Aufklärung ([info]avralavral) rakstīja,
@ 2020-03-13 12:59:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Ābrahamiskais monoteisms, ienākdams hellenizētajā Eiropā, būtībā neizdarīja neko citu, kā vien iedeva jaunu, labāku, dzīvelīgāku platformu aristoteliskā versus platoniskā "absolūts-pastāv,-mums-ir-kaut-kāda-saikne-ar-to,-jā,-bet-kāda?" izdebatēšanai.

No kāda raksta, nedaudz papildināju (Scotism - pēc Dunsa Skota, c.1266-1308, vārda):

The difference between Thomism and Scotism could be expressed by saying that, while both derive from Arabic Neoplatonized Aristotelianism, Thomism is closer to the orthodox Aristotelianism of Maimonides, Averroes and Avicenna, while Scotism reflects the Platonizing tendency going back through Proclus to Plotinus to Plato.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]smejmoon
2020-03-13 17:09 (saite)
Es ar to pamanīju un tas mani mulsina. Katoļi ar ko pēdējā laikā esmu runājis te šķir sevi no dieva, te nešķir, te vienojas ar Jēzu/jēzū, te kontrastē sevi ar to. Jēzus arī te ir cilvēks, te dievs.
Man liekas, īpaši iedziļināties nav vērts. Tās sistēmas ir tā apaugušas ar pretrunām, ka vieglāk ir sākt no sākuma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-03-13 17:13 (saite)
Nē nu priekš teiksim literārās daiļrades , lomu spēlēm un tml viņas der, tāda zināma nozīme kultūrā saglabā;as :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]smejmoon
2020-03-13 17:17 (saite)
Bet ne jau par to ir sākotnējais puksts. Bet par to, ka bija konteksts, kurā kristietība likās kā svaiga vēsma. Tad normāli, ka divtūkstoš gadus vēlāk tā ir izaugusi un novecojusi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]smejmoon
2020-03-13 17:23 (saite)
Vispār tas ir normāli, ka dievi noveco un tiek aizstāti ar jaunākiem, adekvātākiem dieviem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2020-03-13 18:32 (saite)
Jēzus ir Dievs un cilvēks, kā to apliecina visas baznīcas, kuras 1600 gadus turas pie Nīkajas ticības apliecības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2020-03-13 18:34 (saite)
Tā, piemēram, ir pilnīgi normāli teikt "Dievs mira pie krusta", "Dievs, sēžot dubļu peļķē, ēda maizi kopā ar mācekļiem", "Dievs raudāja" utt. Tā ir kristietība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]smejmoon
2020-03-13 19:09 (saite)
Es jau ne par to. Tas ir normāli, ka cilvēks un dievs atrodas vienā ķermenī. Pie absolūta dieva būtu dīvaini, ja tā nebūtu.
Es par to, ka kristietība ir apaugusi ar dažādām pretrunām, neskaidrībām un dogmām, ka tur mūža darbs izburties cauri līdz dzīvam dievam. Un, manuprāt, labot kaut ko nav vērts, tikai palielināsies sistēmas sarežģītība un zudīs dzīve un gars.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2020-03-14 04:44 (saite)
Tie ir herētiķi un antikristi, kuri likuši kristietībai radīt augsta ranga konceptuālu sistēmu, tas ir viņu melu un fantāziju dēļ.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]smejmoon
2020-03-14 11:11 (saite)
Piemērus varētu? Man antikrista jēdziens nav skaidrs, likās ka tā ir apsaukāšanās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2020-03-15 21:35 (saite)
Piemēram, pašas pirmās agrīnās kristietības cīņas pret gnostiķiem, tad sarežģītība pastiprinās nākamajos gadsimtos līdz Nīkajai un Halcedonai, izstrādājot sarežģītu konceptuālo terminoloģiju pret dažādām grupām, kuri vai nu noliedz Jēzus dievišķību, vai cilvēcību, vai abas kopā, vai sapludina tās utt, tad vēl Svētais Gars, un kopā Trīsvienība, un tā ad infinitum, viss to cilvēku dēļ, kuri nepieņem vienkāršo vēsti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-03-16 15:06 (saite)
Citiem vārdiem, domājošu cilvēku dēļ? :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]smejmoon
2020-03-20 22:21 (saite)
Tad kristieši jau sākumā bija naidīgi pret citādiem uzskatiem?
(piedod, ka tik vēlu, laikam e-pasti nenāk)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?