antiprojekcija ([info]antiprojekcija) rakstīja,
@ 2022-01-28 23:45:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Kamēr suņi rej, karavāna iet tālāk
Atbildot uz komentāriem, atradu šādu bildīti - vai šāda trenda priekšā vēl vispār ir par ko diskutēt? (Renewables šeit vēl piedevām ir neskaitot HES).



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]antiprojekcija
2022-01-29 08:41 (saite)
Man liekas, ka mēs te nekur nenonākam, jo Tu principā atsakies domāt ekonomiski. Jā, ja "nauda nav jautājums", tad var kaut vai ražot ūdeņradi uz Marsa, un sūtīt atpakaļ. Bet reālajā pasaulē jādomā kā panākt maksimālo efektu ar minimāliem resursiem.

Līdz ar to, piemēram, risinājumi, kas balstīti masveidīgā enerģijas uzglabāšanā ir non-starter, jo pat lētākie skeilojamie enerģijas uzglabāšanas veidi izmaksā vairākas reizes dārgāk nekā to saražot. Lētāk ir vienkārši izbūvēt papildus ģenerēšanas kapacitāti.

Tāpat, nedz SMR nedz lielas AES no ekonomikas perspektīvas neatšķiras no tradicionālām AES - milzīgas izmaksas up-front un sakopšanai, lēta pati ģenerēšana.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-29 12:31 (saite)
Domāt ekonomiski = dedzināt dabasgāzi. To mēs zinām.

Sekas - nu viss tas ko dod siltumnīcas efekts.

Kopā sanāk dārgāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-29 12:46 (saite)
Dedzināt gāzi sanāk lēti pateicoties eksternalitātēm kā pats norādi. Kur ir eksternalitātes saulei/vējam, kuras mēs neņemam vērā, dēļ kā tās būs dārgas?

Oi, es sākšu - AES ir tāda eksternalitāte kā kodolatkritumu droša glabāšana, kam joprojām ir tikai sci-fi stila risinājumi, bet pagaidām nekā reāla. Kāda šeit atbilde?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-29 12:49 (saite)
Glabājam un pēc tam dedzinam torija reaktoros

https://www.theguardian.com/environment/2012/jul/09/nuclear-waste-burning-reactor

Un ko ar šito?

https://www.bloomberg.com/news/features/2020-02-05/wind-turbine-blades-can-t-be-recycled-so-they-re-piling-up-in-landfills

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-29 13:17 (saite)
Nu tāpēc saku - sci-fi. Tavs risinājums tikai vēl vairāk sadārdzina kodolenerģiju, jo ir ļoti dārgs.

Par tām lāpstiņām jau gnidrologam vakar atbildēju - sanāk 160g (grami!) apraktas stiklašķiedras uz 1MWh enerģijas. Šāds elektroenerģijas apjoms vidējam iedzīvotājam pietiek 6+ mēnešiem, kuros viņš pats radīs 100+kg (kilogramu!) nepārstrādājamu atkritumu. Not much of a problem, is it?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-29 13:21 (saite)
Nu jā torija reaktorus jau projektē , bet ko ar to aprakto stiklašķiedru darīt, vēl tikai pēta, tātad tur ir vēl vairāk scifi.

Bez tam arī bez torija reaktoriem izlietoti reaktoru degvielas elementi ir rūda, tajos ir virkne vērtīgu izotopu kurus var atdalīt radioķīmiskajās rūpnīcās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2022-01-29 13:22 (saite)
Lieta tāda, ka pamazām jāizveido globāls nukleārās enerģētikas un radioķīmiskās rūpniecības cikls/ infrastruktūra, šādi samazinot aprokamo atkritumu daudzumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2022-01-29 13:31 (saite)
Arī šis nav ticami. No kurienes gan 100 kg nepārstrādājamu atkritumu? Stikls, metāls, plastmasas, papīrs, pārtikas atkritumi – viss ir pārstrādājams.

Turklāt rēķina, ka vidēji uz cilvēku patēriņš ir 6-12 MWh, tātad tie jau būs kilogrami stiklšķiedras uz cilvēku gadā. Tātad Latvijā ar 2 miljoniem cilvēku, > 2000 tonnas gadā. Nav pārāk daudz, bet tomēr jau kļūst reāla problēma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-29 14:19 (saite)
Ok, kļūdījos - lūk avots - eiropas savienībā uz iedzīvotāju gadā veidojas 5.2t atkritumu, 38% (jeb 2t) no kuriem nav pārstrādājami.

Par MWh Tev taisnība, es ātrumā skaitīju tīro elektroenerģiju bez ražošanas, transporta, apkures. Pieņemot Tavu vērtējumu 12MWh gadā, sanāk 2kg stiklšķiedras atkritumu glabātuvēs pret 2t citu atkritumu, kas, manuprāt, ir niecīgi.

BTW, intereses pēc palūrēju - lietojot kodolenerģiju analogs būtu 9g izlietotas degvielas gadā. Ko Tu labprātāk saņemtu pakomātā likvidēšanai uz tīrības svētkiem - 2kg stiklašķiedras vai 9g izlietotas kodoldegvielas? Galu galā, kas ir 9g? Noliec kaut kur uz skapja augšas un miers, vai ne?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2022-01-29 14:23 (saite)
Nav pārstrādājami nenozīmē, ka tie nav pārstrādājami vispār, bet to, ka šobrīd nepārstrādā.

Tāpat arī daudzi nepārstrādājamie ir bionoārdāmi.

Ar 9 g ir noteikti vieglāk rīkoties nekā 2 kg. Ko tu ar to gribēji pateikt?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2022-01-29 14:42 (saite)
Jē rait, ar 2kg faktiski sadzīves atkritumiem noteikti ir grūtāk rīkoties, nekā ar 9g ļoti radioaktīvas un indīgas vielas? Es drošs?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2022-01-29 15:02 (saite)
Jā, 9 g ir ļoti mazs tilpums. Noliec kaut kur drošā vietā un miers. Bet 2 kg jau aizņem ievērojamu vietu, ka maisīsies visiem pa kājām un apdraudēs drošību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2022-01-29 13:01 (saite)
>> AES ir tāda eksternalitāte kā kodolatkritumu droša glabāšana

Šī vispār ir 100% izdomāta problēma. Pilnīgi nesvarīga, noliec kaut kur kalnos un miers.

Galu galā to urāna rūdu no kaut kurienes izraka, un tur nevienam viņa netraucēja. Bija pat atklāts, ka dažās vietās ir bijuši dabiskie atomreaktori dažās vietās, kur šī rūda bija pārāk koncentrēta.

Cilvēki vienkārši baidās no radiācijas, bet šīs bažas ir krietni pārspīlētas.

Fukušima tagad izlies radioaktīvo ūdeni okeānā. Loģiski, ka tam nebūs nekādu seku. Visur ir radioaktīvais fons un kopējo fonu tas pat neapaugstinās. Bet cilvēki ir satraukušies, jo nesaprot skaitļus. Ir vairāk jāmācās fizika, nevis jābaidās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-01-29 13:13 (saite)
/ Ir vairāk jāmācās fizika, nevis jābaidās./

Lūk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?