Aufklärung ([info]avralavral) rakstīja,
@ 2020-03-13 12:59:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Ābrahamiskais monoteisms, ienākdams hellenizētajā Eiropā, būtībā neizdarīja neko citu, kā vien iedeva jaunu, labāku, dzīvelīgāku platformu aristoteliskā versus platoniskā "absolūts-pastāv,-mums-ir-kaut-kāda-saikne-ar-to,-jā,-bet-kāda?" izdebatēšanai.

No kāda raksta, nedaudz papildināju (Scotism - pēc Dunsa Skota, c.1266-1308, vārda):

The difference between Thomism and Scotism could be expressed by saying that, while both derive from Arabic Neoplatonized Aristotelianism, Thomism is closer to the orthodox Aristotelianism of Maimonides, Averroes and Avicenna, while Scotism reflects the Platonizing tendency going back through Proclus to Plotinus to Plato.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]smejmoon
2020-03-14 22:32 (saite)
Bet ja nu dievs ir visu zinošs šajā brīdī, bet attiecībā uz nākotni mauc pēc intuīcijas? Visi tie nākotnes pareģojumi kristiešiem, reinkarnācijas budistiem, tas viss notiek ar kaut kādu precizitāti. Un ja mēs dzīvojam determinētā pasaulē tad 1) tas nav tik interesanti, 2) kur tad visa griba, izvēle, grēks, sods, un citi sadomazo koncepti?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-03-14 22:36 (saite)
Nē nu teistiem šams ir ārpus laika tb zina visu nākotni, nav tur nekādas maukšanas pēc intuīcijas.

Un jā konsekventi tur sanāk determinisms, jo dievs tās brīvās izvēles arī zijna, nu vai nav viszinošs => nav dievs pēc definīcijas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?