Pilnmēness nogurdinātie - Par augsto un zemo kultūru

From: hedera Date: 11. Oktobris 2016 - 00:32 (Link)

Zaķīt, tie, kas kaut nedaudz ir interesējušies par attiecīgo gadsimtu mūziku, arī labi zina, ka manuskriptu saglabāšanās bija ļoti randomizēts un nejaušību pilns process. Tik randomizēts, ka ir virkne visnotaļ pazīstamu skaņdarbu, par kuru īsto autorību vēl joprojām strīdas mūzikas vēsturnieki.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: gnidrologs Date: 11. Oktobris 2016 - 07:11 (Link)

Un tad? ''Bezautora'' skaņdarbi, ja tie ir interesanti/izcili ir izvilkti un izkristalizēti. Dabiski, ja izrādās, ka vienam komponistam var pierakstīt ļoti daudz izcilus manuskriptus, tas kļūst par vispārēji cienītu un dažreiz pat leģendāru.
Tu runā tā, it kā Baha slava ir tāds ''ļogkoje ņedrozumeņije'', nevis sekas viņa ģēnijam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: hedera Date: 11. Oktobris 2016 - 08:47 (Link)

Nē, es runāju par to, ka Baha laikabiedri viņu neuzskatīja par ģēniju, un tādēļ, "kas to lai zina, vai kaut kur zudībā nav aizgājis vēl viens Bahs vai Mocarts, jo manuskripti laicīgi nenonāca kāda hipstera rokās."

Tas, ka mūsdienās mums ir iespēja baudīt Baha ģeniālo mūziku, ir ļoti, ļoti veiksmīgu sagadīšanos kopums, nevis skarba, bet godīga un saprātīga "test of time" sistēma.

Starp citu, par Bēthovena vēlīnajiem skaņdarbiem laikabiedri rauca degunus un sačukstējās, vai tik ģēnijs uz vecumu nav nedaudz sajucis prātā.

Par E. Dārziņu un to, ka viņš sadedzināja savus manuskriptus, gan jau arī esi dzirdējis.

Kopsavilkumā: arguments par "test of time" pret moderno mākslu darbojas tikai tad, ja mes romantizējam un, es teiktu, antropomorfizējam to randomizēto procesu, kura rezultātā līdz mums nonākuši pagājušo gadsimtu mākslas paraugi.

(Reply to this) (Parent)