barbala ([info]barbala) rakstīja,
@ 2011-04-11 18:32:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
straujupes mācības zem koka un galvā
Es neatceros, kā iemācījos peldēt. Šķiet, ka samērā viegli un bez slīkšanas- bija bērnudrošais dīķis kaimiņos, "varenais pelžonis tēvs" un "krutie lielie brāļi", tā ka visticamāk, veiksmīgi liku pakaļ lielajiem, iecirtos roku- kāju kustināšanas mehānismā un tā arī nekad nebiju slīkusi vai nekontrolēti sarijusies ūdeni.

Tomēr vakar tas notika pirmoreiz un vēl šodien ir mazliet šķērmi; vienā straujā Amatas līkumā vēl pirms īstās garšas Zvārtē vai Lustūzī neierakstījāmies gana pareizi un niknā straume kā darīja savu, par spīti izmisīgajiem airējieniem, pareizajiem atliecieniem: piespiesti pie koka, riņķī gan.

Hmm, tur lejā upe ir tumša,
hmm, esmu piespiesta pie koka,
turu airi.
Airis aizķēries,
velk dziļumā.
Palaižu airi.
Bet netieku laukā, joprojām kuļos ar galvu uz leju zem ūdens,
esmu laivā.
hmm, panika, jātiek ārā.
Mēģinu pacelties, uzspiesties augšā- nevaru, iesprūdums, atmetos atpakaļ tumsā un zem ūdens.
vēlreiz.
par laimi, esmu ārā no laivas un pakoka.
Kaut kur augstāk ir gaisma, uz turieni ļoti ceļos, kaut kāds koks atkal jau, bet štrunts par koku, man uz gaismu, gaisu, viss, vairs nav kur.
Ūff. Ārā gan, izmetos pie krasta, stāvu ūdenī un izelpoju ūdeni no plaušām. Gaiss. Nenormāli griežas galva.
Laivasbiedrs ir, arī palaidis airus, bet tos mūsu priekšējie noķēra.
Neko, neko man šodien vairāk nevajag,
tikai elpot bez ūdens.

Es sapratu, kāds ir slīkšanas mehānisms, man nepāriet pulss un reibonis, komanda nāk ar mierinājumu un palīgos, bet man nekas līdzēs uz sitiena, šoreiz ir šķērsotas sarkanās līnijas un vajag izkāpt, jo paskatoties uz ūdeni paliek slikti.

Asaras - baiļu un prieka- beidza tecēt tikai tad, kad tiku atpakaļ nometnē, siltās drēbēs un ar termosu saulē. Placebo "if i only could have a deal with a God" skanēja ausīs vēl ilgi, līdz nometnē tika arī pārējie un vakars noformējās jau citā pagriezienā. Tomēr jā.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]divi_g
2011-04-11 19:18 (saite)
Mja. Nu viss ir labs, kas labi beidzas, un tā.

(Atbildēt uz šo)


[info]unpy
2011-04-11 19:32 (saite)
Jaukas un patīkamas jums tās izklaides.

(Atbildēt uz šo)


[info]zimbabve
2011-04-11 19:47 (saite)
njā, šitie ir baisi momenti..

(Atbildēt uz šo)


[info]kemune
2011-04-11 20:32 (saite)
esmu tur bijis

(Atbildēt uz šo)


[info]blond
2011-04-11 20:36 (saite)
šausmīgi. pat iztēloties negribas, un tu tik spēcīgi to aprakstīji.

(Atbildēt uz šo)


[info]sursurs
2011-04-11 21:29 (saite)
man paggad ap šito laiku bija šitā mācība, kad apmetos ar sotu riņķī pie pāris kokiem, parāva mani sraume apakšā zem kokiem, plus vēl ar ķiveri aizķēros aiz kkāda zara tur apakšā. ilgi jau laikam apakšā nesabiju, bet, kad tomēr kkā izplosījos laukā, biju spējīga kādas padsmit sekundes tikai turēties pie tiem kokiem, jo uzlīst virsū spēka vairs nebija :(

Es nezinu - man šitās ainiņas zem kokiem vēljoprojām rādās acu priekšā, kad padomāju par visādām bebrupēm. Kā ar viņam tikt galā, nezinu - laikam vnk jābrauc un jāuzmanās, bet man jau kājas sāk trīcēt iedomājoties vien tās situācijas, ja pirms koka sanāk apmaukties :(

(Atbildēt uz šo)


[info]vedjmah
2011-04-11 22:06 (saite)
Oi, zachiit, nelaid to dziljajaa, dievdeelj. Mums visiem taa ir gadiijies, visiem psihinjiem, kas ar to nodarbojas, agraak vai veelaak. Vajag braukt taalaak, kanteet, iekaart un pievilkt un piestuureet un ko tik visu ne.
Kaa jau teicu, man galiigi nepatiik gaazties, man tieshi otraadi gribas dariit visu, lai tas nenotiktu

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]antons_v
2011-04-11 22:10 (saite)
+ 1

Ne pēc pieredzes piekrītu, bet pēc izjūtas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2011-04-11 22:14 (saite)
nebūs dziļajā, nebūs. skatoties uz visu to bilžu kaudzi un arī darvina video, par upi un ūdeni iezogas tas nemiers, kurš mudina kāpt laivā, nevis tas, kurš savelk kaut kur starp trešo un ceturto čakru. (es uzrakstīju - čarku).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]vedjmah
2011-04-12 09:35 (saite)
lūk, pirms 3 gadiem kad uzsāku nodarboties ar šo izklaidi, man akurāt šādi gadījās pirmajā patstāvīgajā braucienā, nu tādā, kurā no pašas viss atkarīgs un vēl otra gandrīz tikpat zaļa pārnieka (http://klab.lv/~vedjmah/76971.html).

Toreiz saņēmos un braucu tālāk, neļaujoties nekādām pārdomām. Kopš tās reizes NEKAD nav gribējies eksperimentēt, uzlikt to kanti iemācās zibenīgi, jo NEKĀDĀ gadījumā nevēlas (instintu līmenī, beznosacījuma refleksa līmenī) vēlreiz būt zem kokiem ar iestrēgušām kājām zem kokpita. Mūsu laivām ir tāda specifika, ka priekšā sēdošais faktiski līdz gurnu augšdaļai ir labi iepakots un ja vēl ir uzvilkti brunči, tad laukā izkāpšana pārvēršas par interesantu uzdevumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]prtg
2011-04-12 01:18 (saite)
Māsai pirms 22 gadiem gāja līdzīgi. Pēc visādiem jau piedzīvotiem Čeremošiem nobrauca pavasarī pa Amatu, slīka ar starp laivu un koku iespiestu roku, līdzbraucējs nogremdēja laivu un viss beidzās labi, bet pēc tam vairs nekad un nekur nebrauca.

Prieks, ka aizvien esi ar mums.

(Atbildēt uz šo)


[info]starro
2011-04-12 10:24 (saite)
ko es redzēju:
jūs ar sānu uznesa baļķēnam krūšu augstumā. tā vietā, lai liektos atpakaļ un gultos, jūs liecāties uz virsstraumes pusi pretēji kantei. laivu panesa zem baļķa, jūs palikāt karājoties. virsstraumes bortu noraka un jūs bijāt apkārt. pirms tam vēl mēģinājāt turēties pie baļķa, kas visu padarīja vēl sliktāku. zem ūdens straume tevi spieda atpakaļ laivā. tad, kad tu biji zem ūdens, tad tu nevarēji būt piespiesta pie koka, jo tas šlagbaums bija virs ūdens. domāju, ka zem ūdens tur cita baļķa nebija, jo pirms tam pats vairākas reizes šļūcu cauri tai vietai. arī Kleo jau bija otrpus bomim, kad jūs kritāt. Janka virs ūdens parādījās pēc tevis. Tu ļoti ātri tiki laukā un krastā; Janka vēl turēja laivu.

Kas pietrūka? Jankam bija jāuztaisa pēdējais kontrīriens kreisajā pusē pirms sadursmes. Tad jūs pakaļgalu dabūtu straumē, kura jūs apgrieztu apkārt baļķim.

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?