Jonu masas spektromētra.
Reiz dzīvoja jonu ģimenīte. Tēti sauca Anjons, māmiņu – Katjons, dēlēnu sauca par Ridžu, bet viņa mazo māsiņu – par Billiju Bobu Torntonu. Tā nebija parasta jonu ģimenīte. Viņiem, kā jau mums visiem, bija problēmas. Liekās masas problēmas. Ne jau ka viņu masa kādam baigi traucēja, bet birokrātija vienmēr piesējās un vēlējās detektēt jebkuras novirzes, skrupulozi tās protokolējot gadagrāmatā. Māmiņa ar tēti vienmēr bija uz nažiem savā starpā, tāpēc viņus maz kas interesēja, jo galvenais bija vienmēr nodot uguņus pie vakariņu galda un katram aizsperties savā virzienā, kad bija neitralizējušies. Nebija gan arī tā, ka šajā jonu ģimenītē valdītu nesaticība – gluži pretēji. Ridžs jau no mazotnes lieliski apzinājās, ka ģimene ir liela vērtība un nevienā citā mikroklimatā šai dzīvē tik ļoti paredzēt visu nebūs iespējams vairāk par to, cik viens mazs jons paredzēt var savā ģimenē. Nu un, ka fāterīša tieksmi uz negāciju kultivēšanu un māmiņas histērisko entuziasmu eksternālā pasaule neasociē ar vislaimi, vismaz atšķirībā no tiem pārējiem Ridžs droši varēja zināt, kas, pārnākot mājās no šucenes, viņu sagaidīs, un drošības sajūta, kad esi tāda sīka vienībā Saules sistemā, nebūt nenozīmē maz. Vārdusakot, ar to problēmu nebija. Arī Billijam Bobam Torntonam ne, bet viņa vēl bija pārāk maza, lai spētu domāt cēloņsakarībās un ciestu no kompleksiem. Anjons reiz savai sievai iedzēla kā odzīte par to, ka Rīgas Laikā bija veikts pētījums par tupuma un kompleksu neesamības savstarpējo korelāciju, taču tas nekādi nevarētu tikt attiecināms uz Billiju Bobu Torntonu, jo viņa, lai arī brīva no kompleksiem, tomēr nebija tupa ne cik. Lai vai kā, bet katrā ziņā ikgadējie tautas mērītāji šais mājās bailes iedvesa tikai vienam joniņam, un tas bija Ridžs. Viņš bija saviļņots, kad uzzināja, ka šogad savu masu varēs nodot arī internetā, taču diemžēl prieki nebija gari, jo sistēma piņķerējās un vecais Anjons tomēr beigās izlēma par labu ierastajai tradīcijai uzņemt masas mērītājus savās mājās. Jo vairāk šī diena tuvojās, jo vairāk Ridžs drebēja savā nedrošībā. Drebēja, jo vēl ar vien vismaz reizi nedēļā pie viņa miegā nāca pērnais Spektroskops ar savu jautājumu, uz kuru atbildes Ridžam nebija. Lai arī vecais Anjons reti kad nogurdināja piederīgos ar tēvišķi aizgādniecisku siltumu, tomēr šoreiz.. DZIN DZIN!