēt, vien klusi un cieņpilni atkārtošu.
|
From: | hedera |
Date: |
10. Oktobris 2016 - 23:13 |
|
|
|
(Link) |
|
Šito palaidu garām. Nu jā, vārdsakot, lai tak kino mākslu taisa nogarlaikojušās miljonāru atvases.
|
From: | bozena |
Date: |
10. Oktobris 2016 - 23:16 |
|
|
|
(Link) |
|
Es nupat iztēlojos pasauli bez Rīgas sargiem!
|
From: | zazis |
Date: |
10. Oktobris 2016 - 23:51 |
|
|
|
(Link) |
|
man domāt, ka šī pasaule ir labāka un skaistāka. :)
|
From: | bozena |
Date: |
10. Oktobris 2016 - 23:02 |
|
|
|
(Link) |
|
Ja jau par nodokļu maksātāju naudu labo nodokļu maksātāju ceļus, ārstē nodokļu maksātājus, skolo nodokļu maksātāju bērnu, dzēš ugunsgrēkus, kāpēc gan nodokļu maksātājs par savu godīgi samaksāto naudu nebūtu pelnījis arī mazliet kultūras?
|
From: | hedera |
Date: |
10. Oktobris 2016 - 23:26 |
|
|
|
(Link) |
|
Ai, nu nevajag turpināt pūst unpija intelektuālā negodīguma stabulē. Tā jau nu noticējām, ka šitās tēmas pacelšana tik tāda sakritība.
Nav ne jausmas ir vai nav sakritība - neesmu telepāts, bet nu šeit patiešām sāk izskatīties pēc folija cepurītēm. Protams, ja viņa dzīvi/ienākumus patiešām varētu uzlabot finansējuma pārdale no kultūras uz veselību, tad man nekas cits neatliktu kā apsveikt un uzprasīties ciemos, lai neaizmirst draugus rāpjoties pa karjeras kāpnēm.
|
From: | hedera |
Date: |
10. Oktobris 2016 - 23:44 |
|
|
|
(Link) |
|
Kāda vēl folija cepurītes, ja unpijs jau pašā ieraksta sākumā norādīja, ka tās ir viņa refleksijas par apkārt uzvirmojušu tēmu! Un, ja apkārt runā, ka nevajag finansēt, tad kā lai nodēvē iznākšanu uz skatuves visam tādam "es jau neko, es jūs tikai par liekēžiem nosaucu, bet man jau nav žēl, lai jums tiek"?
|
From: | krii |
Date: |
10. Oktobris 2016 - 23:47 |
|
|
|
(Link) |
|
Mhm. "Man nav žēl, aizrijieties, tikai neiedomājieties, ka esat pelnījuši." :)
Hiperbolas, hiperbolas :-)
|
From: | zazis |
Date: |
10. Oktobris 2016 - 23:53 |
|
|
|
(Link) |
|
mirsim jauni, slimi, bet kulturāli. es par!
šeit būs saraksts http://www.km.gov.lv/lv/ministrija/KM_institucijas.htmlPamatā tiek dotētas algas, komunālie utt. Visi citi tēriņi- kultūras projektu realizācija - ir jāprot nofinansēt no piesaistītā finansējuma - publiskais, fondi, sponsori, ES grantu programmas, ieņēmumi no biļešu tirdzniecības, citi ienākumi (telpa, inventāra, tērpu noma utt.). Valsts maksā algu, piemēram, aktieriem vai dziedātājam, par to ka tik kvalitatīvi un profesionāi var izdarīt to, ko nevar vairums, un producentam/menedžmentam, par to ka dara visu, lai atrastu naudu projektu realizācijai. Nu tā ļoti vienkāršoti un īsumā.
Mākslas akadēmija nav ne zem KM, ne zem IzM. Gluži kā Augstskolu likumā noteikts, tā ir nodibinājums, savā darbībā pilnīgi neatgarīgs no jebkā, un tās darbu un saimniekošanu kūrē Senāts. Latvijā ir tikai viena valsts, tb valsts institūcijām pakļauta augstskola – Nacionālā Aizsardzības akadēmija.
Man gan šķiet, ka runa vairāk ir par to, ka no t.s. "radošajiem" tikai kādi 20% ir radoši, tb atbastu pelnījuši, aber savi 80% ir vienkārši nahļebaļņiki, kas neko dzīvē nemāk, kā tukšu dirst un pa izstāžu atklāšanām staigāt, furšetus meklējot. Un, tā kā viņu darbs nevienam nav vajadzīgs, tb ar savu darbu šie sevi nespēj uzturēt, tad skan kopkoris, ka valstij viņus jāuztur tāpat vien. Nu un savu pastāvēšanu maskē ar to 20% lauriem.
Bet tāpat šim cilvēkam jāpieceļ sava pakaļa, jāuzraksta projekta pieteikums, jārēķina tāme, ja apstiprina, iecerētais jāīsteno, tad atskaites. Un tiešām tāds pūt un palaid ar šito čakarēsies? Un tad, kad projekts beidzas, atkal jāštuko. Neesmu tur iekšā, varbūt arī kāds spēj ar to sevi uzturēt. Drīzāk jau pašu ideju. Var strīdēties, kādus projektus apstiprina. Un te sen nav tādas sistēmas, kā padomju laikā, ka māksliniekam bija kaut kādas privilēģijas. Sk. Bulgakova M & M. Tāds laiks ir cauri.
Varētu jau arī šo ignorēt, jo es nodarbojos ar plānā galdiņa urbšanu, tulkošanu, (nesaņemot naudu no valsts). Bet nu sadusmo, ka noliek cilvēkus, kas tiešām ar aizrautību dara lieliskas lietas (subjektīvi, protams). Zinu dažus cilvēkus, kādu pārcilvēcīgu darbu viņi tur iegulda, no malas, protams, vislabāk redzamas ir ballītes.
|
|