Pilnmēness nogurdinātie - Komentāri

Šodien ieraudzīju kolēģim uz galda radiovadāmo helikopterīti un atcerējos, kāds megasapnis tas bija bērnībā.

Kur viņus ap 1980-1985. gadu varēja redzēt? Tikai un vienīgi tēvoča -- jūrnieka -- no Rietumvācijas atvestajos mājpiegādes katalogos.

Neatceros, vai "Burda", vai kādi citi, bet principā tas bija kaut kas līdzīgs "Select"-am vai kam tādam. Tikai tie katalogi bija aptuveni A4 lieluma, labi nostrādāti un BIEZI. Reāli biezi: 200+ lappuses. Maksimāli daudz fotogrāfiju, minimāls teksts. Nosēdos pie tāda uz ķeblīša un varēju stundu no vietas skatīties.

Tai laikā mani tajos interesēja pa lielam tikai rotaļlietu sadaļa, kura diemžēl bija salīdzinoši maza, bet tomēr kurā varēja redzēt, kādām jāizskatās Īstām Rotaļlietām. Padomju laika "Bērnu pasaulē" par neko tamlīdzīgu pat nevarēja sapņot. Smago(!) mašīnu lielāki un mazāki modeļi spīdīgi(!) un koši krāsaini(!), dažnedažādas pariktes un -- jā -- radiovadāmās mašīnītes un helikopterīši ap kuriem varēja bezjēgā siekaloties, jo neko tādu ne ta ka nopirkt, bet pat ieraudzīt nekur LPSR nevarēja.

Katalogi, starp citu, sniedza arī vienu no pirmajiem pirmspusaudža laika ieskatiem erotikā, jo tajos bija viss: sākot no pilnas dzīvojamās istabas iekārtas labākajās buržuā tradīcijās ar samta aizkariem un plīša dīvāniem, kurus varēja iegādāties par NNNN doičmarkām kopā vai atsevišķi, un beidzot ar 20 lappusēm apakšveļas sadaļai ar bildēm dažnedažādākajiem brīnumiem. O, jā. Uzsvars, jāpiezīmē, bija stipri vairāk uz zeķēm nekā zeķubiksēm.

Tā rodas neveslīgas sensācijas.