Aufklärung ([info]avralavral) rakstīja,
@ 2019-11-22 10:21:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Par aktuālo:
daudzi "humanitārie" vienkārši pilnīgi neko nesaprot no ekonomikas. Vispār neko. Attiecīgi, es pat nespēju izlasīt un saprast, kas katoļiem ir atļauts, kas aizliegts. Pareizais skaidrojums par augļošanu esot šis:
http://schnecke.bombcar.com/random/usury.pdf (143 lappuses)
Jautājumi:
vai man drīkst būt kredītkarte? vai es drīkstu aizņemties no bankas naudu? (ja ir tik slikti, ka man vispār nedrīkst būt konta bankā, jo tādējādi es sadarbojos ar augļotājiem, tad man jāsaprot, kā es varu, piemēram, saņemt algu no darba devēja)
vai es drīkstu (piemēram, ceļojot uz Svēto Zemi) bankā vai citā valūtas maiņas punktā samainīt eiro uz šekeļiem?

Tiktāl, cik es to saprotu:
kategoriski aizliegts spekulēt ar valūtām (nāves grēks)
nedrīkst pelnīt no aizdošanas un ļaut citiem pelnīt no aizdošanas (ja ir nepieciešama nauda mājas remontam, tā jāaizņemas no draugiem bez procentiem)

Starp citu, kāds varētu aiziet pie Reiņa Rubeņa (vakar satiku teātrī), kurš vada Svedbanku, bet kurš senāk visu laiku staigāja apkārt ar Kirkegoru padusē un sludināja no reformātu kanceles, un ar Bībeles pantu palīdzību viņam kārtīgi piedraudēt ar degšanu ellē [joks, joks]


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]smejmoon
2019-11-22 10:33 (saite)
Izskatās pat šariāta bankas Latvijā nav. Varbūt vari izmantot kādu no citā valstī esošām? Tomēr vīzas un master kartes pieder amerikāņiem. Nezinu, kā tagad bez kartēm dzīvot. Man liekas, ka Latvijā cenšas skaidru naudu aizliegt

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]extranjero
2019-11-22 10:42 (saite)
debitkarte nav tas pats kas kredītkarte

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]smejmoon
2019-11-22 11:02 (saite)
Nu tas varētu būt risinājums. Es arī neizmantoju kredītlīnijas. Vienreiz mūžā to izdarīju, kad pirku auto un pus gadu jutos ļoti slikti,kamēr atdevu.
No otras puses, ja tu ej uz islama bankošanas lodziņu un blakus lodziņš augļotājiem tai pašā bankā. Es nejustos daudz labāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2019-11-22 12:05 (saite)
Arī veģetārieši pērk savu paiku tajā pašā veikalā, kur tirgo gaļu.

Pat stingrie musulmaņi pilnīgi normāli ēd savu halal pārtiku restorānā kopā ar darba biedriem, kuri pasūta cūkgaļu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]smejmoon
2019-11-22 12:21 (saite)
Dažādas iecietības pret sevi un citiem. Ne visi ir tik liberāli.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2019-11-22 12:34 (saite)
Protams, tas ir par to, kas ir reāli un kādas ir tavas pārliecības.

Piemēram, amīši dzīvo savās kopienās, nelieto elektrību utt. Tā ir ļoti mierīga un tīra dzīve. Tai pašā laikā viņi atkal zaudē daudzas lietas, kuras var gūt no dzīves kopā ar pārējo sabiedrību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mansgan
2019-11-22 11:23 (saite)
debetkarte, es jau tev aizrādīju vienreiz

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]asiize
2019-11-22 10:49 (saite)
uzraksti, lūdzu, par teātri

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]avralavral
2019-11-22 10:51 (saite)
satori, pēc pāris dienām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]rasbainieks
2019-11-22 14:09 (saite)
bankā uz darba galda viņam stāvot seneka
starp citu, brīnišķīga intervija
https://jauns.lv/raksts/pastaiga/325790-bankieris-reinis-rubenis-nauda-neattaisno-tavu-eksistenci

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]avralavral
2019-11-22 14:21 (saite)
viņš meklē Senekā to, kā viņam pietrūkst Žanā Kalvinā un arī Kirkegorā, for the matter, - šo kustību es labi saprotu:) viņam tur pietrūkst Akvīnas Toma gaišā saprātīguma

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2019-11-22 22:11 (saite)
Kalvins, šķiet, ir tas mazas logs, caur ko kapitāls izlauza telpu saāķei ar neierobežotu augļošanu. “Iedosi mazo pirkstiņu..”
Lai gan Apenīnu pussalā ir stīvēšanās ar bankām vēl renesanses vidusposmā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2019-11-22 22:13 (saite)
Kalvins, šķiet, ir tas mazas logs, caur ko kapitāls izlauza telpu saāķei ar neierobežotu augļošanu. “Iedosi mazo pirkstiņu..”
Lai gan Apenīnu pussalā ir stīvēšanās ar bankām vēl renesanses vidusposmā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2019-11-22 22:14 (saite)
Kalvins, šķiet, ir tas mazas logs, caur ko kapitāls izlauza telpu saāķei ar neierobežotu augļošanu. “Iedosi mazo pirkstiņu..”
Lai gan Apenīnu pussalā ir stīvēšanās ar bankām vēl renesanses vidusposmā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]dooora
2019-11-23 10:23 (saite)
vienā no pēckrīzes gadiem es redzēju sapni, kurā kāds finansists ar savu tēvu dalījās rūgtajos vērojumos par krīzes iemesliem un banku sistēmu vispār. būtu jau stāstījis līdz galam, ja nebūtu parakstījis pārāk skarbu non-disclosure.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]artis
2019-11-22 23:40 (saite)
"kategoriski aizliegts spekulēt ar valūtām (nāves grēks)"

ko nozīmē spekulēt? ja es ar lielu drošticamību paredzu, ka globālu notikumu rezultātā eiro vērtība strauji kritīsies un tāpēc sava biznesa risku "nosedzu" iegādājoties, piemēram, zeltu (slikts piemērs, bet tomēr), vai tas skaitās nāves grēks? otrs piemērs. fermeris, kas audzē sojas pupiņas:

"

A farmer is one example of a hedger. Farmers grow crops—soybeans, in this example—and carry the risk that the price of their soybeans will decline by the time they're harvested. Farmers can hedge against that risk by selling soybean futures, which could lock in a price for their crops early in the growing season.

A soybean futures contract on the CME Group's Chicago Board of Trade exchange consists of 5,000 bushels of soybeans. If a farmer expected to produce 500,000 bushels of soybeans, they would sell 100 soybean futures contracts.

Let's assume the price of soybeans is currently $13 a bushel. If the farmer knows they can turn a profit at $10, it might be wise to lock in the $13 price by selling the futures contracts. In that way, the farmer could avoid the risk that the price of soybeans would fall below $10 when they're ready to be sold."

avots: https://www.thebalance.com/hedging-in-commodities-809379

vai biznesa īpašnieks (fermeris) drīkst mazināt riskus ar finanšu instrumentu palīdzību? tas ir vai nav risks?

(Atbildēt uz šo)


[info]starro
2019-11-24 06:06 (saite)
Es tā vienkārši no ekonomikas saprotu, ka lai būtu veikals vajag vietu (zeme), iekārtojumu (pamatlīdzekļi), darbu (cilvēkresurss) un apgrozāmos līdzekļus, kas ir tā visa vērtības atspoguļojums. Katram šim resursam ir vērtība jeb cena. To skaitā arī naudai, kur procentes jeb augļi ir cena.
Amorālais nav naudas augļi, bet gan nesamērīga ķīla. Kredīts / debets ir darījums, kur abas puses uzņemas risku un tam ir jābūt solidāram - gan ieguvumu, gan zaudējumu gadījumā, lai būtu taisnīgas attiecības.

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?