pajautā! - Spontānie darba pieteikumi

izsvērsi plusus un mīnusus, lai varētu kārtīgi izdomāt, vai ir vērts spontāni pieteikties? :)

nu tad jau tas pēc definīcijas vairs nav spontāni ^^

tb "papitka ņe pitka" (.ru) jebšu sēdi pie kompja savā patreizēja'darbā un izdomā "eu, kāpēc man nepieteikties kkam citam". Es īsti to "spontanitāte" neredzu, jo tomēr ir apzināt kkas jāpameklē, japielāgo cover letter utt.. ja vien runa nav par to, ka ieraugi autobusa pieturā, ka Lidl aicina darbā un uzreiz piesakies..

OK. I see. Darbs tomēr ir 1/3 no mūsu dzīves laika (pat tiem, kas nestrādā klasisko 9-17) un nezinu, vai spontanitāte ir labākā pieeja darba izvēlē. Ja runa ir tieši par pašu "a kāpēc man uz šo nepietiekties un tad jau redzēs", tad tur jau nekāda ļaunuma nav, protams. Vienīgais, ko no savas pieredzes varu teikt, ka ticu "čujam & ņuham" par to, vai pieņemt piedāvājumu, kas tā īsti neliekas īstais. Protams, es nezinu "kā būtu bijis, ja rīkotos savādāk", bet esmu atteicies no piedāvājumiem, kur jūti, ka "nav tavs", pat ja tas nozīmē vēl kādu laiku būt bez darba

Esmu arī vairākas reizes ticis uz intervijām bez darba sludinājumu - redzu, ka a) firma meklē citus darbiniekus, kas nozīmē, ka viņi aug vai b) vienkārši interesē pati firma, LinkedIn atrodu viņu HR cilvēku vai kā savādāk, uzrakstu smuku vēstuli un tieku pie intervijas. Esmu šādi Latvijā bijis uz kādā 3 vai 4 intervijām, neLatvijā - 2 reizes. Ieteiktu arī šādu piegājienu. Tas uzreiz parāda tavu interesi par firmu un iniciatīvu.

spontānuma uzplaukumu sekmē mūsdienu pieejamība - spontānie pirkumi, spontānie sakari, spontānie ceļojumi utt. un tagad arī spontānie darba pieteikumi. Because why not?

Piedāvāšu pārmaiņas pēc reālu atbildi, nevis tikai sprēgāšanu, kā pārējie komentāri. Uzrakstīju 3 uzņēmumiem, kas ir pa manu profesiju, ka eksistēju, meklēju darbu vai projektus, reku mans cv, ja kas ir darāms, dodiet ziņu. Viens deva arī ziņu un pēc intervijas piedāvāja gadu garā projektā piedalīties. Beigās gan aizgāju citur, bet anyway. Vakance nekur nebija likta, bet, redz, eksistēja.

Citā vietā, kur šādi pieteicos, piedāvāja pieteikties amatam ne gluži pa manu līniju, trešajā man neatbildēja neko. So, ja tu vari piedāvāt ko noderīgu, tev atbildēs. Varbūt pat rūpīgāk izlasīs CV, nekā, kad ir likta vakance un visa pastkaste piespamota. Mēģināt vajag.

Iepriekšējā darbā kaut kāds studentiņš uzrakstīja spontāni e-pastu, ka interesē tieši mūsu firma, visi bija tik aizkustināti, ka viņš laikam tur vēl arvien strādā.

Es tieši tādā veidā atradu savu pašreizējo darbu. Aizrakstīju uzņēmumam, ka agribētu pie viņiem strādāt, šie uzaicināja uz interviju, sapratām, ka saderam, aidā.
Nezinu, kā šādi veiksmes stāsti mērojas ar vispārējo statistiku, vien varu apliecināt, ka tas darbojas :)

tavs pieteikums tad nav starp 600 citiem, kuri atsaukušies uz sludinājumu

nekas slikts no tá jau notikt nevar, sliktákajá gadíjumá neviens neizlasís un ielidinás misené

Ja neskaita laiku (un šāda veida pieteikumiem jau principā der viena standartvēstule, kur vari kko pielāgot, ja vajag konkrētā darba devēja specifikai), tad pārējais jau ir tikai un vienīgi tavā galvā.

Ja tas būs sitiens pašapziņai un stulba sajūta, nesūti. Es gan teiktu, ka ja neatbild/neatsaucas, tad pohuj, tas pats arī ja vēlāk parādās vakance - tas, ka esi kko šādu iesūtījis, nekādā veidā nevar ietekmēt tālāko atlases procesu, kad tiek izsludināta vakance.

Put on your big boy pants un nepipelējies. Šitā neirozējot nekad pie darba netiksi.
Ar vienu īsu rindkopu e-pasta tekstā pietiek. CV jābūt normālam, to jāatceras pievienot.

Es esmu dabūjusi vairākus darbus vnk sakontaktējot interesējošo firmu, vienā vietā viņi pat man speciāli uztaisīja pirms tam neeksistējošu darba vietu. Pamatā, ja sazinos caur epastu, tad sūtu CV un īsu epastu, kas kalpo kā motivācijas vēstule.

Bet manā pieredzē visi man pazīstamie pat ar visiespaidīgākajiem grādiem un darba pieredzēm mūsdienās tik viegli darbu neatrod. Pamatā tiek izsūtīti simtiem epastu tādā kā konveijerveidā un tad pavisam mazs procents uzņēmumu atsaucas, bet beigās tomēr darbus kaut kā dabū. Man gan nenāk prātā neviens gadījums, kur kāds būtu headhunt-ots. Visi mocās, sūta CV, startē garos konkursos. Un rejections really hurt visiem.

+ es teiktu, ka tie 44% ir totāli izzīsti no pirksta un/vai biased rezultāti, jo es būtu dikti pārsteigts, ja vairāk kā 10-15% no šādiem pietiekumiem vispār nonāk tālāk par miskasti... :)

Darīt, viennozīmīgi, it sevišķi, ja gadu jau esi bez darba. Pašapziņu atteikumam nav jāietekmē, ja ej tur strādāt un pelnīt naudu uzņēmumam un savai ģimenei. Vismaz lielai daļai citu cilvēku neietekmē un viņi dara, piesakās, mēģina, kas agrāk, vai vēlāk vainagosies ar iegūtu darba vietu. Vai atrast veidu, kā pelnīt pašam, bez darba devēja.