 par bijušo | 18. Nov 2009 @ 22:36  |
|---|
Šad tad gadās dzirdēt, ka vecāka gadagājuma cilvēki sūkstoties, ka padomju laiki esot bijuši labāki.
Var jau saprast vismaz tos, kam padomju laikā pagāja bērnība — parasti bezrūpīgākais un atmiņās laimīgākais laiks, ciktāl cilvēkam ir nepieciešamās pamatlietas — sakarīga ģimene, ēdiens, veselības minimums un kautjelkāds prāta un ķermeņa brīvības minimums.
Es kāreiz paguvu padumjajos laikos izdzīvot tieši un precīzi oficiālo bērnību — uz neatkarības proklamēšanos man bija 16.
Šīgada astoņpadsmitnovembrnieka sakarā kāreiz ir iekritis brīvs brīsniņš padomāt un atcerēties, cik sasodīti dīvainas bija lietas toreiz, kuras tad tika uztvertas par pašsaprotamām. Sākot no sadzīves un beidzot ar dizainu un valodu.
Ja man tagad kādam, kurš pats nav piedzīvojis, būtu jāizstāsta, es pat nezinātu no kā sākt.
Protams, pirmais atmiņā nāk materiālais — tieši saredzamais. Par veikaliem, kuros plaukti bija vienmēr tukši (šinī ziņā tās "Viena diena Latvijā" bildes bija sasodīti precīzas), par "pasūtījumu galda" veikaliem, kas bija paredzēti noteiktām iedzīvotāju grupām — Lielā Tēvijas kara dalībniekiem un citiem invalīdiem utt., par to, ka par naudu nopirkt nevarēja gandrīz neko, par to, ka pēc automašīnas esot bijis jāstāv rindā gadiem (nezinu, manu vecāku: zinātnieka un ārstes ģimenē nekāda mašīna nespīdēja, ever — ienākumu līmenis ne tas). Par nebeidzamajām rindām uz pilnīgi visu, sākot no stundām ilgām rindām uz gaļu un mandarīniem (kurus varēja cerēt dabūt aptuveni reizi gadā — uz jauno gadu), un beidzot ar zeķēm un tualetes papīru. No turienes arī padomjlaiku humorista Žvaņecka savulaik nežēlīgi populārais: Вы тут не стояли, а я тут стоял!
Mana māte nesen atminējās un teica aptuveni tā: "nu lūk, un tu visu dienu izstāvi tai rindā un vakarā nāc mājā kā uzvarētājs ar tiem tualetes papīra ruļļiem un jūties absolūti piepildītu dienu nodzīvojis!". Vienojāmies, ka izklausās drusku baisi, ja tā padomā. Dzīve paiet absolūtā nepieciešamībā katru dienu sadzīvē izcīnīt kaut kādas lietas, kas mūsdienās ir pašsaprotamas.
Par ar to visu saistīto mūžīgo un absolūto nepieciešamību pēc blata — pazīšanās ar cilvēkiem, kas "var kaut ko dabūt" — vai nu tie būtu paklāji vai normāla gaļa. Par veikalnieku absolūto virskundzību — pašas krutākās profesijas bija pārdevēja (bet sakarīgā veikalā!), noliktavas pārzinis, gaļas izcirtējs. Jo vairāk tu varēji nozagt valstij un nošķūrēt sev vai saviem blata korešiem, jo krutāks tu biji establišmentā (neizklausās pazīstami, btw?).
Par absolūto pelēcību, kas valdīja visur ielās un sejās. Par to, ka lielākai daļai namu bija pastāvīgi aiznaglotas parādes durvis un cilvēkiem nez kāpēc bija jāstaigā pa sētas durvīm [tā arī neesmu sapratis, kas par lielo domu tam bija apakšā].
Nu, tur vispār varētu būt vesela grāmata, ja tam tā kārtīgi pieķertos. The complete idiot's guide to life in the Soviet Union. Tā teikt, nākošo paaudžu vēsturnieku un vēturiskā kino radītāju vajadzībām.
Nu lūk. Tad nu šīgada neatkarības svētkos gribētos pacelt glāzi par to, ka sasodīti labi tomēr, ka tā padumjā savienība sabruka. Un lai arī man bija laimīga bērnība (otrajā paragrāfā izklāstīto apstākļu dēļ), I'd rather see nailed jebkuru, kurš vēlētos tādus laikus atgriezt. Pat salīdzinot ar to, kas notiek tagad [tufta notiek, starp citu. Kas nav 20 gadus dzīojis kārtīgā padomjlaiku komunālājā dzīvoklī ar tanti Šuru un silto ūdeni reizi nedēļā, nesapratīs, cik viņam ir visticamākais labi tagad :)].
|
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/138098/5656) |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) dusk |
|---|
| Date: |
18. Novembris 2009 - 23:16 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Katrā sistēmā var dzīvot, ja laiku pa laikam ierauj :P
Tu esi dzīvojis komunaļņikā 20 gadus? Es padomjlaikus nedaudz atceros un kolhozus. Pionieros nebiju, bet auseklēnos ieskaitīja. Komunālie tagad arī iraid. Nav tante Šura, tomēr daudzi cilvēki līdz gadiem 30 mitinās dzīvokļos baros. Vai kā šodien skatījos Īrījā dzīvo pa padsmit cilvēkiem mājā :D un tie ir vairāki simti tūkstoši.
Pelēcība tad un krāsainums tagad. Tev pasniegta šķietama brīvība un bezgalīga izvēles iespēja. Šķietams krāsainums. Analizējot tagad man viss liekas tāda pati pelēcība kā PSRS laiki tikai noteikumi savādāki un huiņa iepakota citā iepakojumā. tomēr nav ko gausties, jādanco pēc tā kā ir vai jāveicina revolucionāras idejas.
Nu, padomjlaiku komunālie ir cieši saistīti ar izvēles brīvības gana reālu ierobežojumu. Tu neizvēlējies, kur dzīvot. Ko tev valsts iedeva, tur jādzīvo bija. Un gadu desmitiem "jāstāv dzīvokļa rindā", ja gribēji ko labāku -- starp citu, tur arī vietu rindā dalīja pēc nopelniem -- atkal priekšroka tur tādiem invalīdiem un šitādiem veterāniem un atsevišķas rindas, un iespējams tevi vispār atsakās pierakstīt dzīvokļu rindā, jo uzskata, ka tu jau tāpat komunaļņikā dzīvo pietiekami labi -- vienam cilvēkam vairāk par vienu istabu dzīvoklī nemaz nevajag.
Un ir liela atšķirība starp mūsdienu jauniešu komūnu dzīvoklīti un nebeidzamajām batālijām starp ierakumos sēdošiem pendžām un ģimenēm, kur 4istabu komunaļņikā bija jāsadzīvo 2 bērnu ģimenei (vienā istabā), pensionētam krievu jefreitoram, bārmenei un, piemēram, jaunam pārim.
Patlaban esošā brīvība protams var šķist daļēji iluzora, bet tikai tad, ja nav ar ko salīdzināt. Pārvietošanās un dzīvesvietas izvēles brīvība tagad ir pilnīgi reāla salīdzinot ar toreizējo -- ir izzudis jēdziens "dabūt pierakstu Rīgā", piemēram, kas bija vesela epopeja, jo, nedomā, ka varēji legāli dzīvot Rīgā, ja tur nestrādāji. Vārda brīvība tāpat. Un šo sarakstu var turpināt.
Viena no galvenajām lietām materiālajā ziņā, es teiktu, ir ka cilvēkam ir dota iespēja arī godīgi strādājot, legāli uzlabot savus dzīves apstākļus.
Tagadējā pelēcība... nezinu, ko tieši tu ar to domā — atvaino, bet vai tas nevarētu būt saistīts ar zināmu garastāvokli, kādu, šķiet, var nojaust tavos ierakstos?
|
| From: | dusk |
|---|
| Date: |
19. Novembris 2009 - 14:56 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Es nemāku labi pasniegt savu domu. Tad īsi ieskicēšu virzienus pat nepieskaroties globālām problēmām, piemēram, patērētāja dzīvesveids.
Garastāvoklis tam arī nav pie vainas, jo es tā jau domāju dekādi. Un tavs viedoklis par mūsdienām man liekas no sērijas es redzu tikai ko man pasniedz un gribu redzēt. Protams visu var abstrahēt sagrābstītiem viedokļiem un savu subjektīvo pieredzi. Tad nu man ir liela bāze ar viedokļiem un subjektīva pieredze par dažādu dzīvesveidu un vecumu vēlmēm.
Protams var atrauties kaut kādu darbu, veidot ģimeni, maksāt maksājumus par līzingotu auto un mājokli, atlicināt laiku kaut kam sev, apspriest sev līdzīgo problēmas. Dzīvot savā pasaulē. Un teikt viss ir čikiniekā, jo redz padomlaiku vērtību sistēma man nepatika un īsti neizbaudīju fun tolešpapīru rindās vai mana ģimene gaidīja tik tiešām rindā pēc mājokļiem un nevienam nebija nekādi nopelni un juku laikos es sēdēju pie konserviem. Un visi ko pazinu arī tādi bija. Nu ko tev nepaveicās, tavai ģimenei nebija tik labi veidota pasaule kā tev tagad :P Es atceros tur bija dažādi. Tomēr tas nenozīmē ka tagad nav ģimenes, kuri nav jaunieši bohemisti cilvēks vnk strādā par pavāriem un tamlīdzīgiem darbiem un kā gulēja pirms gadiem 5 īrētā lazaretes gaģušņikā tā guļ. Par dažādu sociālo slāņu kazarmām Īrījā vai kur citur es vispār paklusēšu. Tāpat par to ka bērni ilgi dzīvo pie vecākiem, jo tā var ietaupīt. Vai jaunās ģimenes, kuriem ta pisties gribās, ups gadījās un tālāk. Un milzum daudz piemēru, kuri patiesībā ir lielākā daļa lv iedzīvotāju. Cik ta mums vispār ir strādājošo. Pensionāri ir ap 700 000 tūkstošiem ar tieksmi uz augšu. Cik tūkstoši bērnu? Galu galā uz īrījām cik aizmetušies 300 000 štukas. Tavi visi piemēri man atgādina bļāvienus par mersedesu vai poršu daudzumu Rīgā. Jā vieglāk ievērot tos kuriem tas ir, nevis tos kuri riskējuši un pakāsuši. Vai ar kāds ir numuriem uzmetis aci, vienās un taj pašās vietās pa lielam cirkulē vieni un tie paši. Tas tāpat kā pa krogiem(tas nav labs piemērs), uz kalna, vai koncertiem iet aptuveni viena un tā pati auditorija un sabiedrības daļa. Cik tad ir liels tav rozā slānis LV? Cik LV ir darbavietu skaits kur godīgi strādājot 1000 ls mēnesī uz rokas sanāk? Ir pētījumi, statistika. Ak jā vārda brīvība pārpludinātā informācijas kanālā - citas auklas kas jārausta. Pamēģini nobļauties ebreju organizācijas sūka! Ej kur gribi, dari ko gribi :P Par šito arī pasmaidu. Godīgs darbs lai uzlabotu dzīves apstākļus :D Vakar lasīju pētījumu par UK algu līmeņiem valsts aparātā :P Same shit, kas Latvijā. Tikai atšķirībā no Latvijas viņiem pirms 20 gadiem nebija bardaks un sistēmas maiņa. Un vispār man liekas par šīm tēmām man interesantāk runāt ar kādu zaķi no Itālijas vai Francijas vai dajebkur citurienes. Ir daudzreiz darīt. Viņiem nav padomju ēna blakus viņiem vairāk pasaules elpa un atvērtāks prāts uz globālām problēmām. Krāsainā dzīve :P Pilnīgi savādāka sistēma, bet ne krāsaināka. Izbaudi savu pasauli! Es arī smaidu, kad nodarbojos ar to kas man patīk, bet tas nemaina lietas būtību par krāsainību.
|
| From: | dusk |
|---|
| Date: |
19. Novembris 2009 - 15:40 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Ļoti feins raksts, paldies par linku. Nu, šī domāšana ir traki labi atpazīstama no PSRS laikiem, tā pati sistēma, tikai citā kulītē -- tā tad notika, cik atceros/zinu, lielākā daļa no notiekošā:
Rezultātā aktīvie un uzņēmīgie cilvēki, kuri kaut ko var un kuriem kaut kas dzīvē rūp, vīlušies pamet šo valsti. Mērķtiecīgi tiek selekcionēts tips, kuram ir minimālas vēlmes — oficiāli nestrādā un nodokļus nemaksā (kāda jēga!), ar uzņēmējdarbību nenodarbojas (skatīt iepriekš), viņam nepieder auto (vieni vienīgi izdevumi) un nekustamais īpašums (lai kādam neienāktu prātā kārtējo reizi paaugstināt nodokļus, noštrāfēt par sēru lentēm pušķota karoga neizkāršanu sešreiz gadā vai uzlikt ieplānoto kosmisko sodu par dzīvošanu vēl nenodotā privātmājā). Veikalā alkoholu un cigaretes nepērk, tāpēc akcīzes celšanās viņu neskar. Bērnus arī vēlams nedzemdēt, lai neskartu pieaugošie skolas izdevumi, un vispār, jābūt taču nedaudz humāniem — bērns nav neko nodarījis, lai viņam liktu nākt pasaulē šādos apstākļos.
Ja arī iepriekš teiktajā ir kāds pārspīlējums, tad pavisam minimāls. Zinu pat vairākas pašvaldības, kurās pēc šiem principiem «strādā» mērs un valdošā koalīcija. Un tiek ievēlēti jau trešo sasaukumu pēc kārtas. Iepirkumus praktiski neveic, ielas neremontē, Eiropas fondus neapgūst — Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam pie viņiem nav ko meklēt, un opozīcija arī nevar pārmest kļūdas. Kas guļ, tas negrēko! Miers un kārtība. Kā kapos…
Attiecībā uz pārējo rakstīto, thx -- interesants punkts. Mēģināšu arī šo to piebilst drusku vēlāk.
|
| From: | dusk |
|---|
| Date: |
19. Novembris 2009 - 16:48 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Ja saņemšos uzbakstīšu ko domā paaudzes par šo laiku. Nesolu. Līdz 30 gadiem. 3 grupas tur izteiktas un izteiktas domu ievirzes. Jums maliekas 40 gadnieki - pa lielam diezgan maz ar viņiem runājat, ja spriežat par zelta dzīvi, kas tagad viņiem :) Ak jā Jūs 40 un 50 pa lielam arī izveidojāt šo tagadējo LV vidi :P
| From: | ritvars |
|---|
| Date: |
18. Novembris 2009 - 23:19 |
|---|
|
|
 Tieši tā
|
(Link) |
|
Arī man tad bija 16. Visu, ko raksti, atceros. Tāpēc - priekā, un saules mūžu latviešiem un mūsu valstij!
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/171406/9666) |
| From: | romija |
|---|
| Date: |
18. Novembris 2009 - 23:22 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
priekā!
uzraksti kautvai teoreetisku graamatu, buus veel peec desmit gadiem blogeriem ko uziet un pastaastiit, kaa dziivoja padomijaa. taadaa tikai veel primitiivaakaa veidaaa mees uzzinaam par kariem, ne?
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/150561/8096) |
| From: | khehe |
|---|
| Date: |
19. Novembris 2009 - 07:34 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Līdzīgi gan pēc vecuma, gan atmiņām, gan pārējā.
| From: | unpy |
|---|
| Date: |
19. Novembris 2009 - 08:50 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Nununu. Padomju laiki nebija nedz labāki, nedz sliktāki. Tie bija pavisam savādāki. 20 gadus neesmu tajos nodzīvojis, bet 19 gan. Lielāko daļu no tiem bez siltā ūdens dzīvoklī vispār, daļu - ar kopējo sauso ateju kāpņu telpā:))
Cita starpā, ja distancējas no tualetes papīra un visa kā cita trūkuma, bija arī būtiskas priekšrocības. Komunālo maksājumu niecība un bezdarba neesamība, piemēram. Vai bezmaksas medicīniskā palīdzība un izglītība. Tak tas tā. Tās ir priekšrocības, ko cilvēki ar pretenzijām uz vidusslāni(tādi kā Tu vai es) nenovērtēja nedz toreiz, nedz tagad novērtētu.
Dajebkurā gadījumā - ir pagājuši daudzi gadi. Atgādināšu, ka pirmie "kooperatīvi" radās nebūt ne neatkarīgās Latvijas, bet gan vēl PSRS laikos. Arī pirmās importa cigaretes un sadzīves tehniku varēja brīvi nopirkt vēl PSRS sastāvā esot. Arī automobīļus. To, kā būtu bijis tagad, neviens nezin:))
Manuprāt, būt PSRS sastāvā vai būt ES sastāvā - principiālas atšķirības cilvēkam, kurš rimti urbina savus Maslova piramīdas pirmos divus pakāpienus, nav:))
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/10725/690) |
| From: | jan09 |
|---|
| Date: |
19. Novembris 2009 - 09:02 |
|---|
|
|
+1
|
(Link) |
|
piekrītu, it īpaši pēdējai rindkopai.
/PSRS nodzīvoti nepilni 20 gadi.
Nezinu gan. Man ir. Es labāk nostāvu cik tur stundas pēc tās desas, toties varu to atļauties, nekā ieeju bodē, kurā 50 desu šķirnes plauktā un sarēķinu, ka varu atļauties to lētāko, un arī mazu gabaliņu uz svētkiem. Un baisi riekstos dzen stacionārais stress - būs rīt/parīt darbs/alga vai nebūs. Tad bija nabadzība, toties plauka samizdats un lieliska literatūra + politikas un lidojošo šķīvīšu apspriešana pie šņabja glāzes virtuvē, tb ja neiespringi, ka bez džinsiem neesi cilvēks, varēji gana komfortabli justies. Ko neteiktu par pašreizējo garīgo komfortu. Bet protams, tiem, kuru iespējas un ambīcijas aptver visus Maslova piramīdas pakāpienus, tiem cits skatījums. :)
P.S.
Vienīgais, kas tajā laikā man patiesi nepatika un kamdēļ negribētu laika mašīnu pagriest atpakaļ, bija etniskais jautājums, tb krievu valoda kā obligāti lietojama visur + atraušanās pa rīkli, ja atbildi latviski. Bet ja rēķinātu kā Butanā nevis IKP, bet laimes sajūtu uz degunu, tad nav zināms, kur foršāk.
| From: | unpy |
|---|
| Date: |
19. Novembris 2009 - 09:29 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Par laimes sajūtu uz degunu pat nav ko runāt. Tas jau nu gan skaidrs, ka "laimīgo" bija vairāk.
| From: | petro |
|---|
| Date: |
19. Novembris 2009 - 11:20 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Fak, mana mutere katru rītu pamostoties jutās laimīga - par to, ka nav pamodusies OBHS izmeklēšanas kamerā, vai vēl labāk šķirbanā barakā tālu aiz polārā loka. Mjā, un pa degunu es ne vienu vien reizi vien esmu atrāvies par to ka nemācēju krieviski pietiekami raiti izteikties. Bet vai tagad kad ir labāk? Nē nav! Ir savādāk, bet ne labāk, bet tos laikus atpakaļ gribēt arī var tikai vecākās un vidējās paaudzes "krievvalodīgie" - tiem dzīve bija vieglāka, par vienu svešvalodu mazāk bija jāmācās un līdz ar to videne bija beigta jau pēc 10-ās klases.
| From: | unpy |
|---|
| Date: |
19. Novembris 2009 - 11:47 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Laiku gribēt atpakaļ šākātā ir visai neproduktīva nodarbe. Un ar valsts pārvaldes sistēmu 30-40 gadu senai pagātnei ir visai nosacīta saistība.
|
| From: | dusk |
|---|
| Date: |
19. Novembris 2009 - 14:57 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Tu labi pateici, ko es mēģinu pateikt samudrīti :)
Thx, interesants punkts, mēģināšu nokomentēt vēlāk, bet pagaidām varu tikai piebilst, ka 2 pirmie Maslova līmeņi (nupat apskatījos) tiešām, kā jau man likās, ir kāreiz vajadzības, kas ir tikpat labi arī dzīvniekiem -- pirmie divi līmeņi ir vajadzīgi arī kaut vai mežacūkām. Līdz ar to man rodas zināma šauba par to, cik adekvāti ir piesaukt tādus cilvēkus, kam pilnībā pietiek ar pirmajiem 2 līmeņiem.
Lukžurī!
Mēs pāķos sapņojām par to, ka varētu stāvēt rindās pēc tualetes papīra! :)
Bet kam gan vajadzīgs tualetes papīrs, ja bija laikraksts "Cīņa"?
Mūsu ģimene lietoja "Sportu"!
|
|