1) Grūti pateikt, cik tad procentus no ikdienā ieteicamās devas sasummējam ar visu dienā apēsto, bet gribētos ticēt (proti, nezinu, vai tā ir, bet tiem, kam par to lemts lemt, vajadzētu prasties), ka tas tiek ņemts vērā, izstrādājot katrai E-vielai pieļaujamās normas - teiksim, tādai, kuru izmanto da jebkur (visādiem E 621 radagabaliem, piemēram) to normu pieklātos noteikt zemāku, nekā izteiktai "nišas piedevai" (teiksim, tikai un vienīgi austeru konservantam) ar tādiem pašiem veselības ietekmes parametriem.
Kas uz uzkrāšanos attiecas, droši nezinu, bet šaubos - pārtikas piedevu pārbaudes ir gana ilgas, lai paspētu arī tamlīdzīgus efektus izvērtēt, un, atkal, gribētos ticēt, ka šo vielu akumulācija organismā arī ir faktors, kas tiek ņemts vērā, kad tiek spriests, vai dabūs kāda viela E burtiņu, vai ne.

2) Teikt tā var, bieži tā ir taisnība. Taču tas, ko es kā mītu aplūkoju, ir uzskats, ka viena un tā pati viela ir ar dažādu noderīgumu organismam, atkarībā no izcelsmes - laboratorijā vai dabā. Dažādas vielas spēj ietekmēt viena otras absorbciju vai pārstrādi organismā, un tas nereti tiek ņemts vērā sintētisko medikamentu gadījumā - piemēram, kalcija tabletes bieži tiek papildinātas ar D vitamīnu, kura viena no svarīgākajām funkcijām ir kalcija absorbcijas organismā uzlabošana. Taču par konkrēto mītu runājot, jāteic, ka ja tieši tās vielas tieši tādā koncentrācijā, kas atrodamas noteiktā produktā, tiktu sintezētas laboratorijā, tad šis savienojumu kokteilis pēc ietekmes uz organismu ne ar ko neatšķirtos no tāda paša sastāva dabiska produkta. Un tāpat, ja no kāda dabas produkta izdalītu tikai vienu vitamīnu, visas citas vielas atdalot nost, tas ne ar ko neatšķirtos no laboratorijā sintezēta tā paša individuāla vitamīna.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Taču par konkrēto mītu runājot, jāteic, ka ja tieši tās vielas tieši tādā koncentrācijā, kas atrodamas noteiktā produktā, tiktu sintezētas laboratorijā, tad šis savienojumu kokteilis pēc ietekmes uz organismu ne ar ko neatšķirtos no tāda paša sastāva dabiska produkta."

- tur jau tas āķis ka farmakolabaratoriju darbības izmaksu un "dabisko" sastāvu kopēšanas kapacitāte ne tuvu nepiekļūst "mātes dabas labaratorijas" produktu niansētībai

(Reply to this) (Parent) (Thread)

p.s. ar niansētību piem. saprotot ķīmisko atvasinājumu daudzveidību dabīgā produktā- varietāti, no kuras tad metabolisma procesos būs iespējama izvēle individuālai uzņēmībai
p.p.s. šis protams ir profāna viedoklis, kas izriet no pieredzes ar tām pašām olu čaumalām un to efektivitātes, kas jau ir izgājušas organiska metabolisma procesu vistās un tāpēc arī cilvēka kaulu saaugšanai palīdz vairāk par sintētiku

(Reply to this) (Parent)

Rets gan ir tas gadījums, kad izrādījies, ka pilnīga attiecīgā sastāva kopēšana tiešām ir nepieciešama.

Par tādu lietu kā kapacitāte runājot - iesaku palasīt par taksola (Taxol) pētījumu pirmsākumiem un tālāko ražošanas attīstību. Tas ir gadījums, kad dabas vielu ir nācies sintezēt pamatā tādēļ, ka dabā gluži vienkārši nav iespējams iegūt pietiekamu šīs vielas daudzumu, nenodarot pamatīgu kaitējumu ekosistēmai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

taxols protams ir interesanti, taču vai olu čaumalu un sintētiskā kalcija gadijumā atvasinājumu varietātes metaboliskā kapacitāte nav par labu čaumalām?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neesmu atradis tam pierādījumus. Kā jau minēju, atradu pētījumus, kuros noskaidrots, ka olu čaumalu kalcijs ir labāks par kalcija karbonātu bez piedevām, taču tas arī viss.

Tiesa, ārkārtīgi rūpīgi arī nemeklēju - tas tomēr būtu jādara šāda apgalvojuma aizstāvjiem.

(Reply to this) (Parent)