man visu laiku gribas sevī atrast veidu pateikt, ko es domāju par Progresīvajiem, bet cibā, nu cibā man nošaus par nepareizām domām, vai ne?
ko es domāju? es neticu, es neticu viņiem kā partijai, tā nav partija, tas ir klubiņš, klubiņš cilvēku, kas "Vēlas Mainīt Lietas", bet vai viņi nesabruks pie pirmā spiediena? vai viņi diez māk lasīt un rakstīt un savā labā izmantot birokrātiskus tekstus? vai viņi, protams, izņemot Putni, zinās, ko un kā darīt, lai viņu balsis tiktu ņemtas vērā? jā, smuki jau skan - mēs esam pieci procenti, tiksim iekšā. labi, tieciet, a ko tad? varbūt es esmu par vecu un manī vairs nav jaunības maksimālisma, bet labas idejas nevajag iedot traku entuziastu armijai Saeimā, trakiem entuziastiem ir jāstāv aiz reālpolitikas cilvēkiem, tiem ir jābūt darbīgās nvo un tiem ir jāturpina būt pilsoniski aktīviem, ietekmējot procesus no iekšpuses. (šāda partija, starp citu, nebūtu slikta pašvaldībā, kur ir daudz niansētāki skati uz procesiem - piemēram, progresīvajos atrodamie bērnu nama speciālisti būtu vērtīgi pašvaldība labklājības komitejās. varbūt tā tas nestrādā?)

mani uztrauc, cik ļoti latviešu partijās trūkst labu speciālistu, cilvēki ar uz politiku vērstu izglītību, ar pieredzi lielo kuģu kustināšanā, jo, būsim godīgi, tā vienkārši un plakani jau tā Saeima nestrādā.

tāpēc īstenībā šajās vēlēšanās nav izvēļu. nevis tā, ka ir viens variants, īsti nav variantu vispār. manuprāt, Pariešiem traucē naudas fons, JKP neatbalsta viendzimuma partnerību, kas man ir viena no retajām sarkanajām līnijām, Jaunā Vienotība ir stipri sliktos reitingos, nacionāļi un zemnieki, protams, pametami zem vilciena, artuss vienkārši kretīns.


(starp citu - Gobzems nesen uzrunāja jauniešus ar tekstu - būs pamatizglītība par brīvu! un brīvpusdienas! un visi jaunieši - jeij! un neviens viņiem neatgādina, ka viņiem JAU IR izglītība par brīvu un JAU IR brīvpusdienas. es izdomāju nākamajās vēlēšanās startēt ar apsolījumu, ka Latvijā, ja mani ievēlēs, būs 4 gadalaiki)