Neparedzēta reakcija - Par hemofobiju [entries|archive|friends|userinfo]
kjiimikjis

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Par hemofobiju [Mar. 12th, 2014|11:50 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Tags|, ]

Skaidrības labad - neesmu iecerējis runāt par bailēm no asinīm, lai gan tās pieņemts saukt par hemofobiju. Tā nu ar to terminoloģiju sanācis, ka no citām valodām aizgūstot ar ķīmiju saistītus terminus, biežāk sakni "chemo" (ja runa ir par angļu valodu, vai analoģisku sakni citu valodu gadījumā) atmet, un atsevišķi saka, ka attiecīgā sfēra ir "ķīmijas". Ķīmijas informātika, piemēram, kas angliski būtu "chemoinformatics". Un šajā gadījumā tas diez ko labi neizklausītos. No otras puses, ir tāda nozare, kā hemometrija (chemometrics), un neesmu dzirdējis, ka kādam būtu iebildumi pret šo terminu (cik daudzi, kam vispār mēdz būt valodnieciska rakstura iebildumi, ir šādu terminu dzirdējuši, ir cits jautājums, jāatzīst). Tad nu atļaušos šitā izmantot to "hemo". Kas uz fobiju attiecas, runa ir ne tikai par bailēm kā tādām (apzinātām vai neapzinātām), bet arī par to izraisītu nepatiku, riebumu un aizspriedumiem. Nu, gluži kā ksenofobijas, homofobijas un citu mūsdienās visai populāru brīvā laika pavadīšanas veidu gadījumā.

Tātad, šī ieraksta kontekstā hemofobija - bailes (riebums, utt) no ķīmijas. Ja kādam pa rokai mētājas piemērotāks termins, lūgšu padalīties.

Tā ir gaužām populāra parādība, un man kā ķīmiķim, visai nepatīkama. Galvenokārt jau tādēļ, ka, tā ļoti vienkāršoti izsakoties, mans darbs ir - darīt ķīmiju. Un līdz ar to, es neizbēgami tieku pieskaitīts tiem, kas saķīmiķojuši visu pasauli, visādas indes savārījuši, un ē-vielas, un toksīnus, un piesārņojumu, un indīgās zāles (par ko stāsta tie, kas stāsta to, ko ārsti nestāsta, piemēram), un VIŅI GRIB MŪSU BĒRNUS!, un tādā garā. Nu, labi, uz mani ar pirkstiem neviens nerāda, neizkliedz pretķīmiskus saukļus, un 100% Dabiskus akmeņus nesviež - bet tomēr, ik reizi, kad dzirdu vai lasu kādu sūdzamies par ķīmijas neizmērojamo ļaunumu, jūtos kā vismaz daļējs šo pārmetumu mērķis.

Lielākajā daļā gadījumu gan šīs sūdzības par ķīmijas baiso dabu ir visai viegli atspēkot, ja tik sūdzību autors ir gatavs klausīties. Aci pret aci sarunājoties tas vēl var gadīties, bet internets sastāv no vieniem vienīgiem viedokļiem, un dzirdīgu ausu to paudēju vidū ir maz. Un tikpat kā vienmēr visi pārmetumi ķīmijai rodas no izpratnes trūkuma. Reizēm klāt tiek piekombinēts fundamentāls spriestspējas trūkums, bet to nu ārstēt nav iespējams, ne ķīmiski, ne kā citādāk.

Ar izpratnes trūkumu ir citādi, ja tam pamatā ir pareizas informācijas trūkums. Diemžēl reizēm šo informatīvo robu ļaudis aizpilda ar dažādiem mītiem, un līdz ar to jūtas ļoti zinoši konkrētajā jomā, lai gan patiesībā ir gluži otrādi. Reti gan ir tā, ka cilvēks, kurš apzinās, ka kādā jomā nav zinošs, apzinās arī, ka tādēļ vajadzētu savu viedokli par šo tēmu paturēt pie sevis, bet nu, tas ir cits stāsts.

Centīšos izteikties par dzirdētākajiem mītiem, kas ir hemofobijas pamatā.

"Ķīmisks" un "dabisks" ir pretstati, pie kam dabisks ir labs, bet ķīmisks - slikts.

Šis uzskats pirmais nāk prātā, jo bieži dzirdam vārdu savienojumu "ķīmiskas vielas", kas man parasti stipri vien griežas ausīs. Un tas tādēļ, ka "ķīmisks" nozīmē neko citu, kā to, ka attiecīgais objekts ir aprakstāms, izmantojot ķīmijas zinātnes jēdzienus. T.i., tas sastāv no ķīmijā pētītajiem objektiem - atomiem un/vai molekulām, un tā sastāvs, pat ja konkrētajā gadījumā novērotājam nezināms, tomēr iekļauj sevī noteiktu savienojumu kopu noteiktās attiecībās. Un no tā izriet, ka vielas ir ķīmiskas. Punkts. Nav tādu "neķīmisku vielu". Neķīmisks ir, piemēram, magnētiskais lauks, siltums, lāzera stars (jāatzīmē, ka ķīmijā fotoni tiek bišku aplūkoti, bet tomēr stipri virspusēji, tikai kā enerģijas forma, un tādēļ mēs šos necenšamies atņemt fiziķiem) vai pirmā cīruļa dziesmas skaņa. Vielas neizbēgami ir ķīmiskas, neatkarīgi no tā, vai tas būtu C vitamīns savvaļas citronā, vai tas brūnais draņķis, ko šodien veselu pusstundu centos izmazgāt no kolbas. Līdz ar to, cenšos izvairīties no dažādu produktu iegādes, kuru iepakojums vēstī, ka tie "nesatur ķīmiskas vielas" - ja ražotājs nav pacenties izprast paša lietoto terminu nozīmi, tad nav īpaša iemesla cerībām, ka lielāka centība būs pielietota paša produkta ražošanas procesā.
Ja ļoti, ļoti gribas uzsvērt, ka viela ir "nedabiska", t.i., dabā parasti neveidojas, pareizais termins ir "sintētiska viela".
Par to, kas ir labs vai slikts, nevar spriest tikai pēc tā, vai viela ir vai nav sintētiska. Pirmkārt, dabā ir atrodamas dažādas vielas, un vērā ņemama daļa no tām ir tādā vai citādā veidā bīstamas cilvēkam. Ir gūzma indīgu augu (lēš, ka tas ir iemesls, kādēļ cilvēkam izveidojusies rūgtās garšas maņa - lielākā tiesa alkaloīdu ir rūgti, un liela daļa augu ir indīgi tieši šādu alkaloīdu satura dēļ), sēņu, čūsku, un ja palasa par Austrāliju, rodas sajūta, ka tur tikpat kā viss dabā atrodamais ir indīgs. Arī nafta, jāatzīst, tomēr ir pilnīgi dabiska - un tomēr kāda skāde dzīvajām būtnēm tiek nodarīta, kad tā nonāk tajā pašā dabā, tikai "ne tur, kur vajag".
Otrkārt, to, cik viela ir kaitīga, galvenokārt nosaka tās deva - neatkarīgi no tās izcelsmes. Tādēļ arī tiek pieļauta E-vielu eksistence: nav pierādīts, ka tās pārtikā lietotajās koncentrācijās nodara kādu kaitējumu. Savukārt patērējot dažas no tām tīrā veidā (vai īpaši nesaprātīgos daudzumos - tās saturošos produktus) visai ātri kļūs novērojama to nelabvēlīgā ietekme uz veselību. Taču tādēļ vien nav jāuzskata šīs vielas par indīgām jebkādos apstākļos - galu galā, ja labi grib (vai negrib, bet slikti sanāk) noindēties iespējams arī ar ūdeni.

Vielas no dabiskiem avotiem ir labākas/nekaitīgākas par tieši tām pašām vielām, kas iegūtas sintētiski.

Šis te izriet no uzrakstiem uz produktiem, kas "satur DABĪGUS vitamīnus", vai tādā garā. Patiesībā gan jāteic, ka viela pati par sevi nevar būt citādāka - jebkuras individuālas vielas pamatā ir noteikta struktūra, t.i., konkrētu atomu noteikta savstarpējā saistība ar noteiktām ķīmiskajām saitēm, un atrašanās vieta telpā. Vienkāršoti - ja vielu struktūrformulas ir vienādas, tā ir viena un tā pati viela. Ja atšķiras formulas, atšķiras arī vielas, un otrādi. Protams, dzīvē nekas nav tik vienkārši, vielām mēdz būt atšķirīgas fizikālās formas (hidrāti, solvāti, polimorfās formas un kas tik vēl ne), bet, pirmkārt, arī šo formu gadījumā nav iemesla domāt, ka tieši dabā atrodamās ir tās labākās, un otrkārt, arī dabā sastopamās vielu formas lielākoties iespējams iegūt laboratorijā, ja iespējams iegūt pašu vielu. Daļa ļaužu, kas atbalsta šo mītu, ir ezotēriķi - līdz ar to, viņuprāt, dabiskas izcelsmes vielām ir dabīgā enerģija, vibrācija, vai citi brīvi piemeklēti fizikālie termini, un sintētiskajām - labākajā gadījumā nekā tamlīdzīga, un ļaunākajā - kaitīga enerģija vai strāvojums, piemēram. Protams, kā jau parasti, ja tas kaut kā jāpierāda, vai nu notiek atsaukšanās uz "zinātniekiem, kas šito pierādīja, tikai vārds, valsts, gads un citi parametri piemirsušies, bet goda vārds, bija tādi", vai arī "to nevar pierādīt, to vienkārši tie, kam ir spējas, jūt, un man tādas ir, goda vārds!". Par ezotēriķu godavārda vērtību manās acīs neizteikšos.
Labākais (tiešā nozīmē, bez sarkasma) arguments šī mīta sakarā ir tas, ka lai vai kādas metodes izmantotu laboratorijā, galaproduktam allaž paliks klāt niecīgi daudzumi reaģentu, šķīdinātāju, katalizatoru, un tie mēdz būt kaitīgi. Un tā arī ir - tikai mans iebildums tāds, ka šie daudzumi allaž ir vērā neņemami. Tos stingri kontrolē, jo jebkurai cilvēka iekšķīgai lietošanai paredzētai sintētiskai vielai (medikamentiem, kā arī pārtikas piedevām) jāiztur stingri kvalitātes kritēriji, no kuriem liela daļa attiecas tieši uz dažādu piemaisījumu saturu. Un tie, kas vispārzināmi kā kaitīgi, tiek kontrolēti sevišķi stingri. Rodas jautājums, vai dabiskas izcelsmes vielu gadījumā notiek tik stingra kontrole - kā nekā, kāpēc noteikt normas kaitīgiem piemaisījumiem, ja tur tādiem teorētiski nemaz nevajadzētu būt? Atbildi es nezinu. Jebkuram pārtikas produktam jāiziet stingru pārbaudi, lai nonāktu veikalos, bet vai tiek kontrolēts viss tas, kas tiek kontrolēts tādu pašu sintētisko vielu gadījumā, nezinu, taču šaubos. Diez vai kāds mēģinās noteikt palikušā pallādija katalizatora saturu ābolos, ja tāds attiecīgajai lauksaimniecībai pat tuvumā nav bijis. Turklāt vēl jāņem vērā tas aspekts, ka dabā nav tīru vielu - allaž ir vielu maisījumi. Tajā pašā ābolā, piemēram, ir gūzma dažādu savienojumu. Bet nu, āboli ir ēsti kopš nez kādiem aizlaikiem, tāpēc vienkārši pieņemam, ka visi šie savienojumi ir nekaitīgi. Vai tā ir? Jebkādās devās? Nezinu, un neesmu drošs, ka kāds zina. Līdz ar to, es teiktu, ka šāds arguments tikpat labi piemērojams kā sintētiskām, tā dabiskas izcelsmes vielām.

Vielas, kas iegūtas no bīstamām vielām/satur kādu atomu, ko satur kāda bīstama viela, arī ir bīstamas!

Ir dzirdēts, ka viena vai otra e-viela ir kaitīga, jo "to iegūst no naftas, un no tās tak iegūst arī benzīnu, un jūs tak nedzertu benzīnu, vai ne?". Vai "hidrogenētās augu eļļas hidrogenē ar ūdeņradi, un tas tak bija tas, kas bij iekšā Hindenburgā, kurš, starp citu, UZSPRĀGA!". Vai tādā pašā garā. Ko tādu var sagaidīt tikai un vienīgi no cilvēkiem, kuriem nav pat aptuvenu priekšstatu par ķīmijas pamatiem. Jau skolā iemāca, ka elements un šī elementa savienojumi mēdz būt ar ļoti atšķirīgām īpašībām. Par piemēru ņemsim hloru. Zaļgandzeltena, indīga gāze. Smird. Ja rodas mājas apstākļos, tad ilgi jāvēdina istaba (attaisnojums: tas bija sen, un es nebiju visai gudrs). Vācieši pirmajā pasaules karā izmantoja kā indīgo kaujas vielu. Otrs piemērs - nātrijs. Sudrabains, mīksts metāls. Gaisā oksidējas. Mitrā gaisā var aizdegties. Ūdenī ar garantiju aizdegsies, un var gadīties arī, ka izraisa sprādzienu. Ne viens, ne otrs no šiem elementiem nešķiet sevišķi kārdinošs kā ēdiena sastāvdaļa. Taču galda sāls - nātrija hlorīds - kas neko citu, izņemot šo divu elementu jonus, nesatur, ir pavisam normāla pārtikas piedeva. Un kaut kā cilvēki lieto, un nedz mirst, to paostot, nedz eksplodē, pasālot zupu. Nedomāju pat, ka šī mīta sakarā ir nepieciešams ko vairāk teikt. Te pie vainas pa lielam nezināšana, ka "iegūts no" nenozīmē "ir ar tādām pašām īpašībām".

Tā uzreiz īpaši vairāk nekas nenāk prātā. Šobrīd, atskatoties uz jau uzrakstīto palagu, liekas, ka īpaši vairāk neko nevajag. Mazs, virtuāls (un līdz ar to, neķīmisks) cepumiņš jebkuram, kas izlasīja līdz galam :)
linkpost comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]blond
Date:March 13th, 2014 - 12:10 am
(Link)
Paldies, bija jauki:)
[User Picture]
From:[info]norkoz
Date:March 13th, 2014 - 12:44 am
(Link)
kaut kā šķiet, ka organisma metabolismam piem. kalcijs kas ir olučaumalu pulverī atšķirībā no sintētiskām tabletēm palīdz vairāk lauzto kaulu saaugšanas procesā, ko arī ķirurgs apliecina- moš ezotēriķis?
[User Picture]
From:[info]kjiimikjis
Date:March 13th, 2014 - 08:45 pm
(Link)
Atšķirība šajā gadījumā ir tā, ka ar vārdu "kalcijs" tiek domāti dažādi kalcija sāļi - pašu kalciju (t.i., ķīmiskā elementa veidā) cilvēki iekšķīgi lietot nemēdz, vismaz vairākkārt noteikti ne. Un līdz ar to, runa ir par visai atšķirīgiem vielu komplektiem, jo tabletes sastāvs noteikti atšķirsies no olas čaumalas sastāva, ja ne pēc izmantotā kalcija sāls (karbonāts, kā lētākais, ir populārākais, bet ne vienīgais, no tabletēs lietotajiem. Olu čaumalās kalcijs arī ir karbonāta formā), tad pēc tā koncentrācijas un dažādām piedevām jau katrā ziņā. Līdz ar to, jebkādas atšķirības iedarbībā saistītas ar atšķirīgajām palīgvielām olu čaumalās un tabletēs.
Par ķirurga apstiprinājumu - kāda nu kuram tā pieredze. Man pašam gadījies, ka ieilgušas veselības problēmas dēļ no vienas ārstniecības iestādi tiku nosūtīts uz otru, kur man piekomandētais ārsts, uzzinājis, ko ar mani darījuši pirmajā iestādē, saķēra galvu, un apgalvoja, ka tas bijis bezmaz vai sliktākais, ko tādā gadījumā var darīt. Sak, labāk būtu negājis pie tā pirmā ārsta vispār. Un ne viens, ne otrs no šamiem nelikās kaut kādi kaktu dakteri esam, ne arī kādam bija motīvs man tīšām kaitēt. Vienkārši, kā nu kuram gadījies ar manam gadījumam analoģisku problēmu remontu.
Bet tas tā, par viedokļiem. Ja par pētījumiem, tad atradu šādu, šādu un šitādu. Rezumējot - olu čaumalas kalcija uzņemšanai ir gana labs līdzeklis, un par prastu kalcija karbonātu var būt pat labāks (nepārsteidz, kā nekā, kalcija karbonāts + piedevas > kalcija karbonāts), bet tam, ka pārspēj jebkuru aptiekā nopērkamo variantu, es pamatojumu neatrodu.
To, vai minētais ķirurgs ir ezotēriķis, varētu noteikt pēc viņa piedāvātā izskaidrojuma dažādo kalcija avotu atšķirīgajai efektivitātei. Ja skaidrojums saistīts ar dzīvības enerģētiku vai organiskajām vibrācijām, vai ko tamlīdzīgu, tad jā, noteikti ir.
[User Picture]
From:[info]norkoz
Date:March 13th, 2014 - 11:33 pm
(Link)
ezotērikas ideoloģiskais ļaunums manuprāt ir salīdzināms arī ar spirituālam upliftingam pretējo, kā lai to pasaka: skaidrojuma modeļa downshiftingu t.i. mēģinājumu bioloģiskā līmeņa metabolisma procesus skaidrot ar ķīmijas shēmām
[User Picture]
From:[info]norkoz
Date:March 13th, 2014 - 11:47 pm
(Link)
p.s. pie tam spirituālais upliftings strādā kaut vai kā placebo efekts
[User Picture]
From:[info]norkoz
Date:March 14th, 2014 - 12:04 am

par hemofobiju

(Link)
p.p.s. interesanti kā to (hemofobiju) izmanto ģmo ražotāji, kas patentē dzīvības formas (kuru metabolisma sekas ir maz izpētītas) prezentējot savas nezāļu rezistentās graudaugu kultūras kā ekoloģisku pārtiku, kuras ražošanā nav izmantota ķīmija (Kaitēkļu un nezāļu iznīcināšanai, jo šiem "superwwed" tas vienkārši nav nepieciešami)
[User Picture]
From:[info]kjiimikjis
Date:March 14th, 2014 - 12:55 am
(Link)
Neredzu iemeslu, kādēļ lai metabolisma procesus nevarētu skaidrot ar ķīmiskām shēmām. Vienīgais potenciālais iemesls - visu vēl sīkumos nezinām, jo pasākums ellīgi sarežģīts, taču procesi nenoliedzami ir ķīmiski. Precīzāk, bioķīmiski, taču tas pamatos lietas būtību nemaina - tikai to, ka iesaistīti enzīmi, ar dažādām no tā izrietošajām sekām.

Un tikpat labi arī apziņa, ka attiecīgajam procesam ir zinātnisks izskaidrojums, darbojas kā placebo efekts.
[User Picture]
From:[info]norkoz
Date:March 14th, 2014 - 01:55 am
(Link)
es tikai ceru ka šā posta "hemofobijas" "zinātniskā izskaidrojuma" retorikas aspektā Tu neorientējies tieši uz šo efektu
[User Picture]
From:[info]norkoz
Date:March 14th, 2014 - 02:00 am
(Link)
tas, ka mēs mākam nosaukt vārdā to, kas it kā bioloģiju atšķir no ķīmijas, respektīvi "enzīmi" neatceļ to ka tās ir dažādu līmeņu sistēmas respektīvi ķīmija un bioloģija
[User Picture]
From:[info]kjiimikjis
Date:March 14th, 2014 - 08:51 am
(Link)
Un no otras puses, tas, ka mums gribas šīs jomas pozicionēt kā radikāli atšķirīgas, neatceļ to, ka robeža starp tām ir labākajā gadījumā uzzīmēta ar pirkstu pludmales smiltīs, un laika gaitā kļūst arvien neskaidrāka. Kaut vai palūkojoties uz pēdējos desmit gados piešķirtajām Nobela prēmijām ķīmijā, sešas no tām ir par pētījumiem bioķīmijas sfērā. "Tīrās ķīmijas" sfērā - tikai divas. Laika gaitā pilnveidojoties analītiskajām metodēm un uzkrājoties zināšanām arvien lielāku un lielāku daļu bioloģisko procesu kļūs iespējams aprakstīt līdz molekulāram līmenim.
Bez tam, pat ja ļoti strikti nodalām ķīmiju un bioloģiju kā "dažādu līmeņu sistēmas", tomēr tas neietekmē to, ka bioloģiskie procesi norit saskaņā ar ķīmijas likumībām, kas, savukārt, ir izlasītas iz fizikas likumiem. Šī zinātnes nozaru saistība nav nekas jauns un nezināms, un, atklāti sakot, neesmu drošs, cik nozīmīga tā ir pašreizējā diskusijā.

Atzīšos, īsti nesapratu komentāru par koncentrēšanos uz placebo efektu. Grūti iedomāties, kā es būtu varējis "koncentrēties" uz ko tādu, ko ne es pats esmu šeit izvēlējies celt galdā, nedz arī esmu veltījis vairāk par vienu teikumu.
[User Picture]
From:[info]kisswithafist
Date:March 13th, 2014 - 01:04 am
(Link)
yay, I now haz a cookie.

Eu, bet šito vajadzētu palaist plašākās tautiņās.
[User Picture]
From:[info]indulgence
Date:March 13th, 2014 - 06:47 am

(Link)
Labi rūkts!
[User Picture]
From:[info]krii
Date:March 13th, 2014 - 07:51 am
(Link)
Paldies.
[User Picture]
From:[info]begemots
Date:March 13th, 2014 - 08:25 am
(Link)
Visā visumā jauki izstāstīts.

Vienīgās 2 lietas, ko es gribētu noprecizēt ir:

1) Par e-vielām. Tas gan varbūt jautājums ķīmijai+bioloģijai/dietoloģijai, nevis strikti ķīmijai, bet varbūt varētu nokomentēt tik un tā. Kā ir ar to koncentrāciju? Katrā atsevišķi ņemtā produktā tās ir nekaitīgos apjomos, OK. Bet cik ~ procenti no tās pieļaujamās devas ir, ja ņem vērā, ka teju katrs produkts, ko ikdienā ēd, ir ar kaut kādām E piedevām? Un, otrkārt, vai nav tā, ka atsevišķas no šīm E vielām netiek vielmaiņas procesos izvadītas ārā, bet uzkrājas organismā?

2) Par sintētiskajiem tsk. vitamīniem. Vai nevar teikt tā, ka "dabiskie" vitamīni ir konkrētos produktos, kuri bez šiem vitamīniem dažkārt satur arī citas vielas un struktūras, kas ir būtiskas vai nu šo vitamīnu labākai uzņemšanai organismā vai arī rada kādus papildus labumus?

[User Picture]
From:[info]kjiimikjis
Date:March 13th, 2014 - 10:49 pm
(Link)
1) Grūti pateikt, cik tad procentus no ikdienā ieteicamās devas sasummējam ar visu dienā apēsto, bet gribētos ticēt (proti, nezinu, vai tā ir, bet tiem, kam par to lemts lemt, vajadzētu prasties), ka tas tiek ņemts vērā, izstrādājot katrai E-vielai pieļaujamās normas - teiksim, tādai, kuru izmanto da jebkur (visādiem E 621 radagabaliem, piemēram) to normu pieklātos noteikt zemāku, nekā izteiktai "nišas piedevai" (teiksim, tikai un vienīgi austeru konservantam) ar tādiem pašiem veselības ietekmes parametriem.
Kas uz uzkrāšanos attiecas, droši nezinu, bet šaubos - pārtikas piedevu pārbaudes ir gana ilgas, lai paspētu arī tamlīdzīgus efektus izvērtēt, un, atkal, gribētos ticēt, ka šo vielu akumulācija organismā arī ir faktors, kas tiek ņemts vērā, kad tiek spriests, vai dabūs kāda viela E burtiņu, vai ne.

2) Teikt tā var, bieži tā ir taisnība. Taču tas, ko es kā mītu aplūkoju, ir uzskats, ka viena un tā pati viela ir ar dažādu noderīgumu organismam, atkarībā no izcelsmes - laboratorijā vai dabā. Dažādas vielas spēj ietekmēt viena otras absorbciju vai pārstrādi organismā, un tas nereti tiek ņemts vērā sintētisko medikamentu gadījumā - piemēram, kalcija tabletes bieži tiek papildinātas ar D vitamīnu, kura viena no svarīgākajām funkcijām ir kalcija absorbcijas organismā uzlabošana. Taču par konkrēto mītu runājot, jāteic, ka ja tieši tās vielas tieši tādā koncentrācijā, kas atrodamas noteiktā produktā, tiktu sintezētas laboratorijā, tad šis savienojumu kokteilis pēc ietekmes uz organismu ne ar ko neatšķirtos no tāda paša sastāva dabiska produkta. Un tāpat, ja no kāda dabas produkta izdalītu tikai vienu vitamīnu, visas citas vielas atdalot nost, tas ne ar ko neatšķirtos no laboratorijā sintezēta tā paša individuāla vitamīna.
[User Picture]
From:[info]norkoz
Date:March 13th, 2014 - 11:27 pm
(Link)
"Taču par konkrēto mītu runājot, jāteic, ka ja tieši tās vielas tieši tādā koncentrācijā, kas atrodamas noteiktā produktā, tiktu sintezētas laboratorijā, tad šis savienojumu kokteilis pēc ietekmes uz organismu ne ar ko neatšķirtos no tāda paša sastāva dabiska produkta."

- tur jau tas āķis ka farmakolabaratoriju darbības izmaksu un "dabisko" sastāvu kopēšanas kapacitāte ne tuvu nepiekļūst "mātes dabas labaratorijas" produktu niansētībai
[User Picture]
From:[info]norkoz
Date:March 13th, 2014 - 11:45 pm
(Link)
p.s. ar niansētību piem. saprotot ķīmisko atvasinājumu daudzveidību dabīgā produktā- varietāti, no kuras tad metabolisma procesos būs iespējama izvēle individuālai uzņēmībai
p.p.s. šis protams ir profāna viedoklis, kas izriet no pieredzes ar tām pašām olu čaumalām un to efektivitātes, kas jau ir izgājušas organiska metabolisma procesu vistās un tāpēc arī cilvēka kaulu saaugšanai palīdz vairāk par sintētiku
[User Picture]
From:[info]kjiimikjis
Date:March 14th, 2014 - 01:00 am
(Link)
Rets gan ir tas gadījums, kad izrādījies, ka pilnīga attiecīgā sastāva kopēšana tiešām ir nepieciešama.

Par tādu lietu kā kapacitāte runājot - iesaku palasīt par taksola (Taxol) pētījumu pirmsākumiem un tālāko ražošanas attīstību. Tas ir gadījums, kad dabas vielu ir nācies sintezēt pamatā tādēļ, ka dabā gluži vienkārši nav iespējams iegūt pietiekamu šīs vielas daudzumu, nenodarot pamatīgu kaitējumu ekosistēmai.
[User Picture]
From:[info]norkoz
Date:March 14th, 2014 - 01:42 am
(Link)
taxols protams ir interesanti, taču vai olu čaumalu un sintētiskā kalcija gadijumā atvasinājumu varietātes metaboliskā kapacitāte nav par labu čaumalām?
[User Picture]
From:[info]kjiimikjis
Date:March 14th, 2014 - 08:32 am
(Link)
Neesmu atradis tam pierādījumus. Kā jau minēju, atradu pētījumus, kuros noskaidrots, ka olu čaumalu kalcijs ir labāks par kalcija karbonātu bez piedevām, taču tas arī viss.

Tiesa, ārkārtīgi rūpīgi arī nemeklēju - tas tomēr būtu jādara šāda apgalvojuma aizstāvjiem.
[User Picture]
From:[info]scope
Date:March 13th, 2014 - 08:37 am

(Link)
Paldies.
[User Picture]
From:[info]dominika
Date:March 13th, 2014 - 08:50 am
(Link)
Lieliski izskaidrots. Vai drīkst šo ielikt citos sociālajos tīklos?
[User Picture]
From:[info]kjiimikjis
Date:March 13th, 2014 - 11:10 pm
(Link)
Paldies. Ka stāstiņu iz sērijas "viens ķīmiķis teica..."? Bet nu jā, drīkst.
[User Picture]
From:[info]romija
Date:March 13th, 2014 - 08:53 am
(Link)
Paldies! Šis mani pamudina ēst visu pēc kārtas!
[User Picture]
From:[info]kakjux
Date:March 13th, 2014 - 10:10 am
(Link)
ak, tas ir tik jauki :)
bet tie dabiigo vielu piekriteeji biezhi vien ir tie pashi, kuri bljauj, ka mikrene ir slikta, jo kustina molekulas.

un kjiimija ir forsha, ja kas!