Pilnmēness nogurdinātie - Komentāri

Nezinu gan. Man ir. Es labāk nostāvu cik tur stundas pēc tās desas, toties varu to atļauties, nekā ieeju bodē, kurā 50 desu šķirnes plauktā un sarēķinu, ka varu atļauties to lētāko, un arī mazu gabaliņu uz svētkiem. Un baisi riekstos dzen stacionārais stress - būs rīt/parīt darbs/alga vai nebūs. Tad bija nabadzība, toties plauka samizdats un lieliska literatūra + politikas un lidojošo šķīvīšu apspriešana pie šņabja glāzes virtuvē, tb ja neiespringi, ka bez džinsiem neesi cilvēks, varēji gana komfortabli justies. Ko neteiktu par pašreizējo garīgo komfortu. Bet protams, tiem, kuru iespējas un ambīcijas aptver visus Maslova piramīdas pakāpienus, tiem cits skatījums. :)

P.S.
Vienīgais, kas tajā laikā man patiesi nepatika un kamdēļ negribētu laika mašīnu pagriest atpakaļ, bija etniskais jautājums, tb krievu valoda kā obligāti lietojama visur + atraušanās pa rīkli, ja atbildi latviski. Bet ja rēķinātu kā Butanā nevis IKP, bet laimes sajūtu uz degunu, tad nav zināms, kur foršāk.