lūk, pirms 3 gadiem kad uzsāku nodarboties ar šo izklaidi, man akurāt šādi gadījās pirmajā patstāvīgajā braucienā, nu tādā, kurā no pašas viss atkarīgs un vēl otra gandrīz tikpat zaļa pārnieka (http://klab.lv/~vedjmah/76971.html).

Toreiz saņēmos un braucu tālāk, neļaujoties nekādām pārdomām. Kopš tās reizes NEKAD nav gribējies eksperimentēt, uzlikt to kanti iemācās zibenīgi, jo NEKĀDĀ gadījumā nevēlas (instintu līmenī, beznosacījuma refleksa līmenī) vēlreiz būt zem kokiem ar iestrēgušām kājām zem kokpita. Mūsu laivām ir tāda specifika, ka priekšā sēdošais faktiski līdz gurnu augšdaļai ir labi iepakots un ja vēl ir uzvilkti brunči, tad laukā izkāpšana pārvēršas par interesantu uzdevumu.