| Migrācija | 19. Okt 2018 @ 21:43 |
|---|
| Afterparty for an argument | 10. Maijs 2015 @ 17:56 |
|---|
| Tā gan | 6. Maijs 2015 @ 08:49 |
|---|
| Dream in an open place | 28. Apr 2014 @ 12:20 |
|---|
|
Šodien ieraudzīju kolēģim uz galda radiovadāmo helikopterīti un atcerējos, kāds megasapnis tas bija bērnībā.
Kur viņus ap 1980-1985. gadu varēja redzēt? Tikai un vienīgi tēvoča -- jūrnieka -- no Rietumvācijas atvestajos mājpiegādes katalogos.
Neatceros, vai "Burda", vai kādi citi, bet principā tas bija kaut kas līdzīgs "Select"-am vai kam tādam. Tikai tie katalogi bija aptuveni A4 lieluma, labi nostrādāti un BIEZI. Reāli biezi: 200+ lappuses. Maksimāli daudz fotogrāfiju, minimāls teksts. Nosēdos pie tāda uz ķeblīša un varēju stundu no vietas skatīties.
Tai laikā mani tajos interesēja pa lielam tikai rotaļlietu sadaļa, kura diemžēl bija salīdzinoši maza, bet tomēr kurā varēja redzēt, kādām jāizskatās Īstām Rotaļlietām. Padomju laika "Bērnu pasaulē" par neko tamlīdzīgu pat nevarēja sapņot. Smago(!) mašīnu lielāki un mazāki modeļi spīdīgi(!) un koši krāsaini(!), dažnedažādas pariktes un -- jā -- radiovadāmās mašīnītes un helikopterīši ap kuriem varēja bezjēgā siekaloties, jo neko tādu ne ta ka nopirkt, bet pat ieraudzīt nekur LPSR nevarēja.
Katalogi, starp citu, sniedza arī vienu no pirmajiem pirmspusaudža laika ieskatiem erotikā, jo tajos bija viss: sākot no pilnas dzīvojamās istabas iekārtas labākajās buržuā tradīcijās ar samta aizkariem un plīša dīvāniem, kurus varēja iegādāties par NNNN doičmarkām kopā vai atsevišķi, un beidzot ar 20 lappusēm apakšveļas sadaļai ar bildēm dažnedažādākajiem brīnumiem. O, jā. Uzsvars, jāpiezīmē, bija stipri vairāk uz zeķēm nekā zeķubiksēm.
Tā rodas neveslīgas sensācijas.
|
| Bērnību atceroties | 10. Jan 2014 @ 18:51 |
|---|
|
Circa 1989
|
| » Rēns novakars |
|---|
23. Okt 2011 @ 21:22
|
| » internāti un kā viš rodas |
|---|
Sāksim ar to, ka interneta pieslēgums pirmais zināmais uzradās Latvijai kkad ap 1993. gadu. Un tas bija ne ta MII, ne ta LU pieslēgums uz Vāciju, kas sākotnēji bija pieejams tikai Raiņa bulvārī MII ēkā un Aspazītī, kas tobrīd vēl hausēja LU FMF datorikas nodaļu.
( memorytrip )
13. Apr 2010 @ 17:33
|
| » FSI, VFF et al |
|---|
nu, kā cilvēks, kas arī pirms pāris gadiem ir filozofos paņēmies, varu salīdzināties ar Gojko muti.
- Kritiskā domāšana pie Sveces = 10/10
- Golde - nebija uz vairāk lekcijām kā es. Kad vispār ieradās, mēdza uzdot kādu "jūs gribat pamosties 10os, uzliekat modinātāju un aizejat gulēt 6os, cik ilgi jūs noguļat?" tipa uzdevumu un atkal pazust līdz "lekcijas" beigām. Bet kad kaut kas bija -- tīri interesanti. Taču kopējā lietderība, manuprāt, gluži neliela un visai labi varu iedomāties, kāpēc viņu eventuāli droši vien izlidinātu teju jebkura darbavieta.
- Kūļi. Papa Kūlis tiešām viscaur mēģinājās pa smalko izrunāties, tak parasti ne par tēmu un tiešām nekas sakarīgs īpaši no viņa ārā nenāca. Par to toties ekšus likt pie viņa bija viegli.
Mamma Kūle centās runāt par tēmu, bet arī daudz ko novāvuļoja. Bet salīdzinoši noderīgāk, plus kā mīnus. Arī eksi pie viņas likt bija mierīgi.
- Freiberga. Semiotika. Varbūt drusku pasausi pirmajiem kursam, bet tikai par lietu un man personiski vismaz bija interesanti. Pagrūti, bet toties redzi, ka cilvēks pamatā godīgi dara savu darbu un rādās tiešām erudīts. m10/10.
- Kolmane. Es šur tur lasu, gan Saksis, gan citi viņu lamā par RS, bet kā pasniedzēja gana sakarīga šķita.
- Priedīte. Latviešu filozofija [vai tās vēsture?]. obligātais apmeklējums, hernhūtieši, visvisādi vāci, kas pa Latvijas teritoriju malušies. Tēma kā jau tēma, bet risinājums diemžēl vnk iekalšana eksāmeniem, kuros labāk nenākt klajā ar savām domām (kā mans kursabiedrs secināja).
- Šuvajevs un Narkēvičs -- abi visai OK.
Bija vēl tāds jancīgs tēvocis, neatceros kā sauca, šķiet mat.loģiku pasniedza, ko nez kāpēc nosauca par filosofisko(?) propodeitiku(??). Tehnoloģiski jau viss labi, Eilera apļi, trīspirkstu loģika un kas nekas, bet kas no viņa nāca ārā par dīvainībām lekcijās... tāds mājas ezotēriķis, šitāds svētdienas mēdijs!
- Ā, tad mums bija arī vieslektors Rozenvalds. Lekcijas sakarīgs, tikai drusku izbesīja eksāmenā [tu dzirdi kā tavs kursabiedrs atbild un nezina NEKO, bet tad izkauc profesoram atzīmes pacelšanu no 5 uz 8].
Nu, droši vien vēl kas, bet šitie cik necik atmiņā ir.
13. Mar 2010 @ 01:07
|
| » par bijušo |
|---|
( novembra tufta )
18. Nov 2009 @ 22:36
|
| » leitnanta Bimberbauma bērnu piemiņā |
|---|
Biju es reiz vidusskolnieks un patika man tad ļoti tāda jaunā rakstnieka Aivara Ozoliņa grāmata "Dukts". Jā, tas pats, kas tagadītēs (kā runā nodzēries, bet kurš gan no mums reiz nebūs?) izbijušais Dienas komentētājs. Iznākuse bij tai pat "jauno rakstnieku" sērijā ar ģīmi uz vāka.
Un ir man un tais laikos arī bija tāds sirsnīgs draugs Rāms, ar ko mēs vadījām ne vienu vien krāšņu pēcskolas pēcpusdienu, kā jau godīgi ļauži daždien mēdz darīt. Rāmam bija (un cik zinu joprojām ir) tāds zināms snobisms attiecībā uz grāmatām -- tagad tas izpaužas tā, ka peiperbeki ir моветон, tad tas bija tā, ka ja uz grāmatas vāka bij kas neestētisks, tad grāmatu vaļā taisīt nevajadzēja.
Nu, un godīgi sakot, lai Ozoliņš man piedod, bet par diži tādu estētisku es viņu ne tad, ne tagad nevarētu nosaukt. Vismaz fotogrāfijās nē, un it īpaši jau nu "jauno rakstnieku" sērijā, vai ne?
Tad nu radās jautājums -- kā lai iesmērē dikti foršu, bet vizuāli ne tik kruti noformētu grāmatu labam cilvēkam, kuram ir pretenzijas uz gaumi.
Risinājums atradās -- Ozoliņa vāki tika aplīmēti ar baltu papīru (kuram gan cauri drusku varēja matīt fonu) un manis mākslinieciski noformēts -- seja aizkrāsota ar mākslnieciskām varavīksnes tipa dzīvespriecīgām diagonālām joslām.
Sanāca ļoti labi, grāmata aizgāja uz urrā un joprojām ir mūsu savstarpējā koda daža laba jauka kultūrcitāta avots (immer deutsch! bute neizturēja un piepūtās, nebija koku gāzējs, etc).
Tādas tās lietiņas.
Bet grāmatu pašu es kādreiz deviņdesmitajos, kad šad tad redzēju Ozoliņu piestaigājam unītī Centrs, gribēju iesniegt autogrāfa saņemšanai, bet tā arī nesaņēmos.
27. Okt 2009 @ 11:55
|
| » oldies |
|---|
Sēž paģirains tētis-nīlzirgs Nīlas malā, ik pa brīdim ar ķepu pasmeļ ūdeni un izlej sev uz pieres: Šļak! Grūti.
Pieskrien mazais nīlzirdziņš un sauc: Tēti, tēti! Nāc, skrien man līdzi!
Nīlzirgs tikai nopūšās. Šļak!
- Tēti, nu nāc, tur tādas lietas notiek!!
- Un tu domā... šļak! ... ka tētis te tā visu pametīs... šļak! ... un skries tev līdzi? Šļak!
// nav golden oldie, bet toties ir attiecīgās sabiedrības keywords
24. Aug 2009 @ 15:59
|
| » Reminiscences |
|---|
Self-portrait with a Flat. 2007. Photons on electrons.
25. Jun 2009 @ 14:43
|
| » * * * |
|---|
We are the kind of people our parents warned us about.
27. Maijs 2009 @ 22:13
|
| » Ro ro ro |
|---|
Especially for ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) martcore, capslock and God knows who else.
MEMENTO!
23. Apr 2009 @ 23:30
|
|
|
