Pilnmēness nogurdinātie - par bijušo

From: dusk Date: 18. Novembris 2009 - 23:16 (Link)

Katrā sistēmā var dzīvot, ja laiku pa laikam ierauj :P

Tu esi dzīvojis komunaļņikā 20 gadus? Es padomjlaikus nedaudz atceros un kolhozus. Pionieros nebiju, bet auseklēnos ieskaitīja. Komunālie tagad arī iraid. Nav tante Šura, tomēr daudzi cilvēki līdz gadiem 30 mitinās dzīvokļos baros. Vai kā šodien skatījos Īrījā dzīvo pa padsmit cilvēkiem mājā :D un tie ir vairāki simti tūkstoši.

Pelēcība tad un krāsainums tagad. Tev pasniegta šķietama brīvība un bezgalīga izvēles iespēja. Šķietams krāsainums. Analizējot tagad man viss liekas tāda pati pelēcība kā PSRS laiki tikai noteikumi savādāki un huiņa iepakota citā iepakojumā. tomēr nav ko gausties, jādanco pēc tā kā ir vai jāveicina revolucionāras idejas.

(Reply to this) (Thread)

From: begemots Date: 19. Novembris 2009 - 08:26 (Link)

Nu, padomjlaiku komunālie ir cieši saistīti ar izvēles brīvības gana reālu ierobežojumu. Tu neizvēlējies, kur dzīvot. Ko tev valsts iedeva, tur jādzīvo bija. Un gadu desmitiem "jāstāv dzīvokļa rindā", ja gribēji ko labāku -- starp citu, tur arī vietu rindā dalīja pēc nopelniem -- atkal priekšroka tur tādiem invalīdiem un šitādiem veterāniem un atsevišķas rindas, un iespējams tevi vispār atsakās pierakstīt dzīvokļu rindā, jo uzskata, ka tu jau tāpat komunaļņikā dzīvo pietiekami labi -- vienam cilvēkam vairāk par vienu istabu dzīvoklī nemaz nevajag.

Un ir liela atšķirība starp mūsdienu jauniešu komūnu dzīvoklīti un nebeidzamajām batālijām starp ierakumos sēdošiem pendžām un ģimenēm, kur 4istabu komunaļņikā bija jāsadzīvo 2 bērnu ģimenei (vienā istabā), pensionētam krievu jefreitoram, bārmenei un, piemēram, jaunam pārim.

Patlaban esošā brīvība protams var šķist daļēji iluzora, bet tikai tad, ja nav ar ko salīdzināt. Pārvietošanās un dzīvesvietas izvēles brīvība tagad ir pilnīgi reāla salīdzinot ar toreizējo -- ir izzudis jēdziens "dabūt pierakstu Rīgā", piemēram, kas bija vesela epopeja, jo, nedomā, ka varēji legāli dzīvot Rīgā, ja tur nestrādāji. Vārda brīvība tāpat. Un šo sarakstu var turpināt.

Viena no galvenajām lietām materiālajā ziņā, es teiktu, ir ka cilvēkam ir dota iespēja arī godīgi strādājot, legāli uzlabot savus dzīves apstākļus.

Tagadējā pelēcība... nezinu, ko tieši tu ar to domā — atvaino, bet vai tas nevarētu būt saistīts ar zināmu garastāvokli, kādu, šķiet, var nojaust tavos ierakstos?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: dusk Date: 19. Novembris 2009 - 14:56 (Link)

Es nemāku labi pasniegt savu domu. Tad īsi ieskicēšu virzienus pat nepieskaroties globālām problēmām, piemēram, patērētāja dzīvesveids.

Garastāvoklis tam arī nav pie vainas, jo es tā jau domāju dekādi. Un tavs viedoklis par mūsdienām man liekas no sērijas es redzu tikai ko man pasniedz un gribu redzēt. Protams visu var abstrahēt sagrābstītiem viedokļiem un savu subjektīvo pieredzi. Tad nu man ir liela bāze ar viedokļiem un subjektīva pieredze par dažādu dzīvesveidu un vecumu vēlmēm.
Protams var atrauties kaut kādu darbu, veidot ģimeni, maksāt maksājumus par līzingotu auto un mājokli, atlicināt laiku kaut kam sev, apspriest sev līdzīgo problēmas. Dzīvot savā pasaulē. Un teikt viss ir čikiniekā, jo redz padomlaiku vērtību sistēma man nepatika un īsti neizbaudīju fun tolešpapīru rindās vai mana ģimene gaidīja tik tiešām rindā pēc mājokļiem un nevienam nebija nekādi nopelni un juku laikos es sēdēju pie konserviem. Un visi ko pazinu arī tādi bija. Nu ko tev nepaveicās, tavai ģimenei nebija tik labi veidota pasaule kā tev tagad :P Es atceros tur bija dažādi. Tomēr tas nenozīmē ka tagad nav ģimenes, kuri nav jaunieši bohemisti cilvēks vnk strādā par pavāriem un tamlīdzīgiem darbiem un kā gulēja pirms gadiem 5 īrētā lazaretes gaģušņikā tā guļ. Par dažādu sociālo slāņu kazarmām Īrījā vai kur citur es vispār paklusēšu. Tāpat par to ka bērni ilgi dzīvo pie vecākiem, jo tā var ietaupīt. Vai jaunās ģimenes, kuriem ta pisties gribās, ups gadījās un tālāk. Un milzum daudz piemēru, kuri patiesībā ir lielākā daļa lv iedzīvotāju. Cik ta mums vispār ir strādājošo. Pensionāri ir ap 700 000 tūkstošiem ar tieksmi uz augšu. Cik tūkstoši bērnu? Galu galā uz īrījām cik aizmetušies 300 000 štukas. Tavi visi piemēri man atgādina bļāvienus par mersedesu vai poršu daudzumu Rīgā. Jā vieglāk ievērot tos kuriem tas ir, nevis tos kuri riskējuši un pakāsuši. Vai ar kāds ir numuriem uzmetis aci, vienās un taj pašās vietās pa lielam cirkulē vieni un tie paši. Tas tāpat kā pa krogiem(tas nav labs piemērs), uz kalna, vai koncertiem iet aptuveni viena un tā pati auditorija un sabiedrības daļa. Cik tad ir liels tav rozā slānis LV? Cik LV ir darbavietu skaits kur godīgi strādājot 1000 ls mēnesī uz rokas sanāk? Ir pētījumi, statistika. Ak jā vārda brīvība pārpludinātā informācijas kanālā - citas auklas kas jārausta. Pamēģini nobļauties ebreju organizācijas sūka! Ej kur gribi, dari ko gribi :P Par šito arī pasmaidu. Godīgs darbs lai uzlabotu dzīves apstākļus :D Vakar lasīju pētījumu par UK algu līmeņiem valsts aparātā :P Same shit, kas Latvijā. Tikai atšķirībā no Latvijas viņiem pirms 20 gadiem nebija bardaks un sistēmas maiņa. Un vispār man liekas par šīm tēmām man interesantāk runāt ar kādu zaķi no Itālijas vai Francijas vai dajebkur citurienes. Ir daudzreiz darīt. Viņiem nav padomju ēna blakus viņiem vairāk pasaules elpa un atvērtāks prāts uz globālām problēmām. Krāsainā dzīve :P Pilnīgi savādāka sistēma, bet ne krāsaināka. Izbaudi savu pasauli! Es arī smaidu, kad nodarbojos ar to kas man patīk, bet tas nemaina lietas būtību par krāsainību.

(Reply to this) (Parent)

From: dusk Date: 19. Novembris 2009 - 15:40 (Link)

Vēl viena filozofija par tēmu un to pašu. http://www.apollo.lv/portal/news/articles/185964

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: begemots Date: 19. Novembris 2009 - 16:55 (Link)

Ļoti feins raksts, paldies par linku. Nu, šī domāšana ir traki labi atpazīstama no PSRS laikiem, tā pati sistēma, tikai citā kulītē -- tā tad notika, cik atceros/zinu, lielākā daļa no notiekošā:

Rezultātā aktīvie un uzņēmīgie cilvēki, kuri kaut ko var un kuriem kaut kas dzīvē rūp, vīlušies pamet šo valsti. Mērķtiecīgi tiek selekcionēts tips, kuram ir minimālas vēlmes — oficiāli nestrādā un nodokļus nemaksā (kāda jēga!), ar uzņēmējdarbību nenodarbojas (skatīt iepriekš), viņam nepieder auto (vieni vienīgi izdevumi) un nekustamais īpašums (lai kādam neienāktu prātā kārtējo reizi paaugstināt nodokļus, noštrāfēt par sēru lentēm pušķota karoga neizkāršanu sešreiz gadā vai uzlikt ieplānoto kosmisko sodu par dzīvošanu vēl nenodotā privātmājā). Veikalā alkoholu un cigaretes nepērk, tāpēc akcīzes celšanās viņu neskar. Bērnus arī vēlams nedzemdēt, lai neskartu pieaugošie skolas izdevumi, un vispār, jābūt taču nedaudz humāniem — bērns nav neko nodarījis, lai viņam liktu nākt pasaulē šādos apstākļos.

Ja arī iepriekš teiktajā ir kāds pārspīlējums, tad pavisam minimāls. Zinu pat vairākas pašvaldības, kurās pēc šiem principiem «strādā» mērs un valdošā koalīcija. Un tiek ievēlēti jau trešo sasaukumu pēc kārtas. Iepirkumus praktiski neveic, ielas neremontē, Eiropas fondus neapgūst — Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam pie viņiem nav ko meklēt, un opozīcija arī nevar pārmest kļūdas. Kas guļ, tas negrēko! Miers un kārtība. Kā kapos…

Attiecībā uz pārējo rakstīto, thx -- interesants punkts. Mēģināšu arī šo to piebilst drusku vēlāk.

(Reply to this) (Parent)

From: dusk Date: 19. Novembris 2009 - 16:48 (Link)

Ja saņemšos uzbakstīšu ko domā paaudzes par šo laiku. Nesolu. Līdz 30 gadiem. 3 grupas tur izteiktas un izteiktas domu ievirzes. Jums maliekas 40 gadnieki - pa lielam diezgan maz ar viņiem runājat, ja spriežat par zelta dzīvi, kas tagad viņiem :) Ak jā Jūs 40 un 50 pa lielam arī izveidojāt šo tagadējo LV vidi :P

(Reply to this) (Parent)