Nepabeigtā dienasgrāmata

From:	artis
Date:	7. Jūnijs 2008 - 17:51

(Link)

nu, vai tad murgi ir tikai kādas vienas profesijas pārstāvju prerogatīva?

(Reply to this) (Thread)

From:	dienasgramata
Date:	7. Jūnijs 2008 - 17:57

(Link)

es domāju, ka zinātnieka profesijas specifikā ietilpst parasme izveidot loģiski pamatotu un racionālu teoriju, ko pēc tam ietērpt saprotamos vārdos

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	artis
Date:	7. Jūnijs 2008 - 18:03

(Link)

nesen gadījās lasīt kāda žurnālista pārdomas: teorija par globālo sasilšanu esot apokaliptiska reliģija. go figure.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	dienasgramata
Date:	7. Jūnijs 2008 - 18:06

(Link)

nevis teorija bet kustība pret globālo sasilšanu - tā izvēršas par kvazireliģisku normatīvu sistēmu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	artis
Date:	7. Jūnijs 2008 - 18:15

(Link)

"Globālā sasilšana ir kolektīvs, masu saziņas līdzekļu izveidots un uzturēts dogmu kanons". OK, pieņemu, ka tas ir tikai izklāsta veids, kas par neiespējamu padara uzdevumu saprast, kurā brīdī tiek runāts par teoriju, bet kurā par sociālu kustību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	dienasgramata
Date:	7. Jūnijs 2008 - 18:25

(Link)

kanons nav reliģija

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	artis
Date:	7. Jūnijs 2008 - 19:09

(Link)

vienīgais veids, kā tekstā jēdzienus iespējams saprast: reliģijas kanons ir zināšanas "ar sakrālu raksturu"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	dienasgramata
Date:	7. Jūnijs 2008 - 19:14

(Link)

tu teici, ka es teoriju par globālo sasilšanu esmu nosaucis par reliģiju, kā piemēru minot citātu, kurā teikts, ka Globālā sasilšana ir izveidojusies par kanonu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	artis
Date:	7. Jūnijs 2008 - 19:47

(Link)

Tā ir starptautiska, mūsdienīga, racionāla reliģija, kas balstās zinātniskos argumentos, taču pieprasa noteiktu ticību dogmām."

Kā reliģija var balstīties zinātniskos argumentos, bet prasīt ticību "dogmai", ka "globālā sasilšana ir realitāte"? Tas ir oksimorons. Kopš kura laika ticība ir kļuvusi par zinātniskās metodes daļu? Ja rīcību (cīņu ar globālo sasilšanu) balsta zinātniskos principos, pamato ar zinātni, tad tā nav un nevar būt reliģiska; nav nepieciešami ne reliģiski motīvi, ne pamudinājumi. Ja experimentum crucis falsificētu mūsu priekšstatus par globālo sasilšanu, tas liktu mainīt vai koriģēt (ar ad hoc hipotēzēm) mūsu priekšstatus. Tu zini kādu "gnostisko reliģiju" (rakstā minēts, ka klimatistu reliģija tām ir "pietuvināta), kas būtu gatava atcelt savas pamatdogmas, jo tās nevar apstiprināt novērojumos?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	dienasgramata
Date:	7. Jūnijs 2008 - 20:12

(Link)

1) citētajā teikumā ir "taču", kas norāda uz pretunīgumu - no vienas puses ir zinātniski pamatojumi (var teikt arī ironiskāk - "zinātniski"), bet no otras puses ir diezgan akla ticība pamatpostlātam

2) rakstā nekur nav teikts, ka šī ir tradicionāla reliģija uz kuru attiecas viss tas pats, kas attiecas uz citām reliģijām

3) ir diezgan daudz reliģiju, kas labprāt izmanto zinātniskus paņēmienus, kaut vai scientoloģija, kas reliģiskas prakses līmenī izmanto elektroierīci ar cipariņiem, visādi ņū eidž novirzieni, kas pievēršas dietoloģijai. ir arī senāki piemēri, reliģiskiem mērķiem izmantotas astroloģija un alķīmija, kas neko daudz neatšķīrās no tālaika "zinātnēm"

4) tu saki "tas liktu mainīt mūsu priekšstatus" - par kādiem "mēs" tu runā? uzņemies atbildību par visiem tiem simtiem tūkstošiem aktīvistu, ka viņi vienā mirklī izeigs protesta akcijas un atsāks ēst gaļu, ja zinātniskā žurnālā tiks publicēti fakti, kas apstrīd "globālās sasilšanas" teoriju? baidos, ka viņi par to pat neuzzinās, bet, ja uzzinās, nikni noliegs kā kļūdainus. domāju, ka klimatisti nav gatavi atcelt savu pamatdogmu, lai arī novērojumi itin bieži liecina tai par sliktu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	artis
Date:	7. Jūnijs 2008 - 23:54

(Link)

kāda tad ir klimatistu pamatdogma, globālā sasilšana vai daļēji antropogēna globālā sasilšana? jo dievbijīgāks klimatists, jo pirmā lielākā mērā ietver sevī otro? tātad, dogmas pamatā ir uzskats, ka sasilšanu izraisījis cilvēks (nevis, kā rakstā minēts—globālā sasilšana). ja sasilšanu nebūtu izraisījis cilvēks, nebūtu pamata tikumiskai rīcībai un pats sasilšanas fakts būtu tikpat nozīmīgs, kā ziņas par meteorītu, kam liela iespēja saskrieties ar zemi. atgriežoties pie tā, kāpēc šeit tas vispār tiek iztirzāts, pat pieņemot, ka pastāv atšķirība starp daļēji antropogēnu globālo sasilšanu kā zinātnisku hipotēzi un cīņu pret globālo sasilšanu, tu neesi pierādījis, ka "globālā sasilšana ir kolektīvs, masu saziņas līdzekļu izveidots un uzturēts dogmu kanons" vairāk, kā tie, kas runā par starptautisko ebreju sazvērestību, vai tiem, kas uzskata—elvis vēl ir dzīvs.

(Reply to this) (Parent)

From:	slikts
Date:	8. Jūnijs 2008 - 05:35

(Link)

ja tu kaut ko sauc par reliģiju, galvenais jautājums ir, kā tieši tu saproti šo jēdzienu. tādu iedalījumu nevar izvērtēt, kamēr tu neesi to paskaidrojis, bet definēt reliģiju ir vismaz mēreni problemātiski

precīzākās definīcijas iesaista kaut kāda veida ticību pārdabiskajiem spēkiem, kas ir saistīti ar pasaules radīšanu vai cilvēku likteņiem. "lakmusa papīriņš" attiecībā uz šīm definīcijām ir budisms, jo mēs vēlamies to saukt par reliģiju, lai gan tajā it kā nav dievišķā (atkarībā no novirziena). šādas definīcijas tam der, jo budismā ir, teiksim, kanoniskais stāsts par Gautamas dzimšanu, kur viņš tūlīt pieceļas un pasaka, ka tā esot viņa pēdējā dzīve. vairums cilvēku teiktu, ka tas nav gluži ikdienišķi

ja mēs izlaižam pārdabiskuma kritēriju no reliģijas jēdziena, tas paliek pārāk plašs. gandrīz viss kaut vai daļēji institucionalizētais, kam cilvēki nododas līdz fanātismam, paliek par reliģiju. piemēram, fizika — tajā ir ortodoksija (dogmatika), scientisms, iniciācijas riti un citi rituāli, "priesteru kasta" akadēmijā, elki, eshatoloģija kosmoloģijas veidolā (visuma rašanās ir Lielais sprādziens, bet beigas karstuma nāve). neskatoties uz visām šīm līdzībām, saukt fiziku par reliģiju liekas nepareizi, jo ir pārāk daudz svarīgu atšķirību

atzīstot problēmu un sašaurinot reliģijas kvalitatīvo noteiktību ar nosacījumiem par eshatoloģijas doktrīnu vai ko tamlīdzīgu (kā tu dari), mēs nonākam citādākās grūtībās, un tagad tiek atstāts laukā pārāk daudz. šādas īpašības vienkārši nav gana būtiskas, lai izslēgtu kaut ko no reliģijas jēdziena. var gluži labi iztēloties reliģiju, kas vispār nerunā par pēcnāves dzīvi (kā senais jūdaisms) vai pasaules beigām u.tml.

tātad, pazīmēm, kam ir jāpiemīt visām reliģijām un tikai reliģijām, lai nenonāktu pie absurdiem rezultātiem, ir jāietver pārdabiskais un tās nedrīkst būt nesamērīgas. tas nozīmē, ka "klimatisms" (ērtības labad es uz to atsaukšos šādi) neietilpst reliģijas jēdzienā, jo tas ir pilnībā naturālistisks (pat ja runā par likteņiem). ja tu tam nepiekrīti, tev ir jādod definīcija, kurai nav iepriekšminēto problēmu

ņemot to visu vērā, es domāju, ka tavs raksts ir kļūdains (jo tā centrālā tēze balstās uz nesamērīgas definīcijas), kā arī ir vairāk nekorekta polemika kā skrupulozs žurnālisms. otrais izriet no pirmā tādējādi, ka klimatisma pieskaitīšana reliģijām kalpo, lai sasniegtu noteiktu retorisku mērķi*

ja tu kaut ko nosauc par reliģiju, tu pasaki, ka tas ir viens no daudziem ar konfliktējošām, reizēm neracionālām un slikti pamatotām pretenzijām uz patiesumu, un esi veiksmīgi apgājis nepieciešamību runāt par tā saturu. citiem vārdiem, tu attiecini uz kaut ko jēdzienu ar negatīvām konotācijām, lai tam uzbruktu. šajā gadījumā tas nav godīgi tāpēc, ka tam pamatā ir nepareiza analoģija

analoģijas darbojas, pēc priekšmetu līdzībām vienās pazīmēs secinot par to līdzībām citās pazīmēs. šajā gadījumā lasītājam bija jāsaprot, ka klimatisms ir līdzīgs reliģijām vienos aspektos, tāpēc tas ir līdzīgs tām arī subjektīvisma ziņā. šī analoģija ir kļūdaina, jo

salīdzināmie priekšmeti atšķiras pēc būtiskām pazīmēm (teiksim, naturālisma)
jo salīdzināmie priekšmeti ir līdzīgi tikai pēc nebūtiskām pazīmēm (dogmatikas, eshatoloģisku doktrīnu, epistemoloģiski priviliģētas kārtas klātbūtne nav neatņemama jebkuras reliģijas sastāvdaļa)
pats galvenais, jo pārnesamā nozīme nav saistīta ar līdzīgajām pazīmēm (klimatistu "dogmu" patiesums vai nepatiesums nav saistīts ar tevis pieminētajām līdzībām starp viņiem un reliģijām)

man gan ir jāpasaka, ka es saprotu, ka tev vienkārši nebūtu ko rakstīt, ja vajadzētu izmantot korektu argumentāciju. iztirzāt zinātni, kas ir klimatisma pamatā, tu nevari, un vairumam cilvēku ir svarīgāk, lai ideja atbilstu iepriekš izveidotajiem uzskatiem kā kaut kādām (svešām) loģikas kārtulām. galu galā, varēja būt arī sliktāk (man vēl dzīvā atmiņā ir zināms raksts par Dokinsu)

———————————————
* tā kā es runāju par mērķiem, es spekulēju par to, ko droši vari zināt tikai tu, bet šajā gadījumā tas, laikam, ir piedodami, jo alternatīvas nozīmētu, ka tu vienkārši esi dumjš. turklāt komentāros te tu apstiprini, ka esi klimatisma skeptiķis, pat ja rakstā tas nav tik skaidri pateikts

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	dienasgramata
Date:	8. Jūnijs 2008 - 11:10

(Link)

1) tu esi kaut ko sajaucis, mans teksts nebija atbilde uz kontroldarba jautājumu, kurā man būtu jāparāda savas mācību gada laikā apgūtās zināšanas par reliģiju definīcijām

2) tas bija polemisks, retorisks, ironisks un strīdīgs komentārs uz tēzi par to, ka "katrs var palīdzēt izglābt pasauli no sasilšanas, ja pārstāj ēst gaļu". šī komentāra mērķis bija izraisīt diskusiju, nevis salikt punktus iz i

3) jā, iespējams pietrūka kādas atrunas par to, ka šī "reliģija" ir kaut kāda jauna tipa reliģija, kas paplašina iepriekšējās reliģijas definīcijas (starp kurām nav nevienas visaptverošas un neapstrīdamas)

4) aitas klonēšana arī nav nekas ikdienišķs, ja runājam par Gautamas dzimšanu

5) nepiekrītu par to, ka ticība pārdabiskajam ir būtiskākā reliģijas pazīme (mēs varam atrast neskaitāmus piemērus tam, ka ticība pārdabiskajam nepadara kādu cilvēku vai to kopu vai situāciju par reliģisku - piemēram, garu izsaukšana ar šķīvīti vai citplanētiešu satkšana)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	slikts
Date:	8. Jūnijs 2008 - 15:04

(Link)

es pašā pirmajā rindkopā paskaidroju, kāda ir jēga no skaidrām definīcijām. atstājot tās nepaskaidrotas, tu ļauj par tām tikai minēt no konteksta, un tas sarežģī tavas domas izvērtēšanu. atstāt šos jautājumus miglainus ir pret tavām interesēm vienīgi tad, ja tu centies ietekmēt lasītājus citādi kā ar korektiem argumentiem

tur, ka tas ir strīdīgs un retorisks raksts, tu man nerunā pretī. es tikai saku, ka tā ir diezgan vāja polemika, jo to pašu varētu izdarīt arī ar korektu argumentāciju (varbūt ne tieši tu). par neskrupulozumu es runāju, jo tas tomēr ir jautājums ar augstām likmēm mums visiem, un varētu sagaidīt, ka tam nepieies vieglprātīgi

paplašinot reliģijas jēdziena saturu, tu nepaplašini tā apjomu, un tu nevari likt tajā ietilpt kaut kam, kas tur neietilpa jau iepriekš. lai liktu tajā ietilpt kaut kam jaunam, tev ir jāsašaurina tā saturs (būtisko pazīmju kopa) vai jāatmet kāda no būtiskajām pazīmēm. ja tu to sašaurini pārāk daudz, tiek pārkāptas definēšanas kārtulas, jo definīcija paliek nesamērīga. līdzīgi, atmetot būtiskās pazīmes (kā pārdabiskuma elementu), tas obligāti paliek par citu jēdzienu

es Gautamas dzimšanu nosaucu par neikdienišķu tāpēc, ka tas bija domāts ironiski, jo ir "maigi teikts". runājošs jaundzimušais ir brīnums tādā nozīmē, ka tiek pārkāpta zināmā dabiskā lietu kārtība. salīdzinot ar to, aitas klonēšanu var pilnībā izskaidrot ar esošajiem dabas likumiem

attiecībā uz ticību pārdabiskajam un reliģijām, jēdziena saturu veido visu būtisko pazīmju kopums, nevis katra pazīme atsevišķi. es teicu, ka tā ir viena no būtiskajām pazīmēm, nevis vienīgā. ja es būtu teicis, ka tā ir vienīgā, tev patiešām būtu bijis taisnība, bet tagad tikai atklājas, ka tu esi pavirši lasījis

katrā gadījumā, vai tas ir labākais, ko tu varēji izdomāt? tu ironizē, ka neesi skolnieks, bet tajā pašā laikā tavas atbildes tieši tā arī varētu raksturot

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	dienasgramata
Date:	8. Jūnijs 2008 - 15:41

(Link)

tev pašam nav kauns polemizēt ar cilvēku, kurš nav spējīgs uz korektu argumentāciju, tik vien kā uz skolnieciskām atbildēm? tu gadījumā šādi nepazemini savu pārdabiski augsto intelektuālo līmeni?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	slikts
Date:	8. Jūnijs 2008 - 15:55

(Link)

labs jautājums, tu mani pieķēri

(Reply to this) (Parent)

From:	prox
Date:	9. Jūnijs 2008 - 10:09

(Link)

vai ticība zinātnes patiesumam var būt reliģiska?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	artis
Date:	9. Jūnijs 2008 - 13:25

(Link)

nē. ja ar ticību zinātnei domāts scientisms (vai pozitīvisms?—neesi precizējis), jājautā: kādām reliģiskām pazīmēm tas atbilst? uzskats var izrādīties maldīgs, neprecīzs vai nepareizs, bet trūkst pašu svarīgāko nosacījumu: tas neatbilst pazīmēm (ticība pārdabiskajam, nepieciešamība pēc morāliem uzskatiem, mistiska pieredze vai citi). var, piemēram, pragmatistu epistemoloģiju nosaukt par reliģiozu, tikai turpmāk būtu jāatturās no vārda "reliģija" lietošanas, jo tas pārstātu nest semantisku saturu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	dienasgramata
Date:	9. Jūnijs 2008 - 13:28

(Link)

un ticība zinātnes pārdabiskajam spēkam?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	artis
Date:	9. Jūnijs 2008 - 13:48

(Link)

tā būs spēcīga kognitīvā disonance, cerams bez migrēnas.

(Reply to this) (Parent)

From:	dienasgramata
Date:	7. Jūnijs 2008 - 18:07

(Link)

nu vispār, baigi uzbrauci - tu vari nepiekrist šim salīdzinājumam, bet tu vismaz saprati, par ko tur bija runa? es jau nesaku, ka šis vagnerologs ir izvirzījis aplamu teoriju, es saku, ka raksts ir murgains

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	artis
Date:	7. Jūnijs 2008 - 18:20

(Link)

ja arī murgains, tas tomēr nenozīmē, ka nevarētu būt zinātnieka rakstītais. neviens par viņa veikumu, ceru, ar zinātnisko granta naudu nemaksā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	anonymous
Date:	7. Jūnijs 2008 - 21:32

(Link)

grants varētu būt lielisks kritērijs, kas ļautu zinātniekus nošķirt no nezinātniekiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	artis
Date:	7. Jūnijs 2008 - 22:46

(Link)

nē, tas būtu idiotisks kritērijs, jo izslēgtu gadījumus, kur zinātnieks pats spēj samaksāt par izpēti (ir arī labi pārtikuši zinātnieki). tas ir idiotisks arī tāpēc, ka (arguably) fundamentālākos zinātniskos atklājumus līdz šim izdarījuši zinātnieki, kam granti nav tikuši piešķirti. tos dod šaurai kāda jautājuma izpētei (R&D), cerot, ka rezultātus varēs izmantot komerciāli. fundamentālus pētījumus atbalsta valsts vai privāti filantropi. pēc tavas ieviestās demarkācijas (par to, kas konstituē zinātnieku), arhimēds no sirakūzām nebūtu par tādu jādēvē, jo par viņa vārdā nosauktā principa atklāšanu neviens grantu nepiešķīra.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	anonymous
Date:	8. Jūnijs 2008 - 01:00

(Link)

Tāds Arhimēds mūsdienās varētu sēdēt parciņā pie universitātes un tirgot savus pašpavairotos pētījumus garāmgājējiem. Lai pierādītu pretējo, varētu celt priekšā sarakstu ar pašaisliedzīgo Latvijas zinātnieku atklājumiem, kas tomēr nav finansēti kaut kā nebūt ar pastāvošo iekārtu saistītā raskladā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	dienasgramata
Date:	8. Jūnijs 2008 - 13:31

(Link)

Arhimēds jau nu gan dzīvoja labā valsts maizē, būdams iesaistīts militāri rūpnieciskā kompleksa pētniecisko laboratoriju darbā, tā ka to arī var uzskatīt par grantu viņa leisure-time pētījumiem

(Reply to this) (Parent)

From:	artis
Date:	7. Jūnijs 2008 - 18:07

(Link)

darba laikā, jā. zināms, ka ārpus darba, zinātniekiem bieži vien ir interesantas izklaides.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	dienasgramata
Date:	7. Jūnijs 2008 - 18:08

(Link)

tātad, tu viņu aizstāvi, es tā saprotu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	artis
Date:	7. Jūnijs 2008 - 19:04

(Link)

paldies par norādi, ar interesi izlasīju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	dienasgramata
Date:	7. Jūnijs 2008 - 19:12

(Link)

tu saprati, kur Nībelungu gredzenā ir Lielā sprādziena teorija, izņemot to, ka viss sākās no nekā un beigsies ar neko?

(Reply to this) (Parent)

From:	skuka
Date:	7. Jūnijs 2008 - 17:54

(Link)

ievērtēju tikai vizuāli - manai gaumei pārāk daudz pēdiņu.

(Reply to this) (Thread)

From:	dienasgramata
Date:	7. Jūnijs 2008 - 17:59

(Link)

labākās vietas:

"mibemol (Es), kas kalpo par pirmelementu ne tikai mūzikā vien"

"Ievērojamais Lielā Sprādziena domātājs"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	kemune
Date:	7. Jūnijs 2008 - 23:07

(Link)

jā, arī celtniecībā

(Reply to this) (Parent)

From:	prtg
Date:	7. Jūnijs 2008 - 18:59

(Link)

Pag, bet Tu saprati, kas paliek pāri pēc fermātas? Čuješ uz ko tā ved?

(Reply to this) (Thread)

From:	dienasgramata
Date:	7. Jūnijs 2008 - 19:01

(Link)

es iesprūdu pie ediskā VĻluspa, kas sākas ar vārdiem "tie bija aizlaiki"

(Reply to this) (Parent)

From:	barvins
Date:	7. Jūnijs 2008 - 22:29

(Link)

Es vēl saprastu, ja sāktos ar A vai C (do), bet ar ko Es tik īpašs?

Mums jau arī to zinātnieku muldētāju netrūkst, A.Buiķis, piemēram.

(Reply to this) (Thread)

From:	kemune
Date:	7. Jūnijs 2008 - 23:07

(Link)

visiem viņiem grāvjus rakt un sliedes būvēt, bļin

(Reply to this) (Parent)

(Var draudzīgi iebilst)

Nepabeigtā dienasgrāmata

7. Jūnijs 2008

(bez virsraksta) @ 16:52

Comments

Nepabeigtā dienasgrāmata