pajautā! -

lietoju

gandrīz visu. rotas-nē.

mest arā ir tizli. lai tas lietas atgādina par jaukajiem brīžiem iz pagājušā dzīves posma.

Kaut kāds plašs jautājums.
Atkarīgs no tā, kā ir beigušās attiecības, atkarīgs no tā, kas tā vispār ir par dāvanu.
Ja kaut kas praktisks, protams, ka lietoju,
ja kaut kāda mīkstā mantiņa vai kartiņa, tad nogaidu pieklājīgu gadu vai divus, lai no tā atbrīvotos.

Man tādu lietu ir tik daudz, ka es pat aizmirstu no kā viņas ir, tā kā pofig - lietoju.

Meitenēm ir savādāk.
Man tās dāvinātās lietas ir kkāds mīkstais lācītis, n-tās sveces, kāds mošķis.. viss kaut kas tāds, kam džeks vnk nepievērš vērību (un vērtību).
Ja tas būtu cirvis, āmurs vai plaķenes, tad gan diezvai lietotu.. izmestu vai uzdāvinātu kādam čomam.

mantinjas var atdot kaadam beernunamam. vinjiem no taa buus viennoziimiigi lielaaks prieks :)

nav nekāds brīnums, ka ex. :)

Pasēdēju, paanalizēju.. un sapratu, ka atkarīgs no tā, kādas bijušas attiecības.
Vienas bija tādas, pēc kurām visu iespējamo izmetu, un gribēju no viņas visu savējo dabūt atpakaļ, man bija vienkārši pretīgi, ka kaut kas manējais stāv pie viņas un otrādi. Atdabūju un izmetu.
A pārējām.. + - pofig.. ieraugu, atceros, pasmaidu. Sveces lietot tādas negribu, varbūt esmu māņticīgs vai tml, bet tāda sajūta, ka līdz ar to liesmu atdzīvosies daļa no viņas manā istabas 'dvēselē'.

Savējā! :)

man gan ir ex-gf mantas, ne bf. un es viņas izmetu.

Viņš man baigi labās mantas dāvināja un vispār super čalis, tāpēc visu atstāju : )

Ja vien būtu kko uzdāvinājuši.

bija tikai kopīgi pirktās mantas, kuras viņš protams savāca sev un šķiroties vēl paprasīja atpakaļ naudu, ko biju aizņēmusies (5 Ls).

Es vēl saprastu ja būtu 50 lati, bet ne jau 5.

man vairs nerodas šāds jautājums,
jo, piemēram, viens no maniem ex pieprasīja,
lai visu dāvināto viņam atdod.
:D

Visu Tavu stulbo jautājumu vieta ir gribam_zinaat, nevis pajautaa.

jā, labi, bet visam ir savas robežas, un dažādiem jautājumiem ir dažādas komūnas. for christ's sake, izlasi komūnas noteikumus.

Es parasti saglabāju, jo praktiskas mantas bija.
Neesmu īsti prasījusi dāvinātas lietas atpakaļ. tās taču dāvana.

Sveces esmu jau izlietojusi attiecību laikā ;) Un mantiņas man nav tādos apjomos dāvinātas ;)

Taču pārpalikumus no kopdzīves (disku krājumi un brilles un zeķes) gan gribu dabūt atpakaļ un arī atdot atpakaļ.

bijušo gf dāvinājumi līdz ar visām lietām, kas par tām atgādina, nonāk mēslainē, kur tām īstā vieta.

tāpēc, ka tam ir pagātnes forma. tie ir putekļi, kas traucē un ir jānotrauš. jādzīvo ar skatu saulainajā nākotnē, nevis jākaifo par pagātnes zaļo zāli. dāvanas ir tikai saikne kas atgādina par neveiksmīgām attiecībām, cilvēku, kurš nodevis tavu uzticību. kam man to?

ārpāts, es gan vienmer esmu saņēmusi un devusi ar domu, ka tas paliek īpašumā forever, nu un tad, ja partnerattiecības beidzas. citādi whats the point, tā nav dāvana, bet aizdevums.

Jautājuma forma ir nevis darIEt, bet darĀt :)

Latvietis Praktiskais neko ārā nemet. Varbūt vienīgi pārdod. A pārdot var arī pašam dāvinātājam :)

Uzdāvināja manas mīļākās smaržas - nu neko lietoju. Tas jau tiešām vairāk no attiecībām atkarīgs. Katru reizi kad paņemu smaržas sanāk par viņu iedomāties un nav jau tā, ka baigi traucē.

tā kā man neviens nekad nav dāvinājis nekādas sirsniņ-mīkstās-mantiņas un citus tamlīdzīgus mēslus, tad viss pārējais un lietderīgais ir saglabāts. un ja būtu kaut kādas sirsniņmantiņas, tad gan jau, ka būtu misenē viss.

ā, atcerējos, kādu čupu ar visādiem metalshirts un visādām figņām, ko viņš bija man pircis, pārdevu ebay. negribēju neko no tā cilvēka paturēt. tas laikam vienīgais.

Man gan biku savādāk, nesen pašķīros ar puisi un to ko viņš man dāvināja atstāju sev un viņam arī palika manas lietas ko dāvināju. Tas jau nekas nav noticis, mantas jau nav vainīgas, vienkārši kādu laiku vari nelietot, bet tāpat viņu atcerēsies :) Mīkstās rotaļlietas atdevu saviem krustbērniem, lai spēlējās, jo viņiem tas sagādā prieku, bet man tās mantas bēdas.. tad vajag dot lai priecājās citi ar viņām ;)

nahreniizeejam(bildes utt, paldies dievam neko tadu no ka zhel atteikties nav davajushi, aiz kam arii droshvien statusaa -bijushie :p) vai aciimredzami daargus laaciishus (no Teddy) atdaavinam labaako draudzenju beerniem ;), spa davanu kartes , protams, izbaudam :)

nahreniizeejam(bildes utt, paldies dievam neko tadu no ka zhel atteikties nav davajushi, aiz kam arii droshvien statusaa -bijushie :p) vai aciimredzami daargus laaciishus (no Teddy) atdaavinam labaako draudzenju beerniem ;), spa davanu kartes , protams, izbaudam :)

Man domāt tas atkarīgs vispār no attiecībām.

Džekiem ir vieglāk .Man pa lielam nav visai daudz kaut kas no ex. Tāpēc ar prieku tās lietoju. Foto gan vajag kaut kur nobāz. Mest ārā daļu savas dzīves. Vai arī mest ārā mantas un kultivēt patērētāja dzīvesveidu :D Man domāt nevajag iekulties stulbos ex tad neradīsies tādi jautājumi. Piemērs. ja zinātu, ka manu šalli met ārā bijušā meitene sadusmotos un reizē priecātos. Pirmkārt tā manta man patika un bija mana šalle varu savākt atpakaļ Otrkārt ja jau tāda persona tad forši, ka mana bijušā

Izmetu, ja nav vērts glabāt. Bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem.

pa lielam piekrītu jūzerim dust par to patērētājlietu.
bildes iznīdēt liekas stulbi - tas jau ir Tavs dzīves posms arī bijis, tāds viņš arī paliks, vispār tas arī uz citām lietām attiecas. nu kautkādas praktiskas lietas - lietoju, kāpēc gan ne. lieta jau patiešām nav vainīga + nemēdzu šķirties ar kaukādu baigo naidu, ar visiem bijušajiem sveicinos un varu arī draudzīgi aprunāties.
ā nu bija vienas tādas pāris mēnešus ilgas attiecības, kuras labāk varēja arī nebūt - no tām dāvanā palika šķiltavas, man viņas riebās lietot, es viņas atdevu savam tagadējam dzīvesbiedram. ja redzu, ka lieto - tad man nāk smiekli vai vismaz smīniņš.
viņam, savukārt bija no bijušās draudzenes kaukādas drēbes palikušas - tās sabāzām maisos un aizvedām uz sociālo centru, kas manuprāt arī ir vislabākā iespēja atbrīvoties no lietām, kas nepatīk, neder vai liekas morāli nepieņemamas. vairums sociālo centru ņem ne tikai drēbes, bet priecāsies arī par mantiņām, svecītēm un tamlīdzīgiem hlamiem.
ja baigās dusmas tad var mēģināt nopārdot komūnās paardod un pa_leeto un par iegūto naudu aiziet piedzerties/paēst restorānā vai uz peintbolu izārdīties :D
a mīlas vēstules vajag nobāzt kaukur drošā vietā un ta pēc gadiem 5 - 10 vilkt ārā un kārtīgi izsmieties :)

Ja tā ir dāvana, tad paturu. Ja tā ir kāda pāri palikusi vienkārši lieta, tad atbrīvojos no tās. Ja dāvanai līdzi nāk rūgtums, tad noslēpju dziļi skapī un nelietoju, līdz rūgtums nav pārgājis. Bet tā - tas ir labs atgādinājums par to, kas bijis labs. Piem., vēl jorpojām lietoju kaklasaiti (vismīļākā), ko saņēmu dāvanā no savas pirmās mīlestības/meitenes un tas bija gadus vienpadsmit atpakaļ... tāpat lietoju viņas dāvināto trauku komplektu.

Pofig - lai paliek.

savācu visu vienā maisā un nobāzu dziļākajā kaktā

1) paņem to mantu rokās, piezvani exam un gruzī stundu - ku šausmīgas atmiņas. viņš pac atskries un savāx.
2) ieliec ī-bajā un nosūti linku exam uz ē-pastu kasti.

;P

fonā skan: Tchajkovsky - Swan Lake Waltz

Man pat bail sākt skaitīt, cik daudz mantu lietošanā ir no exvīrieša, sākot ar viņa dāvināto lietus jaku un beidzot ar velosipēdu :) Esmu ļoti, ļoti pateicīga par to, ka viņš tādas labas lietas ir sadāvinājis, un izmantoju ar prieku. Par laimi, nav bijis tādu rūgtu šķiršanos, kuru dēļ negribētos lietot dāvanas; vienīgi fotogrāfijas un kādus sentimentālus niekus ir vajadzējis uz brīdi nobāzt dziļāk atvilktnē.

kas man noderīgs paturu, kas nederīgs piedāvāju bijušajam savākt. Tā pat šobrīd sēžu pie pirmās mīlestības aizdotā monitora.
Ar iepriekšējo dzīves biedru kopā dzīvojot viņs man dāvināja rotas (pats taisīja). Kas man viņas bāzt viņam atpakaļ lai dāvina citām to, ko izgatavojis man? Ar tagadējo draugu dzīvojam kopā jau gadus 2 un viskautkas ir pirkts kopā. Nedomāju ka, ja nu mēs arī izšķirtos, ka viņš metīs ārā džinsas un ādas jaku ko esmu viņam pirkusi un dāvinājusi, vai es savas brilles, kurām nadiņu viņš sakrāja uz manu iepriekšējo dzimšanas dienu.

Mīkstās rotaļlietas neviens tā īpaši nav dāvinājis. Sveces, foto rāmīšus un citus saldos šitus laikam ne tik

p.s. - par bildēm - tās gan var saglabāt. No tīņu gadiem, gan lielāko daļu kur bučojos un sazin ko vēl daru izdzēsu, bet kopdzīve tak arī ir bijusi daļiņa no manas dzīves :/

es parasti atdodu vinjiem visu atpakalj. nafig man.

aa, pirms paris nedeljam savaacaam ar MV visas mikstas amntas kas mums sadavinaatas no ex, un nolikam bernistabaa, bus musu bebim ar ko speeleeties :D

pārdodu.