Ābrahamiskais monoteisms, ienākdams hellenizētajā Eiropā, būtībā neizdarīja neko citu, kā vien iedeva jaunu, labāku, dzīvelīgāku platformu aristoteliskā versus platoniskā "absolūts-pastāv,-mums-ir-kaut-kāda-saikne-ar-to,-jā,-bet-kāda?" izdebatēšanai.

No kāda raksta, nedaudz papildināju (Scotism - pēc Dunsa Skota, c.1266-1308, vārda):

The difference between Thomism and Scotism could be expressed by saying that, while both derive from Arabic Neoplatonized Aristotelianism, Thomism is closer to the orthodox Aristotelianism of Maimonides, Averroes and Avicenna, while Scotism reflects the Platonizing tendency going back through Proclus to Plotinus to Plato.