Un īstenībā tas attiecas arī uz klasiskām interpretācijām. Jautājums no zāles: ja es nesaprotu Bēthovena simfonijas kaut sit mani nost, kādēļ no mana maciņa finansēt kārtējo LNSO koncertu ar kārtējo Bēthovena simfoniju? Tie, kas saprot, tak var klausīties to simts un vienu ierakstu, ko var nokačāt torentos.
Nu jā, bet es šajā jautājumā esmu ieņēmusi ironisku pozīciju: kuras tad ir tās valsts finansētās jomas, kuras kāda sabiedrības daļa ar līdzīgu kritiku nevar pasludināt par liekēdību?