Aufklärung ([info]avralavral) rakstīja,
@ 2020-03-13 12:59:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Ābrahamiskais monoteisms, ienākdams hellenizētajā Eiropā, būtībā neizdarīja neko citu, kā vien iedeva jaunu, labāku, dzīvelīgāku platformu aristoteliskā versus platoniskā "absolūts-pastāv,-mums-ir-kaut-kāda-saikne-ar-to,-jā,-bet-kāda?" izdebatēšanai.

No kāda raksta, nedaudz papildināju (Scotism - pēc Dunsa Skota, c.1266-1308, vārda):

The difference between Thomism and Scotism could be expressed by saying that, while both derive from Arabic Neoplatonized Aristotelianism, Thomism is closer to the orthodox Aristotelianism of Maimonides, Averroes and Avicenna, while Scotism reflects the Platonizing tendency going back through Proclus to Plotinus to Plato.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ctulhu
2020-03-13 16:11 (saite)
Es domāju ka salīdzinot ar Platona ideju pasaules konceptu monoteisms ir solis prastuma virzienā. Nu jeb otrādi sakot abstrakts absolūts kas varētu būt visa esamība kopumā vai arī abstrakts ideju kopums ir mazāk pretrunīs koncepts par kaut kādu absolūtu personu, turklāt atdalītu no esamības, turklāt ārpus laika, turklāt perfektu un tā tālāk.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]zhora
2020-03-13 16:51 (saite)
Kur tu grābi, ka Viņš ir atdalīts no esamības? Viņš pats ir Esamība. Esamība Pati.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-03-13 16:53 (saite)
Panteisti saka tā kā tu, bet monoteistiem tas ir atdalīts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]avralavral
2020-03-13 16:59 (saite)
“In God it is impossible that existence be distinct from essence.”
St. Thomas Aquinas

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-03-13 17:05 (saite)
Ok, tad sanāk ka dievs neko nav radījis tas viss vnk tā kompleksi ir pastāvējis, neatdalāmi un tad saukt šo par ``radītāju`` nav pareizi

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2020-03-14 09:57 (saite)
Radību es vairāk saprotu kā emanāciju. Dievs IR radījis. Ar savu absolūto esamību tas rada. Iedomājies Sauli, kas izstaro radiāciju. Vai radiācija ir Saules "radīta" vai vienkārši tās aspekts? Tā ir vairāk semantiska debate.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-03-14 13:50 (saite)
Okej tas ir tāds process kurā rodas tādas lietas, piemēram starojums. Saule nevar izvēlēties nestarot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2020-03-14 19:01 (saite)
Tieši tā pat kā Dievs nevar izvēlēties neradīt. Tā laikam ir vienīgā lieta, kur Dievam nav izvēles iespējas. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-03-14 19:10 (saite)
Cik es atceros vēl šams nevarēja mācīties jo tipa jau satur sevī visu => nevar uzzināt neko jaunu

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]smejmoon
2020-03-14 22:15 (saite)
No kurienes tas? Es ar esmu manījis to viedokli par universālajām un pilnīgajām zināšanām, bet līdz šim nepievērsu uzmanību. Nelikās, ka tas burtiski domāts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-03-14 22:27 (saite)
Nu tīri loģiski, ja mums ir kaut kas kas ir radījis burtiski visu esamību, t.i. ārpus tā nekā nav tad visa informācija bija tajā, vairāk nav un nav iespējams, jo ja ir - tad kaut kur ir kaut kas ko šis nezina bet tad atkal nav visu zinošs

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]smejmoon
2020-03-14 22:32 (saite)
Bet ja nu dievs ir visu zinošs šajā brīdī, bet attiecībā uz nākotni mauc pēc intuīcijas? Visi tie nākotnes pareģojumi kristiešiem, reinkarnācijas budistiem, tas viss notiek ar kaut kādu precizitāti. Un ja mēs dzīvojam determinētā pasaulē tad 1) tas nav tik interesanti, 2) kur tad visa griba, izvēle, grēks, sods, un citi sadomazo koncepti?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-03-14 22:36 (saite)
Nē nu teistiem šams ir ārpus laika tb zina visu nākotni, nav tur nekādas maukšanas pēc intuīcijas.

Un jā konsekventi tur sanāk determinisms, jo dievs tās brīvās izvēles arī zijna, nu vai nav viszinošs => nav dievs pēc definīcijas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]smejmoon
2020-03-14 22:34 (saite)
Ir tak normāli radīt sistēmu no kuras var aprakstīt nākotnes kombinācijas, bet tas nenozīmē, ka tās eksistē pirms ir uzkodētas. Tas tā kā alfabēta esamība nenozīmē, ka visas domas, ko mēs ar burtiem gribam viens otram pārraidīt jau ir izteiktas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-03-14 22:36 (saite)
Nu jā tas ir radītājs normālā izpratņē, bet ne teistu :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]smejmoon
2020-03-14 22:54 (saite)
Normāls ir kas? Ne jau vairākums. Vairākums par to nedomā. Manuprāt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-03-14 23:18 (saite)
normāls ir:

a) kas klapē ar evidenci
b) kamā ir mazāk pretrunu

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]smejmoon
2020-03-14 23:23 (saite)
tu pārdefinē vārdusm, lai atbilstu tavai ticībai ;)
bet es simpatizēju mērķiem. tapēc man arī ir grūtības ar vecām un sarežģītām reliģijām. tās pretrunas vienkārši uzkrājas laika gaitā. un evidence mainās, jo pasaule mainās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-03-15 00:11 (saite)
Evidence uzkrājas un precizējas => mums ir aizvien labākas kartes

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]smejmoon
2020-03-15 01:27 (saite)
Kaut arī reliģijām varētu būt pamatā tie paši un samērā stabili bioloģiskie mehānismi, tomēr tās ir ļoti atkarīgas no kultūras. Kas mainās un mainīsies. Tāpēc tā evidence, kas uzkrājas ar laiku kļūst neadekvāta, un ar savu ietekmi uz kultūru ievieš vēl papildus cilpas, kurās sapīties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]smejmoon
2020-03-13 17:09 (saite)
Es ar to pamanīju un tas mani mulsina. Katoļi ar ko pēdējā laikā esmu runājis te šķir sevi no dieva, te nešķir, te vienojas ar Jēzu/jēzū, te kontrastē sevi ar to. Jēzus arī te ir cilvēks, te dievs.
Man liekas, īpaši iedziļināties nav vērts. Tās sistēmas ir tā apaugušas ar pretrunām, ka vieglāk ir sākt no sākuma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-03-13 17:13 (saite)
Nē nu priekš teiksim literārās daiļrades , lomu spēlēm un tml viņas der, tāda zināma nozīme kultūrā saglabā;as :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]smejmoon
2020-03-13 17:17 (saite)
Bet ne jau par to ir sākotnējais puksts. Bet par to, ka bija konteksts, kurā kristietība likās kā svaiga vēsma. Tad normāli, ka divtūkstoš gadus vēlāk tā ir izaugusi un novecojusi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]smejmoon
2020-03-13 17:23 (saite)
Vispār tas ir normāli, ka dievi noveco un tiek aizstāti ar jaunākiem, adekvātākiem dieviem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2020-03-13 18:32 (saite)
Jēzus ir Dievs un cilvēks, kā to apliecina visas baznīcas, kuras 1600 gadus turas pie Nīkajas ticības apliecības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2020-03-13 18:34 (saite)
Tā, piemēram, ir pilnīgi normāli teikt "Dievs mira pie krusta", "Dievs, sēžot dubļu peļķē, ēda maizi kopā ar mācekļiem", "Dievs raudāja" utt. Tā ir kristietība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]smejmoon
2020-03-13 19:09 (saite)
Es jau ne par to. Tas ir normāli, ka cilvēks un dievs atrodas vienā ķermenī. Pie absolūta dieva būtu dīvaini, ja tā nebūtu.
Es par to, ka kristietība ir apaugusi ar dažādām pretrunām, neskaidrībām un dogmām, ka tur mūža darbs izburties cauri līdz dzīvam dievam. Un, manuprāt, labot kaut ko nav vērts, tikai palielināsies sistēmas sarežģītība un zudīs dzīve un gars.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2020-03-14 04:44 (saite)
Tie ir herētiķi un antikristi, kuri likuši kristietībai radīt augsta ranga konceptuālu sistēmu, tas ir viņu melu un fantāziju dēļ.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]smejmoon
2020-03-14 11:11 (saite)
Piemērus varētu? Man antikrista jēdziens nav skaidrs, likās ka tā ir apsaukāšanās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2020-03-15 21:35 (saite)
Piemēram, pašas pirmās agrīnās kristietības cīņas pret gnostiķiem, tad sarežģītība pastiprinās nākamajos gadsimtos līdz Nīkajai un Halcedonai, izstrādājot sarežģītu konceptuālo terminoloģiju pret dažādām grupām, kuri vai nu noliedz Jēzus dievišķību, vai cilvēcību, vai abas kopā, vai sapludina tās utt, tad vēl Svētais Gars, un kopā Trīsvienība, un tā ad infinitum, viss to cilvēku dēļ, kuri nepieņem vienkāršo vēsti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-03-16 15:06 (saite)
Citiem vārdiem, domājošu cilvēku dēļ? :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]smejmoon
2020-03-20 22:21 (saite)
Tad kristieši jau sākumā bija naidīgi pret citādiem uzskatiem?
(piedod, ka tik vēlu, laikam e-pasti nenāk)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]smejmoon
2020-03-13 17:10 (saite)
Kas bija vecās platformas trūkumi?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]avralavral
2020-03-13 17:32 (saite)
nebija trūkumu; dabīgā teoloģija (prisca theologia; natural theology) bija izstrādāta pilnīgi pareizi; tāpēc jūdaisms (piem., Maimonids) no grieķiem to varēja paņemt as is, savukārt kristietībai bija "nepieciešama" iemiesošanās; iemiesošanās apstiprināja jau zināmo (Platona un Aristotela teismu, kas ir tas pats klasiskais teisms), nevis bija pretrunā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]smejmoon
2020-03-13 17:39 (saite)
Paldies, man vajadzēs palasīties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2020-03-13 18:36 (saite)
Kā iemiesošanās varēja apstiprināt "jau zināmo"? To diez vai saka pat Akvīnietis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]avralavral
2020-03-13 18:41 (saite)
izprate par Dievu, tik lielā mērā, cik tā bija iespējama pirms iemiesošanās, nebija pretrunā ar izpratni pēc (Dievs kā transcendentāls labā, skaistā, taisnīgā avots, piem.), t.i., Jaunā Derība neradīja jaunu teismu

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]avralavral
2020-03-13 18:58 (saite)
Jaunā Derība neradīja attiecībā uz Veco, obviously, un arī ne uz platoniski-aristotelisko substrātu; kad tu, nākdams no šī substrāta, lasi Jāņa evaņģēlija pirmo teikumu par "logosu", you immediately get the point.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2020-03-14 04:48 (saite)
Jā, bet tā vienkārši sēžot aristoteliski-platoniskajā substrātā nav iespējams aizdomāties, aizkontemplēties, aizloģiskoties līdz domai, ka Dievam vajadzēja iemiesoties un mirt par pasaules grēkiem pie krusta. Tas nav pašsaprotami dots, nedz nepieciešami izrietošs no tā, ko prāta gaisma mums miglaini parāda par Dievu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2020-03-14 11:52 (saite)
Šim es varu piekrist. Metafizika abstraktā plānā ir neizbēgams diskursa noslēgums, bet ļoti specifiskie veidi, kas tiek tiek pieņemti "on faith" dažādās reliģijās ir tik tiešām, 100% ticības jautājums. Vai nu tev šī ticība ir vai nav. Nevar nekur pa vidu lavierēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2020-03-14 14:07 (saite)
Tad nav skaidrs, kāda jēga no šāda koncepta. Var paņemt jebkuru patvaļīgu konceptu, piemēram `` ardrīti sepulē scorgā`` un sākt tam ticēt. Ko tas maina? Nu drusku ticētāja struktūru, vairāk neko.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2020-03-14 19:05 (saite)
Kāpēc lai tev, cilvēkam, kas galvu lieto tikai ēšanai, par to vispār domāt. nepiepūli savu gremošanas orgānu draudziņ. Paņem krītiņus, kaut ko pazīmē. Klucīšus sabīdi. Lego paspēlējies. Kāpēc iesaisties sarunās, kas ir virs tavas saprašanas līmeņa? Tu vienkārši kļūsi apjukušāks un nelaimīgāks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-03-14 19:14 (saite)
Atcerējos kaķi kurš sēž uz miskastes un jūtas Šausmīgi Svarīgs, jeb citiem vārdiem šeit mēs redzam tipisku ticīgā iedomīguma sindromu. Kas ir apakšgadījums nepamatota iedomīguma sindromam, viņi ir dažādi pēc satura vienādi pēc būtības - cilvēki uzpūšas no tā ka kaut kam tic, ka pieder pie notiektas etniskas grupas, seksuālas orentācijas, dzimuma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?