apjukuma · sajukuma · piezīmes

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Ja gribi izzināt cilvēka dabu, pabrauc Amsterdamas centrā ar riteni.
Te valda pieklusināta anarhija, kas mijas ar 'izdzīvo stiprākais un nekaunīgākais' principiem. (Pilsētas) anonimitāte un (riteņbraukšanas) ātrums nodrošina, ka vainas apziņa ir maznozīmīga.
Mēs visi kļūstam par tādiem šķietami nevainīgiem teroristiem, uz riteņa uzlecot.
* * *
un citās ziņās: mans nīderlandietis piedalījās Dziesmu Svētkos kā kora dalībnieks.
joprojām stāvā sajūsmā, joprojām to nedēļu atceras kā iespaidīgāko notikumi dzīvē, un puse viņa ģimenes ir kļuvuši par latviešu kordziedāšanas mīļotājiem.
tā lūk.
* * *
Deviņi gadi Nīderlandē
Pēdējā laikā piedomāju, cik manī palicis latvietības un kas tā latvietība vispār ir. Man tā ir valoda, mājas prom no mājām (un jā, mājas arī ir interesants, neviennozīmīgs jēdziens), kā silta sega, kurā ik pa laikam ir tīkami ietīties, bērnības atmiņas, pirmie pieaugušo dzīves iesākumi.
Es stāvu divās peļķēs vienlaicīgi, nebeidzami salīdzinot, pretnostatot, relativizējot, līdz galam nepiederot nekur. Es ļauju notikumiem slīdēt sev garām, ir tik vienkārši neiedziļināties šitā žonglējot. Uz vecumu arvien vairāk daudz kas vienalga.
Un ar katru gadu es arvien vairāk izbaudu brīvdienas Latvijā, ievēroju īpašo. Jūrkalne ir absolūti burvīga vieta, tāpat arī zilo ezeru zeme Latgale, šoreiz man tik ļoti negribējās braukt prom.
* * *
Braucu ar riteni pa saules apspīdētajām, koši zaļajām ielām, un pār mani pārlaidās absolūta laimes sajūta.
Šeit un tagad esmu ļoti labā vietā.
* * *
Ja pirms gada mans grūtākais uzdevums jaunajā darbā bija atrast kopīgu valodu ar developeriem, tad tagad šī problēma noteikti ir atrisināta. Konferences noslēguma vakariņās neapzināti nokļuvu top of the pops gīku sabiedrībā un ļoti labi pavadīju laiku. Runājām gan par failu formātiem, gan par kulināriju, gan par to, vai ir pamats uztraukties par gūgles ietekmi.
* * *
Kā dāvanu dzimšanas dienā saņēmu pašvaldības uzaicinājumu piedalīties dzemdes kakla vēža pārbaudē.
* * *
Kur beidzas racionāla, kritiska attieksme un sākas pesimisms?
Tādas ir manas iekšējās dilemmas, darba pienākumus pildot. It sevišķi, ja man apkārt ir sapņotāji, ir ļoti grūti saprast, vai es esmu reāliste, vai čīkstētāja.
* * *
Ziema a la holandaise
No rīta ir -5, bet vietējo galaktikā joprojām +10. Bez cimdiem, plānām jakām (bet milzu šallēm), bez bloody zeķēm īsās biksēs. Un dāmas ar slapjiem matiem. Because we can.
* * *
vētras stāstiņi
No rīta burtiski aizlidoju uz staciju, jo vējš bija milzīgs, bet par laimi man vēlīgā virzienā, līdz ar to mīties vajadzēja tikai simboliski.
Pa dienu konferences zvans ar direktoru, kurš strādā no mājām. Kādā brīdī šis paskatās pa logu un redz, kā uz viņa mašīnas uzkrīt milzīgs koks. 'Hmmm, jāpaskatās, kas būs palicis pāri,' šams mierīgi nosaka un atgriežas pie sākotnējās sarunas tēmas. Pēc pāris stundām ar to pašu mašīnu viņš veiksmīgi ierodas Amsterdamā.
Vakarā vilcienu nav, no priekšniecības saņemam ieteikumu izmantot Ūberi, ko arī darām. Šoferis Ahmeds ļoti draudzīgs un runīgs. Pa ceļam visi trīs konstatējām, ka gribas kafiju. Piestājām benzīntankā un Ahmeds stāsta, kā nesen apprecējies un cik ļoti viņam griboties lielu ģimeni. Vismaz 5 bērnus, 4 dēlus un 1 meitu.
* * *
Mans 2017. ieies hronikās kā labs un darbīgs gads.
Viena no spilgtākajām epizodēm noteikti bija nedēļas nogale Honkongā - gan tāpēc, ka tā bija salda piedeva komandējumam Ķīnā, gan tāpēc, ka Honkonga ir tik krāšņa un Āzija kopumā tik fascinējoša, bet galvenokārt tāpēc, ka sev par pārsteigumu es lielisku pavadīju tās dažas dienas viena pati. Es biju mierā ar sevi, un viss bija tieši tā, kā es vēlējos (bieži tā nenotiek, LOL). Nākamgad vairāk tādu brīžu, arī mājās esot.
* * *
Uzkrita sniedziņš balts, Nīderlande buksē. Pat vairākas skolas šodien slēgtas (ārā ap 0). Strādājam no mājām, kas manā gadījumā nozīmē cīnīties ar kaķi, kas par katru cenu grib izvelties uz klaviatūras. Snigšot vēl, bring it on baby!
* * *
Kolēģe turciete katru dienu sūdzas par aukstumu. Šorīt 3 minūtes sniga. Viņai griboties raudāt.
You know shit about cold, man prasījās nokomentēt, bet ko nu vairs.
* * *
Agrs rīts, braucu uz staciju. Gaidot pie luksofora, pamanu uz blakus riteņa māti ar 6-gadīgu meitu. Meitai uz galvas rozā matu stīpiņa ar pūkainām ausīm un plastmasas vienradža ragu, kas man izskatās pēc ļengana, dīvaina dzimumlocekļa. Un tad lūk, es aizdomājos, kurš pie vesela saprāta būdams, ļautu savam bērnam staigāt apkārt ar ļenganu dzimumlocekli uz galvas. Protams, es seksualizēju, bet tomēr mans prāts noteikti nav tas pats samaitātākais. Pieņemu, ka jebkuram vecākam par 11 gadiem, šī aina izsauktu divdomīgas asociācijas.
Ja nu vienīgi šī rozā stīpiņa ir meitas sapņu iemiesojums un tās aizliegšana nozīmē drāmu rīta agrumā.
* * *
Antropoloģiskas dabas jautājums: kā jūs definējat vārdu 'lepoties'?
* * *
Kalifornijas gaiss man nāk par labu - džetlaga pamodināta gāju sešos no rīta skriet. Uz ielām tikai krācoši bezpajumtnieki un smaidīgi policisti.
Un vai es jau minēju, ka te uznācis karstuma vilnis ar 30 grādiem? Jā.
* * *
Nopirku vingrošanas bumbu, uzreiz mugursāpes pārgāja.
* * *
The fastest way out is through.
* * *
Kulinārās izvirtības Rīgā. Pēc Nīderlandes gastronomiskās vienmulības viss šķiet tik ekstravagants.
* * *
neatvairāma iespēja
Īres piedāvājumi manā pilsētā tuvojas Hongkongas konservu kārbu piedāvājumiem.
* * *
bučoties vai nē Dutch edition
Vakar mums bija familiedag. Pavadīju dienu ar E. extendēto ģimeni, no kuriem daudzus satiku pirmo reizi. Nīderlandiešu sveicināšanās etiķete man joprojām ir mīkla. Dažs nāks bučoties, dažs tikai paspiedīs roku. Parasti pirmo reizi satiekoties, pietiek ar rokas spiedienu, bet dažreiz nē. Reizēm rokas stiepiens nozīmē, ka bučošanās nebūs, bet reizēm notiek abi procesi kopā - gan rokas spiediens, gan bučas (trīs gab.).
Atvadīšanās ir vēl sarežģītāka. Ja nīderlandietis pēc pirmās tikšanās reizes atvadoties nāk bučoties, tas var nozīmēt, ka tava sabiedrība ir novērtēta un no svešinieka esi kļuvis par paziņu (bonusa punkts, jāā!). Ja tiec tikai pie rokas spiediena, tātad vai nu neesat pietiekami ilgi sarunājušies, vai nu nīderlandietis neredz tevī nekādu perspektīvu. Var arī būt, ka viņi vienkārši ir piesardzīgāki saskarsmē ar ārzemniekiem, nezinot, vai bučošanās tiks novērtēta.
Ja no paziņas esi kļuvis par kaut ko vairāk, buča būs tikai viena. Tas ir mega kompliments! Pasarg dies, ja bučotājs ir nolēmis tev piešķirt vienu vienīgu buču, bet tu stiep savu vaigu pēc turpinājuma.
Sarežģīti.
* * *

Previous