[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Wednesday, June 1st, 2011
Žebērklijas ļaudīm pēc precēšanās atļaujām turmāk jādodas pie sava tuvākā vetara.
Nolietotos e-tintes paneļus rindas kārtībā nomainīt ne vēlāk kā 1 zemes dienas laikā.
Jaunu mājrobotu ražošana tiks atsākta tuvākās dekādes laikā.
Nodoklis par skābekļa baloniem tiek paaugstināts no 68% uz 74%
Visaugstākā statuja ar ķēniņa Jāņa Visvalža portretu ceļama Centrālajā parkā. Pāri palikušais zāliens novietojams muzejā.
Ceļojuma kartiņas uz citām planētām tiek anulētas – pēc rūpīgas tautas skaitīšanas kartiņas atjaunojamas robokopu iecirknī.
Uzdot par pienākumu visiem iedzīvotājiem uzkrājumā esošās sēklas atdot tuvākjam vetaram, kurš tās nogādās karaļa apcirkņos.
| Time | Event |
| 12:44a | Cēlās Žebērklijas lielvalsts visžēlīgā kunga un ķēniņa Jāņa Visvalža
Rīkojums nr. 3
Ar šo turpmāk paziņoju, ka:
Žebērklijas visvarenais karalis – Jānis Visvaldis 27. gada 5.dekādē |
| 2:57a | Jonu masas spektromētra. Reiz dzīvoja jonu ģimenīte. Tēti sauca Anjons, māmiņu – Katjons, dēlēnu sauca par Ridžu, bet viņa mazo māsiņu – par Billiju Bobu Torntonu. Tā nebija parasta jonu ģimenīte. Viņiem, kā jau mums visiem, bija problēmas. Liekās masas problēmas. Ne jau ka viņu masa kādam baigi traucēja, bet birokrātija vienmēr piesējās un vēlējās detektēt jebkuras novirzes, skrupulozi tās protokolējot gadagrāmatā. Māmiņa ar tēti vienmēr bija uz nažiem savā starpā, tāpēc viņus maz kas interesēja, jo galvenais bija vienmēr nodot uguņus pie vakariņu galda un katram aizsperties savā virzienā, kad bija neitralizējušies. Nebija gan arī tā, ka šajā jonu ģimenītē valdītu nesaticība – gluži pretēji. Ridžs jau no mazotnes lieliski apzinājās, ka ģimene ir liela vērtība un nevienā citā mikroklimatā šai dzīvē tik ļoti paredzēt visu nebūs iespējams vairāk par to, cik viens mazs jons paredzēt var savā ģimenē. Nu un, ka fāterīša tieksmi uz negāciju kultivēšanu un māmiņas histērisko entuziasmu eksternālā pasaule neasociē ar vislaimi, vismaz atšķirībā no tiem pārējiem Ridžs droši varēja zināt, kas, pārnākot mājās no šucenes, viņu sagaidīs, un drošības sajūta, kad esi tāda sīka vienībā Saules sistemā, nebūt nenozīmē maz. Vārdusakot, ar to problēmu nebija. Arī Billijam Bobam Torntonam ne, bet viņa vēl bija pārāk maza, lai spētu domāt cēloņsakarībās un ciestu no kompleksiem. Anjons reiz savai sievai iedzēla kā odzīte par to, ka Rīgas Laikā bija veikts pētījums par tupuma un kompleksu neesamības savstarpējo korelāciju, taču tas nekādi nevarētu tikt attiecināms uz Billiju Bobu Torntonu, jo viņa, lai arī brīva no kompleksiem, tomēr nebija tupa ne cik. Lai vai kā, bet katrā ziņā ikgadējie tautas mērītāji šais mājās bailes iedvesa tikai vienam joniņam, un tas bija Ridžs. Viņš bija saviļņots, kad uzzināja, ka šogad savu masu varēs nodot arī internetā, taču diemžēl prieki nebija gari, jo sistēma piņķerējās un vecais Anjons tomēr beigās izlēma par labu ierastajai tradīcijai uzņemt masas mērītājus savās mājās. Jo vairāk šī diena tuvojās, jo vairāk Ridžs drebēja savā nedrošībā. Drebēja, jo vēl ar vien vismaz reizi nedēļā pie viņa miegā nāca pērnais Spektroskops ar savu jautājumu, uz kuru atbildes Ridžam nebija. Lai arī vecais Anjons reti kad nogurdināja piederīgos ar tēvišķi aizgādniecisku siltumu, tomēr šoreiz.. DZIN DZIN! |
| 5:10a | Hipstera dienasgrāmata 08.08.2009 Mīļā dienasgrāmata! Ja vien tu zinātu, kā man šodien gāja. Tu nezini? Tas nekas, es tūlīt pat tev visu izstāstīšu! Viss sākās agri no rīta. Uzvilku savas rūtainās skinny džinsenes ar sarkanajiem bikšturiem, kas galīgi nesaskan ar manām burgundija konversenēm un izkāpu uz Tottenhamas un Oksfordstrītas krustojuma pēc kafijas. Kā vienmēr, pie metro ieejas sēdēja vecais poļu kara veterāns, kas man un dažiem draugiem pārdod visneparastākos karalaiku aksesuārus. Atņēmis manu vienaldzīgo sveicienu, viņš no savas ādas somas izvilka vācu virsnieku jostu, tai klāt bija arī prominenta maksts nazim. Jostai nebija ne vainas, oriģināla josta, uz tās pat bija saglabājies ģērbonis ar ērgli. Bet es teicu: "Nē, Vojtek, nē! Vai tad tu nesaproti, es esmu pacifists?!" Viņš savā lauzītajā angļu valodā atbildēja, ka rīt ienāksies jaunas uniformas žaketes, bet es pa roku galam atvadījies gāju tālāk savās darīšanās. Mans priekšnieks ir nereāls preteklītis, tā vien škiet, ka visu savu destruktīvo enerģiju viņš iegūst, pazemojot un izsūcot dzīvesprieku no saviem interniem. Bet tas nav tik svarīgi, mana dienasgrāmata, ja? Pēcpusdienā es nolēmu pastiprināt savu kofeīna fortu un aizgāju uz "Mimiozas midzeni." Tur es satiku Čārliju, viņš jau bija kaut ko lietojis un stāstīja man par to, ka nekam uz pasaules nav nozīmes bez mīlestības. "Protams, Čārlij, protams," skanēja mana atbilde, "to es zināju jau pirms tu man to pateici, bet tagad un šeit parunāsim par kaut ko citu, labi?" Mēs aizgājām uz "Midzeņa" labierīcībām un, kādu brītiņu pagozējušies pie spoguļa, izgājām ārā pastaigāties pa Soho. Mēs bijām iegrimuši jēgpilnās, bet ironiskās sarunās, un Čārlijs uzskrēja virsū vienam pilsētas tipam, kas, ietinies savā uzvalkā, neredz neko citu, kā savu atspulgu skatalogos. "Papis malā, tu netīrais hipsteri!" glumais tips uzrēja mūsu virzienā un neatskatījies aizgāja tālāk. Es viņam nopakaļus uzsaucu: "Tu zināji, ka augsts asinspiediens var izraisīt trieku? Nē? Bet tas nekas, jo tava šlipse tāpat traucē asinspiegādi uz smadzenēm!" Es centos saglabāt vienaldzīgu sejas izteiksmi, bet Čārlijs bezpalīdzīgi šņukstēja. Es viņu draudzīgi apskāvu un mēģināju nomierināt, bet nekas nelīdzēja, viņš sāka histēriski raudāt un apraustīti stāstīja par to, cik šī pasaule var būt cietsirdīga. Es nevaru ciest, kad cilvēki raud, Čārlijs to ļoti labi zināja, bet nekādi nesanāca viņu nomierināt. Mums bija jātiek no šejienes prom pēc iespējas ātrāk. Es noķēru taksi, iegrūdu šļupstošo Čārliju iekšā un pateicu, lai aizved mūs līdz Kamdenai. Mums vajadzēja nekavējoties tikt pie dažām nomierinošajām diazepāma pērlītēm. Kad mēs abi beidzot bijām nomierinājušies, mēs devāmies uz Hampstedas parku un apsēdāmies zālītē pie ūdens. Es jau tagad zināju, ka uz darbu atpakaļ šodien neiešu, viņš no savas plecu somas izvilka plāno "Apple" porķiku un mēģināja noķert signālu. Mums šovakar bija paredzēts saiets ar dažiem domubiedriem. Šie saieti nereti turpinājās ar vienaldzīgi ironiskām dejām kādā Londonas nostūra rūpnīcā un beidzās paziņu dzīvokļos, bet šodien nekas nebija kā parasti. Es nezinu, kas tās bija par ripiņām, ko Kamdenas marokietis mums bija iesmērējis, bet kad es piecēlos un aizgāju līdz dzīvžogam, lai atlietu, mani pārņēma nesaprotamas izjūtas. Visu apkārtni bija pārklājušas dīvainas, dzīvas krāsas. Es redzēju, kā saule dejo pa koku lapām liegas cītaru mūzikas pavadījumā, un laika jēdziens pazuda no manas apziņas. Es skatījos saulē un sajutu, kā tās liegais pieskāriens ieplūst manos acu dobumos. Pēc nezināma momenta, es apsēdos blakus Čārlijam un sausā balsī paprasīju, vai viņš ir atradis Wifi. Bet tas, ko es reāli pateicu izklausījās vairāk kā: "Tzt...tzt. tu noķēri zilo vilni?" Bet atbildi es tā arī nesagaidīju, jo šķita, ka Čārlijs arī ir kaut kur aizpeldējis, viņš blenza pāri sava "MacBook Air" monitoram un mani pilnībā ignorēja. Es atlaidos ar muguru mitrajā zālē, pārliku vienu kāju pāri otrai un aizvēru acis. Šķita, ka es ceļoju cauri kaut kādam sarkanam koridoram. Kaut kā apzinājos, ka tā ir mana iekšējā būtība. Un, mīļā dienasgrāmata, manai būtībai ir sava skaņa! Visu laiku atkārtojās tāds kā pazīstams, bet pirmo reizi dzirdēts tehno sempls, kas atbalsojās gar sārtajām sienām. Neko tālu gan es šajā koridorā netiku, jo Čārlijs sāka kaut ko runāt. Es atvēru acis un konstatēju, ka ir iestājusies nakts, un debesis ir pārklātas ar neskaitāmiem zvaigžņu milijoniem. Čārlijs turpināja runāt, bet es domāju par zvaigznēm un klausījos savādajā mūzikā. Mani vairs pilnīgi nekas neuztrauca. Tad es sāku vērot Čārlija mēness apspīdētās, kustīgās ūsas un beidzot spēju sakoncentrēt savu uzmanību viņa vārdiem. Viņš teica: "Zini, ko, nav jau nemaz tik slikti!" "Jā, Čārlij, viss būs kārtībā," es atbildēju. |
| 11:58a |  |
| 12:13p | |
| 12:14p | |
| 12:15p | |
| 12:16p | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} vistu_zaglis vs rododendriTēma: «Jonu masas spektromētrs» vistu_zaglis darbībārododendri darbībāKomentārā ierakstīt tikai labākā autora niku! Balsošana beigsies piektdien, 3. jūnijā, 12:00. |
| 12:16p | |
| 12:23p | Tēmas nākamajiem dalībniekiem kihelkonna vs jollkaTēma: Pirātu līcis toadbeauty vs raivis_purinsTēma: +23 spike vs tvarjTēma: Viņa augstība Rikošets torch vs doooraTēma: Aktīvā ogle noisiite vs unpyTēma: Caps brīvdienās quizer vs liverTēma: Mežģīnes un vīns Paveiktais jāiesniedz līdz piektdienai, 3. jūnijam, 12:00. |
| 4:04p | Aktīvā Ogle Pār Lielupes tiltu uz sešdesmit Raimonds ar skūteri jož Viņš zina, ka minūtes divdesmit Draugi bez viņa jau kož Nokļuvis dzīvoklī trešajā Tas steigā pēc dzēriena ķer Redz: draugi dīvainā paskatā Dzirai klāt ripiņas ber. Viņš dzērienu tumši krāsoto Izdzer un pieri rauc "Kāpēc šis aliņš neputo, Un kā tos ripuļus sauc?" "Tas alus ir mangalis gāzētais Atjaukts ar aktīvo ogli, Lai skābju līmenis bāzētais Kuņģī nespēlē kokli!" Tā dzira, kā beigās izrādās, Ir Koļam no dzīvokļa 'četri' Viņš otro dienu te nerādās, Jo tualetē spēlē tetri... |
| << Previous Day |
2011/06/01 [Calendar] |
Next Day >> |