antiprojekcija ([info]antiprojekcija) rakstīja,
@ 2022-01-28 23:45:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Kamēr suņi rej, karavāna iet tālāk
Atbildot uz komentāriem, atradu šādu bildīti - vai šāda trenda priekšā vēl vispār ir par ko diskutēt? (Renewables šeit vēl piedevām ir neskaitot HES).


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]antiprojekcija
2022-01-29 00:07 (saite)
Gāzi nav iespējams aizstāt ar AES. Tas jau bija tas 3. punkts manā pirmajā ierakstā - AES mīnuss ir tāda pati nespēja pielāgoties enerģijas pieprasījuma cikliskumam kā saulei/vējam. Kāpēc Tu domā vienmēr AES kontekstā runā par "base load" nevis par "peak load"?

A par "base load" kopš vēja enerģijas plašas izplatības drīz vairs vispār nenāksies runāt, jo tā būs jau noklāta automātiski, sasniedzot noteiktu kapacitāti - vējš pūš arī naktīs. Līdz ar to manā ieskatā AES paliek tikai neaktuālāki.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2022-01-29 00:15 (saite)
Patēriņa cikliskums ir ļoti stabils un paredzams lielākajā daļā gadījumu. Es vienkārši atgādinu faktu, ka bez šīs bāzes jaudas tu nevari nodrošināt neko – pat nepārtrauktu elektrības padevi.

Ja pīķa slodzes ir problēma, tad saule/vējš to spēj vēl mazāk, jo ir neparedzami.

Vējš ir vismazāk paredzamais, tas var pūst un var nepūst arī naktīs, un bezvējš var ietekmēt arī plašus reģionus. Šī ir problēma, kuru nevar aizslaucīt ar maģisko domāšanu.

Arī tas, ka paredzamām pīķa slodzēm var būvēt īslaicīgus uzkrājuma akumulatorus, ūdenskrātuves ar uzpumpēšanu utt. Bet diemžēl saule/vējš ir neparedzami, tāpēc šis risinājums nestrādā, atšķirībā no AES.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]apokaplis
2022-01-29 00:31 (saite)
extrajeno šeit ļoti labi argumentēja, kāpēc aes ir labs risinājums, galvenās enerģijas ieguves problēmai - tās cikliskumam. būtu pareizi tā arī darīt - galveno jaudu ņemam no atjaunojamiem resursiem, bet polārajā naktī slēdzam iekšā aes. vilks paēdis un kaza dzīva. paldies, extrajen!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]antiprojekcija
2022-01-29 09:09 (saite)
Bāzes jauda nav nekas maģisks - tas ir vienkārši minimālais enerģijas pieprasījums diennakts laikā. Ja Tev ir vēja ģeneratori pietiekoši lielā platībā, tie nepārtraukti ražo kaut kādu enerģijas apjomu. Pietiekošs daudzums ģeneratoru pilnībā nosegs jebkādu bāzes jaudas pieprasījumu. Tāpēc bāzes jauda nav problēma.

Savukārt, saule kā reizi tieši palīdz ar pīķa jaudām, jo gaišs ir pa dienām, kad arī ir augstāks pieprasījums.

Tā jaudu variācija gan vējam, gan saulei plašākos ģeogrāfiskos apgabalos ir gana labi prognozējama, lai nebūtu nekāda nepārvarama problēma, it īpaši ņemot vērā aizvien krītošās cenas (vienkārši būvējam ar rezervi).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2022-01-29 09:27 (saite)
Tu joprojām ar savu maģisko domāšanu, bet tā nestrādā – vēja ģeneratori var pārtraukt ražot jebkurā laikā un pietiekami plašā platībā. Tas, ka citā kontinenta malā vēl nedaudz pūš, tev daudz nepalīdzēs, jo arī viņiem tajā laikā vajag elektrību. Tu nevari uzrakstīt vārdus “pietiekošs daudzums ģeneratoru pilnībā nosegs” un cerēt, ka tas notiks realitātē. Tas nenotiks.

Arī par sauli – cikliskums ir tieši pretējs, ziemā Eiropā diena ir ievērojami īsāka nekā vasarā, bet patēriņš ir pretējs – ziemā daudz lielāks apkures dēļ. Un tam elektrības patēriņu vajadzētu palielināt, lai izvairītos no gāzes CO2 izmešu dēļ.

Es esmu dzīvojis vietās, kur elektrības rēķinos man ir norādīts, ka tā ir par 100% iegūta no kodolenerģijas. Kā redzams, viņiem pilnībā izdodas nodrošināt ne tikai bāzes jaudu, bet arī pīķa stundas. Nezinu kā viņi to dara – pa nakti vairāk darbina tukšgaitā, vai pārdod blakus reģioniem pārpalikumu. Es tikai zinu, ka bija ievērojama cenas starpības starp dienas un nakts tarifu – kas attiecīgi motivē cilvēkus vairāk lietot pa nakti – slēgt sildītājus, darbināt veļasmašīnas utt. Galu galā ir arī industrijas, kas var darbināt nakts laikā – atsāļot ūdeni u.tml.

Tā ka tas ir bulšits par kodolenerģijas nepiemērotību cikliskam patēriņam.

Saule un vējš var dod daudz lētas enerģijas, bet neparedzamība ir neatrisināta problēma.

Es saprotu, ka tev ir maģiskā domāšana, tāpēc tev īsti neveicas ar diskusijām par STEM lietām, kur visam ir jābūt precīzi. Vējš var nepūst dienu, divas dienas, daudz retāk jau nedēļu, un ļoti retos gadījumos pat divas nedēļas. Problēma nav tā diena un varbūt pat divas dienas, problēma ir nedēļa. Tu nevari uztaisīt 20 kārtīgu rezervi šim vienam gadījumas, kas var notikt varbūt reizi gadā. Tas ir, teorētiski jau vari, bet tas nav ekonomiski izdevīgi par lietu ar 20 reizes lielākām izmaksām, ko izmanto reizi gadā, bet uzturot visu laiku labā darba kārtībā kādam negaidītam notikumam.

Daudz satraucošāka ir tava doma, ka AES nevar aizstāt gāzi. Pēc tavas idejas ir, ka mums ir jāpaliek pie gāzes. Vācieši tā arī dara – viņi aizklapē AES un saka – redziet, tās nestrādā, lol. Bet ko lai tagad dara ar bāzes slodzi? Dedzina gāzi. Ne jau velti šajā grafikā zaļās enerģijas pieaugums iet kopā ar gāzi. Kāpēc gāze nevarēja samazināties tāpat kā ogles? Ja ar zaļu ražo vairāk, tad tas taču būtu iespējams, vai ne? Bet nav, tāpēc gāzi vajag vairāk. Un tagad izrādās, ka tā ir problēma.

Ja es nebūtu čaritabli noskaņots, tad es pateiktu, ka tu vienkārši pūt Putina stabulē, lai veicinātu gāzes patēriņu un vairotu Krievijas ienākumus. Labi padarīts, comrade! :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-29 11:42 (saite)
Es neesmu par gāzi. Viss, uz ko es Tev norādu, ir tas, ka ja ogles būtu aizstātas ar AES, nevis ar atjaunojamajām enerģijām, situācija ar gāzes ģenerācijas pieaugumu būtu precīzi tāda pati, jo kodolenerģijai ir analoģiski trūkumi, bet tehnoloģijas masveidīgai enerģijas uzglabāšanai šobrīd ir pārlieku dārgas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2022-01-29 11:52 (saite)
Ar AES neaizstāja tāpēc, ka cilvēki Vācijā nobalsoja pret. Un tu to tagad gribi izmantot, kā pierādījumu, ka AES nestrādā?

Bet konkrēti par tavām kļūdām:

>> ja ogles būtu aizstātas ar AES, nevis ar atjaunojamajām enerģijām, situācija ar gāzes ģenerācijas pieaugumu būtu precīzi tāda pati

Nē, nebūtu. Šeit ir parādīts, ka UK gāzes patēriņš ir pat samazinājies: https://www.worldometers.info/gas/uk-natural-gas/

Situācija ar pieaugumu ir galvenokārt Vācijā, kur aizvēra AES.

>> jo kodolenerģijai ir analoģiski trūkumi

Nē, nav. Vācijā iedarbina gāzes turbīnas, kamēr UK dažos reģionos 100% elektrības visu laiku nodrošina ar AES.

>> bet tehnoloģijas masveidīgai enerģijas uzglabāšanai šobrīd ir pārlieku dārgas.

Tieši tā. It īpaši, ja tām būtu jāuzglabā 20 kārtīgs uzkrājums no saules/vēja ražotās elektrības.

Tu nepamirkšķinot aci spēj pateikt 2 nepatiesas lietas, sajūgt ar trešu bez jebkāda sakara, un domāt, ka esi nonācis pie loģiska secinājuma?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2022-01-29 11:54 (saite)
trešu > trešo, bet apmēram tas pats jau vien ir :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]antiprojekcija
2022-01-29 12:06 (saite)
1. Pat ja UK gāzes patēriņš būtu samazinājies, tas nav saistīts ar AES jaudas palielināšanu, bet gan ar lielāku atjaunojamo energoresursu lietošanu:



2. Jā, tāpēc, ka ir citi reģioni uz kuriem eksportēt pāri paliekošo kodolenerģiju off-peak laikā.

3. Neviens nopietni nepiedāvā saules/vēja enerģijas trūkumus labot ar ilgtermiņa enerģijas uzkrāšanu (ja vien nebūs revolucionāri tehnoloģiski lēcieni). Tā vietā reālistiski piedāvājumi balstīti tā saucamā "overbuilding" - skat., piem., šeit idejas izklāstu Tā vietā sākt tagad būvēt AES vienkārši būtu čurāšana vējā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2022-01-29 12:20 (saite)
1. UK AES jaudas arī nedaudz samazinājušās, bet ne tik ļoti kā Vācijā. Tagad būvē jaunas AES un plāno arī mazos modulāros AES (redzēs, kā ar tiem ies). Bet fakts ir tāds, ka Vācijā gāzes patēriņš ir ievērojami pieaudzis, kamēr UK nav. Abas tagad vairāk ražo vēja/saules enerģiju, turklāt UK ir samazinājusi ogles līdz minimumam.

Kas vēlreiz apstiprina – bāzes jaudas ir ļoti būtiskas.

2. Kas vienmēr būs aktuāli. Mēs runājam par 100%, bet netiek teikts, ka AES jābūt 100%. Bet kā bāzes jaudas tā šobrīd ir ļoti būtiska. Aizvērsi AES, būsi spiests atvērt gāzes turbīnas. Kas arī praksē notiek. Atver acis.

3. Tu nopietni ierosini uzbūvēt 20 reizes lielāku kapacitāti nekā vajag, turklāt riskēt, ka tik un tā būs divu nedēļu ilgs bezvēja periods, ka nāksies atslēgt elektrību?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-29 12:43 (saite)
Tu strīdies pret lietām, kuras neviens nav apgalvojis. Es esmu pret AES slēgšanu (izņemot, ja ir pamatotas bažas par drošību), un par esošu AES mūža pagarināšanu, kur to ir iespējams izdarīt droši. Es vienkārši esmu pret jaunu AES būvniecību.

Par kapacitāti - ne 20x. Simulācijas parāda, ka varētu pietikt ar 4x sauli un 2x vēju. Atceries - mēs šeit runājam par 100% atjaunojamas enerģijas scenāriju. Ja šo scenāriju gribētos nodrošināt ar AES, arī būtu nepieciešama vairākas reizes lielāka kapacitāte, lai nodrošinātu peak jaudas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-29 12:54 (saite)
Jaunu AES būvniecība ir nepieciešama ja mēs vēlamies saglabāt un palielināt elektroenerģijas patēriņu, tajā pat laikā atsakoties no fosilā kurināmā lietošanas enerģētikā un vēl arī transportā, dzinējos.

Nu un šeit kā ``amortizatori`` tad arī var strādāt saules un vēja stacijas, kā zināms ir arī saules enerģētikas gigaprojekts ``Desertec`` kur mēs par ģenerācijas zonu pārvēršam sahāru un superaugtsprieguma kabeļi iet zem vidusjūras uz eiropu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-29 13:08 (saite)
Tur jau tas suns aprakts, ka AES ir slikts risinājums "ja mēs vēlamies saglabāt un palielināt elektroenerģijas patēriņu, tajā pat laikā atsakoties no fosilā kurināmā lietošanas enerģētikā un vēl arī transportā, dzinējos", jo tas ir dārgāks nekā alternatīvas, un līdzīgām problēmām, ja runājam par tuvošanos 100%.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-29 13:12 (saite)
Tu jau pats pareizi teici - dārgi uzbūvēt, pēc tam lēti ekspluatēt.

Ir tāds teiciens - es neesmu tik bagāts lai pirktu lētas preces, te ir drusku līdzīgi - mēs neesam tik bagāti lai izšķiestos lētos risinājumos, lēti būs švaki un īslaicīgi un tas viss vienalga novedīs pie knapināšanās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-29 13:19 (saite)
Ha, ha - vēja turbīnas mūžs ir ~20 gadu, saules paneļiem ~25g. AES ar 40-50g nemaz nav tik ilglaicīgākas

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-29 13:25 (saite)
Kā tu zini tipisks reaktors sastāv no korpusa, neitronu palēninātāja [ parasti ūdens retāk grafīts] un degvielas kasetēm. Maina kasetes, vecās pārstrādā, vielas iet uz riņķi. Ja ir atbilstoša radioķīmiskā izdalīšanas rūpniecība, pašreiz ir ne visur, jo ir visādas novecojušas ``nuclear proloferation`` ierobežojošas norunas. Bet tā ir tikai politika, norunas var pārskatīt un atmest.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2022-01-29 12:54 (saite)
Tas jau izklausās vēl riskantāk – pagarināt veco AES rada potenciāli daudz lielākus riskus. Lietas noveco, un ne jau visus defektus var tik viegli konstatēt. Kaut kā neiet kopā ar tavām bažām par kodolenerģijas drošību vispār.

Bet tas nemaina būtību, ja bāzes jaudu vajag šobrīd, tad to vajadzēs arī turpmāk. Nu protams, ja vien tu neizdomā puslatviju pārklāt ar vēja ģeneratoriem, kuri tāpat nestrādās, ka iestāsies bezvēja periods.

Simulācijas parāda, ka vienmēr notiek negaidīti notikumi, it īpaši ar tik neprognozējamu lietu kā vējš.

Kas ir interesanti, ka pat Extinction Rebellion atbalsta AES: https://www.cityam.com/a-message-from-a-former-extinction-rebellion-activist-fellow-environmentalists-join-me-in-embracing-nuclear-power/

Tie, kas to noraida, vienkārši nav draugos ar loģiku vai ir ar maģisko domāšanu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-29 13:13 (saite)
Ha ha, XR atbalsot AES: "I have quit the organisation to take up a position as a campaigner for nuclear power."

Par to loģiku un maģisko domāšanu - es Tev te uz faktiem rādu, kā kodolenerģija ir vismaz 2x dārgāka opcija jau šodien (un paliks tikai relatīvi dārgāka), un neko fundamentāli nerisina zaļās enerģijas puzlē. Tu jau esi tas, kas atsakās kaut ko dzirdēt, jo esi tik ļoti pieķēries šim "risinājumam".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-29 13:14 (saite)
Neparādīji jau.

Jo: Dārgāk ir uzcelt, lētāk pēc tam eksplautēt, kā jau teicu, kopā sanāk tas pats.

/un neko fundamentāli nerisina zaļās enerģijas puzlē./

Neizdala CO2. Tik vienkārši.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-29 13:23 (saite)
Nē, uzcelt dārgāk, ekspluatēt ~vienādi (nesvarīgi izdevumi salīdzinot ar celšanu).

Neizdala CO2 - hahahaha, Tu taču tiešām esi pilnīgi iepircies viņu propogandā. Kodolenerģijai pilna dzīves cikla aprēķini parāda ~60g CO2 ekvivalentu uz 1KWh, salīdzinot ar 10-15 g/kWh saulei/vējam. Nav jau 400 g/kWh kā gāzei, bet ne tuvu nav arī ideāli.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-29 13:28 (saite)
Nu jā tas ~60g CO2 ekvivalents uz 1KWh, ir kamēr urāna rakšanā, bagātināšanā, degvielas pārvadāšanā lieto iekšdedzes dzinējus. Kad lietos tikai elektriskos/ ūdeņraža vai arī ražos ogļūdeņražus katalītiski šis CO2 ekvivalents samazināsies. Vēja stacijām protams arī. Tikai fosilajam CH kurināmajam tas nevar samazināties, jo CO2 ražojas degot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2022-01-29 13:29 (saite)
Neizklausās ticami. Neesmu daudz pētījis, bet trūkst loģikas, jo kur tad ir tie milzīgie CO2 rašanās avoti celtniecībā? Esošie avoti saka, ka tie ir 12 g/kWh, kas ir apmēram tas pats, kas vējam.

Varbūt ja pierēķina, ka joprojām transports izmanto fosilās degvielas. Bet tieši uz to jau mēs ejam – visu vajag elektrificēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2022-01-29 13:19 (saite)
AES šodien jau ir lētāka par gāzi manā rēķinā. Un ir būtiska sastāvdaļa, kas ļauj samazināt gāzes patēriņu elektrības ražošanā.

Maģija nestrādā. Tas, ka tu vairākkārt atkārtosi vēlamo, nepadarīs to par esošo.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2022-01-29 00:27 (saite)
/AES mīnuss ir tāda pati nespēja pielāgoties enerģijas pieprasījuma cikliskumam /

Ja AES saražoto enerģiju var akumulēt līdzīgi kā vēja/ saules, tad AES var pielāgot cikliskumam vismaz tik pat labi. Otrs variants: Mazie modulārie reaktori. Trešais variants- ļoti lielas AES un 1100 KV līdzstrāvas elektropārvades superlīnijas uz pazeminošajām apakšstacijām kur vajag, šādi viena 10+ bloku lielā AES var barot veselu valstu grupu/ reģionu un cikliskums nokompensējas

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-29 08:41 (saite)
Man liekas, ka mēs te nekur nenonākam, jo Tu principā atsakies domāt ekonomiski. Jā, ja "nauda nav jautājums", tad var kaut vai ražot ūdeņradi uz Marsa, un sūtīt atpakaļ. Bet reālajā pasaulē jādomā kā panākt maksimālo efektu ar minimāliem resursiem.

Līdz ar to, piemēram, risinājumi, kas balstīti masveidīgā enerģijas uzglabāšanā ir non-starter, jo pat lētākie skeilojamie enerģijas uzglabāšanas veidi izmaksā vairākas reizes dārgāk nekā to saražot. Lētāk ir vienkārši izbūvēt papildus ģenerēšanas kapacitāti.

Tāpat, nedz SMR nedz lielas AES no ekonomikas perspektīvas neatšķiras no tradicionālām AES - milzīgas izmaksas up-front un sakopšanai, lēta pati ģenerēšana.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-29 12:31 (saite)
Domāt ekonomiski = dedzināt dabasgāzi. To mēs zinām.

Sekas - nu viss tas ko dod siltumnīcas efekts.

Kopā sanāk dārgāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-29 12:46 (saite)
Dedzināt gāzi sanāk lēti pateicoties eksternalitātēm kā pats norādi. Kur ir eksternalitātes saulei/vējam, kuras mēs neņemam vērā, dēļ kā tās būs dārgas?

Oi, es sākšu - AES ir tāda eksternalitāte kā kodolatkritumu droša glabāšana, kam joprojām ir tikai sci-fi stila risinājumi, bet pagaidām nekā reāla. Kāda šeit atbilde?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-29 12:49 (saite)
Glabājam un pēc tam dedzinam torija reaktoros

https://www.theguardian.com/environment/2012/jul/09/nuclear-waste-burning-reactor

Un ko ar šito?

https://www.bloomberg.com/news/features/2020-02-05/wind-turbine-blades-can-t-be-recycled-so-they-re-piling-up-in-landfills

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-29 13:17 (saite)
Nu tāpēc saku - sci-fi. Tavs risinājums tikai vēl vairāk sadārdzina kodolenerģiju, jo ir ļoti dārgs.

Par tām lāpstiņām jau gnidrologam vakar atbildēju - sanāk 160g (grami!) apraktas stiklašķiedras uz 1MWh enerģijas. Šāds elektroenerģijas apjoms vidējam iedzīvotājam pietiek 6+ mēnešiem, kuros viņš pats radīs 100+kg (kilogramu!) nepārstrādājamu atkritumu. Not much of a problem, is it?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-29 13:21 (saite)
Nu jā torija reaktorus jau projektē , bet ko ar to aprakto stiklašķiedru darīt, vēl tikai pēta, tātad tur ir vēl vairāk scifi.

Bez tam arī bez torija reaktoriem izlietoti reaktoru degvielas elementi ir rūda, tajos ir virkne vērtīgu izotopu kurus var atdalīt radioķīmiskajās rūpnīcās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2022-01-29 13:22 (saite)
Lieta tāda, ka pamazām jāizveido globāls nukleārās enerģētikas un radioķīmiskās rūpniecības cikls/ infrastruktūra, šādi samazinot aprokamo atkritumu daudzumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2022-01-29 13:31 (saite)
Arī šis nav ticami. No kurienes gan 100 kg nepārstrādājamu atkritumu? Stikls, metāls, plastmasas, papīrs, pārtikas atkritumi – viss ir pārstrādājams.

Turklāt rēķina, ka vidēji uz cilvēku patēriņš ir 6-12 MWh, tātad tie jau būs kilogrami stiklšķiedras uz cilvēku gadā. Tātad Latvijā ar 2 miljoniem cilvēku, > 2000 tonnas gadā. Nav pārāk daudz, bet tomēr jau kļūst reāla problēma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-29 14:19 (saite)
Ok, kļūdījos - lūk avots - eiropas savienībā uz iedzīvotāju gadā veidojas 5.2t atkritumu, 38% (jeb 2t) no kuriem nav pārstrādājami.

Par MWh Tev taisnība, es ātrumā skaitīju tīro elektroenerģiju bez ražošanas, transporta, apkures. Pieņemot Tavu vērtējumu 12MWh gadā, sanāk 2kg stiklšķiedras atkritumu glabātuvēs pret 2t citu atkritumu, kas, manuprāt, ir niecīgi.

BTW, intereses pēc palūrēju - lietojot kodolenerģiju analogs būtu 9g izlietotas degvielas gadā. Ko Tu labprātāk saņemtu pakomātā likvidēšanai uz tīrības svētkiem - 2kg stiklašķiedras vai 9g izlietotas kodoldegvielas? Galu galā, kas ir 9g? Noliec kaut kur uz skapja augšas un miers, vai ne?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2022-01-29 14:23 (saite)
Nav pārstrādājami nenozīmē, ka tie nav pārstrādājami vispār, bet to, ka šobrīd nepārstrādā.

Tāpat arī daudzi nepārstrādājamie ir bionoārdāmi.

Ar 9 g ir noteikti vieglāk rīkoties nekā 2 kg. Ko tu ar to gribēji pateikt?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-29 14:42 (saite)
Jē rait, ar 2kg faktiski sadzīves atkritumiem noteikti ir grūtāk rīkoties, nekā ar 9g ļoti radioaktīvas un indīgas vielas? Es drošs?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2022-01-29 15:02 (saite)
Jā, 9 g ir ļoti mazs tilpums. Noliec kaut kur drošā vietā un miers. Bet 2 kg jau aizņem ievērojamu vietu, ka maisīsies visiem pa kājām un apdraudēs drošību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2022-01-29 13:01 (saite)
>> AES ir tāda eksternalitāte kā kodolatkritumu droša glabāšana

Šī vispār ir 100% izdomāta problēma. Pilnīgi nesvarīga, noliec kaut kur kalnos un miers.

Galu galā to urāna rūdu no kaut kurienes izraka, un tur nevienam viņa netraucēja. Bija pat atklāts, ka dažās vietās ir bijuši dabiskie atomreaktori dažās vietās, kur šī rūda bija pārāk koncentrēta.

Cilvēki vienkārši baidās no radiācijas, bet šīs bažas ir krietni pārspīlētas.

Fukušima tagad izlies radioaktīvo ūdeni okeānā. Loģiski, ka tam nebūs nekādu seku. Visur ir radioaktīvais fons un kopējo fonu tas pat neapaugstinās. Bet cilvēki ir satraukušies, jo nesaprot skaitļus. Ir vairāk jāmācās fizika, nevis jābaidās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-29 13:13 (saite)
/ Ir vairāk jāmācās fizika, nevis jābaidās./

Lūk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?