Dream in an open place | 28. Apr 2014 @ 12:20 |
---|
Šodien ieraudzīju kolēģim uz galda radiovadāmo helikopterīti un atcerējos, kāds megasapnis tas bija bērnībā.
Kur viņus ap 1980-1985. gadu varēja redzēt? Tikai un vienīgi tēvoča -- jūrnieka -- no Rietumvācijas atvestajos mājpiegādes katalogos.
Neatceros, vai "Burda", vai kādi citi, bet principā tas bija kaut kas līdzīgs "Select"-am vai kam tādam. Tikai tie katalogi bija aptuveni A4 lieluma, labi nostrādāti un BIEZI. Reāli biezi: 200+ lappuses. Maksimāli daudz fotogrāfiju, minimāls teksts. Nosēdos pie tāda uz ķeblīša un varēju stundu no vietas skatīties.
Tai laikā mani tajos interesēja pa lielam tikai rotaļlietu sadaļa, kura diemžēl bija salīdzinoši maza, bet tomēr kurā varēja redzēt, kādām jāizskatās Īstām Rotaļlietām. Padomju laika "Bērnu pasaulē" par neko tamlīdzīgu pat nevarēja sapņot. Smago(!) mašīnu lielāki un mazāki modeļi spīdīgi(!) un koši krāsaini(!), dažnedažādas pariktes un -- jā -- radiovadāmās mašīnītes un helikopterīši ap kuriem varēja bezjēgā siekaloties, jo neko tādu ne ta ka nopirkt, bet pat ieraudzīt nekur LPSR nevarēja.
Katalogi, starp citu, sniedza arī vienu no pirmajiem pirmspusaudža laika ieskatiem erotikā, jo tajos bija viss: sākot no pilnas dzīvojamās istabas iekārtas labākajās buržuā tradīcijās ar samta aizkariem un plīša dīvāniem, kurus varēja iegādāties par NNNN doičmarkām kopā vai atsevišķi, un beidzot ar 20 lappusēm apakšveļas sadaļai ar bildēm dažnedažādākajiem brīnumiem. O, jā. Uzsvars, jāpiezīmē, bija stipri vairāk uz zeķēm nekā zeķubiksēm.
Tā rodas neveslīgas sensācijas.
|
Hā, tie ārzemju preču katalogi gāja no rokas rokā, un viņus nolasīja līdz skrandām. Vienkārši gribējās paskatīties uz bildītēm, kā citur ļaudis dzīvo.
Es viņus skatījos kkad 8-9 gadu vecumā un pat kaut kā nesalīdzināju to ar šejieni. Tas bija līdzīgi kā skatīties pasaku filmu.
Mhm, man tā bija ar IKEA katalogiem, ko tētis pašā deviņdesmito sākumā veda no Zviedrijas - stundām šķirstīju, bet ar vislielāko interesi skatījos tieši uz bērnistabām un pilnīgā neticībā brīnījos, vai tiešām tā kāds dzīvo, vai tiešām kaut kur ir bērni, kam ir tādas istabas - ar krāsainiem paklājiem uz grīdas, mantu kastēm no koši sarkana auduma, pašu bērnu lieluma konstruktoriem, šļūcamām trubām guļamistabā, gultām otrajā stāvā un rakstāmgalda zonu zem tā, apgaismotiem štābiņiem, naktī spīdošiem taureņiem uz sienām utt.
nu ja, man tad jau bija stipri vairāk gadu un ... kā reiz zeķes un kleites piesēja skatu :) un kas dīvaini - visādi virtuves pribambasi par kuriem riktīgi siekala tecēja, gluži vai ari draudzeni gribējām nelegāli robežu šķērsot, lai pie tiem tiktu
Robežu ta vēl šķērsot varētu, bet doičmarkas virtuves iekārtai sadabūt gan varētu būt problēma. :)
ai, nu līdz tam takš tāds padsmitgadnieks neaizdomājas :DD
Es starp citu, brīnos reāli. Lūk, mans tēvocis -- jūrnieks. Braukāja uz tankera. Cik saprotu, reāli pelnīja labu piķi. Sieva mājās viskautko gribēja no ārzemēm.
Bet faktiski neko īpaši lielāku par papagaili vai kkādām šmotkām viņš nekad neatveda.
Un vot es domāju: vai tas ir tāpēc, ka tomēr, teiksim, kaut kāds buržuā izlietne un krāns maksāja miljōnus, vai tomēr tāpēc, ka bija kaut kāds aizliegums vest no ārzemēm kaut ko Lielu.
bija aizliegums. es gan neko daudz neatceros, bet kad opis kaut ko sūtija, bija diezgan strikti noteikumi un neatļauto no paciņas izņēma. atceros tik kā mamma bēdājās.
|
From: | dooora |
Date: |
28. Aprīlis 2014 - 13:57 |
|
|
ķer vai neķer
|
(Link) |
|
OTTO und NECKERMANN? ja veči vēl nav izsvieduši, tad pāris egzemplāru no 70to beigām-80to sākuma ir saglabājušies archīvos. aizliegumi? ierobežojumi toč, bet tā ka akurāt aizliegumi…? naudas trūkums (pēc šmigas un maffkām, ja paveicās), jā. jūrnieku vestie paklāji, rotas un dubļonkas primāri gāja uz skupkām/lombardiem. ja palika pāri, tad sieviņai. sencis atveda gan lemūru no madagaskāras, gan žiguli un fordu no beniluksa. tur gāja ļegalka, banda un kontrabanda riktīgi raibā mikslī. katram pēc spējām un ieguldītā riska.
|
From: | vedjmah |
Date: |
28. Aprīlis 2014 - 22:30 |
|
|
Re: ķer vai neķer
|
(Link) |
|
Lūk lūk, es tieši gaidīju kādu precizitāti mīlošo, kas pateiks, ka Anne Burda aicināja zeltenes šūdināt ancukus, tā leiputrija gāzās no OTTO.
Bet bija tukstotis jauno konstruktoru pulcinu, kura pasham tadu uzmeistarot (saku, jo krustmates dels tiesi ta ari darija). Darba speka neatsveshinatiba :)
Ja, bet apaksvelas sadala bija hiits, mhm mhm :D
kaut kas ar Vācijas smaku jau bija, mūsu galā, piemēram, pārdeva PIKO vilcienu modelīšus. Mūsmājās bija až divi.
Kaut kas bija, jā. PICO vilcieniņus arī es mantoju no brāļiem. Bet cik to varēja kaut veikalā aiz letes ieraudzīt, to neatminu.
|
|