apjukuma · sajukuma · piezīmes

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Pēc nedēļas Spānijā, kurā strādāju tikai trīs dienas, man ir iestājies absolūts sagurums. Nāk miegs pat pēc kafijas un prasās pēc siestas. All day, every day.
Pat pajokot nav spēka, mute neklausa.
* * *
Ladylike
Tu uzvelc smuku kleitu un nodomā, lūk iemesls pacensties iet cēlā, mierīgā gaitā kā jau lēdijām pienākas. Arī karstais laiks nav lēdijām piemērots, jo lēdijas nesvīst. Tā nu ar šo visu padomā es uzsāku ceļu no biroja līdz stacijai. Pirmās piecas minūtes bija cēlas, pēdējās so so, jo es tomēr nespēju pretoties iegribai paspēt uz aizejošo vilcienu, nevis lēdijas cienīgi palaist to garām un gaidīt nākamo.
* * *
Oh mama, jau tagad ir pārāk karsts. Pamodos izsautēta.
* * *
Vakar, visu dienu alu dzerdama un saulē gozēdamās, apsvilināju seju un nopirku biļeti uz Malaiziju.
Come September.
* * *
wtf ir 'sadarbības kontakbirža'? tas, ko ENG sauc par networking?
* * *
Pirmdienas rants
Nīderlande ir pārapdzīvota, bet optimāla telpas izmantošana joprojām dikti klibo. Sit sastrēgumstunda, tu zini, ka būs drūzma. Tavās interesēs būtu izlemt ātri, kustēties veikli un pēc iespējas nemaisīties citiem pa kājām. Tā vietā liela daļa turpina mūnvalkot, blenžot telefonu ekrānos.
Vajadzētu pieredzes apmaiņas ar Āzijas metrapolēm, kur pašdisciplīna ļoti attīstīta.
* * *
#sāpmuguraguļšņājupieeirovīzijas
NL aizkadra komentārs pēc LV uzstāšanās: "Mjā, pašvaka angļu valoda. Es ļoti ceru, ka šai dziedātājai nevajadzēs uzstāties vēlreiz".
* * *
Jauno pienākumu ietvaros mans lielākais dienas prieks ir pierādīt savu taisnību prod dev diskusijās. Ne tāpēc, ka es būtu bitchy witch (kas to lai zina, varbūt arī esmu), bet gan tāpēc, ka tas nozīmē, ka es saprotu lietas būtību un spēju to izskaidrot developeriem saprotamā valodā, nenovirzoties no tēmas un nevienu neizvedot no pacietības.
* * *
Izklaidējos, testējot mātes gūgles balss komandas. Un tas mani aizrauj daudz vairāk nekā gribētos atzīt.
Gūgle mācās ņemt vērā kontekstu, natural language processing is the next big thing.
* * *
Kopš sāku strādāt jaunajā darbā, man ir pasliktinājusies sejas āda, ar sausiem pleķiem. Birojs vecā kanāla mājā, kondicioniera nav, ventilācija pavisam naturāla (cik starp logiem pūš). Kad vairākas dienas neesmu birojā, stāvoklis manāmi uzlabojas. Kādi tam varētu būt iemesli? Pelējums? Kaut kāds materiāls uz ko mana āda reaģē?
* * *
Mērfija svētdiena
Izdomāju svētdienas rītu pavadīt aktīvi, aizbraukt uz pāris vietējām pilīm. Vienu pili redzēju, pa ceļam uz otru pārdūru riepu. Nograuzu līdzi paņemto ābolu un stūmos mājās. Pa ceļam uzlija lietus un kādā brīdī piefiksēju, ka pazudušas atslēgas. Stūmos atpakaļ un kādus 500m tālāk atslēgas laimīgi arī atradu. Atstūmos mājās, kaķis apvēmis dīvānu un manu mīļāko spilvenu.
* * *
Dzirdot, kādas briesmas daži indivīdi klausās savos lētajos ausu aizbāžņos, manī mostas naids pret cilvēci.
* * *
Studiju laika draudzene izdarījusi pašnāvību.
Un man nebija ne mazākās nojausmas. Tādā, lūk, laikmetā dzīvojam. Tik tuvu, bet tomēr tik tālu.
* * *
Dienas lolz
Atrasts seju grāmatā:
Mans rīsu eksperiments jeb vārda spēks.
Ir pagājis mēnesis kopš divās burciņās ieliku vienādu daudzumu vārītus rīsus. Uz vienas uzrakstīju "es Tevi ienīstu", uz otras- "es Tevi mīlu" un citus jaukus vārdiņus. 😉Katru dienu garām ejot 1x nolasīju šo tekstu, protams, pieliekot sajūtas. Te nu ir rezultāts. [Vienā burkā rīsi sapelējuši, otrā ne.]
Mēs jau neticam lietām, ko neredzam. Tad nu, lūk, skatieties un redziet! Bet vislabāk izmēģiniet paši!
Secinājums: MORE LOVE!!! 😏🙏🏻💜
* * *
Pirmo reizi ceļoju viena tik tālās zemēs un viss ir superdruperīgi. Garlaicīgi nav (labi, tikai dažreiz vakaros), nav jāsaskaņo miega un ēšanas grafiki, kad izbesos, purpinu savā nodabā un nevienu nekaitinu. Ceļot ar kādu kopā var būt izaicinājums. Solo versija ir ļoti patīkama, varētu šo fenomenu pārbaudīt sīkāk arī citās zemēs.
* * *
Honkonga ir fascinējoša
Tik intensīva, bet arī neuzbāzīga. Tikai ietves šauras un vairākums soļo lēnāk nekā man labpatiktos.
Kultūršoku mīkstina fakts, ka visi, šķiet, runā angliski. Robežu šķērsojot un imigrācijas kontroles rindā stāvot, izpalīdzēju kādam večukam salasīt sīkos burtus uz iebraukšanas lapeles. Aziāts, bet ar Amerikas pasi, nabags, nevarēja saprast, ko kur rakstīt. Pēc tam, kad jau Honkongas pusē ceļā uz metro piestāju peizāžu bildēt, šis man pagāja garām un mudināja iet uz priekšu, ka tik vilcienu nenokavējot.
* * *
Nekad vairs nesmīkņāšu par japānīšiem, kas masās fotogrāfē ik katru ceļa zīmi. Esot zemē, kur viss tik ļoti atšķiras no pierastā, tu pat negribot atklāj japāni sevī un sāc apbrīnot (=fotografēt) viselementārākās lietas.
* * *
Ķīna tātad. Smoga joprojām nav, kas pārsteidz, bet varbūt rūpnīcās pārtraukums. Un vēl viena negaidīta atklāsme, ka vismaz pagaidām Šeņzeņa izskatās daudz mierīgāka par Japānas lielajām pilsētām, kas manā uztverē bija urbānās histērijas sprādzieni. Ārpus viesnīcas neviens īsti angliski nerunā, bet visi manis uzrunātie cenšas kā māk palīdzēt ar žestiem un demonstrācijām. Man patīk.
* * *
Šenžeņā viss ir saulaināk nekā biju iedomājusies. Smoga vietā zilas debesis, nekur neaizmaldījos, paēdināju sevi, siltā gultiņā, dzīve ir skaista.
* * *
Rokās iekritusi iespēja kļūt par software product manager. Jauns pavērsiens manā visnotaļ humanitārajā karjerā, kas nozīmē drīz sasniegt jaunus nerdisma augstumus.
Tēvs priecāsies, beidzot kaut kas taustāms un viņam attālināti saprotams.
* * *

Previous