apjukuma · sajukuma · piezīmes

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Meklēju naktsmājas Latgalē un zaudēju jebkādu ticību latviešu gaumes un mājīguma izjūtā.
* * *
Cik likumsakarīgi
Izlēmu beidzot izmēģināt Netflix un tajā pašā dienā arī iegūglēju, ko nozīmē frāze "Netflix and chill".
* * *
Man ir absolūts krašs uz divām dāmām: Wende Snijders un Zaz.

* * *
Šonedēļ pārsteidzu sevi ar sev netipisku cilvēkmīlestību:
1) uzrunāju japāņu ēstuvē strādājošo latvieti,
2) uzklausīju garām braucošu jaunekli uz skūtera, kas, par spīti skarbajam izskatam, bija ļoti pieklājīgs un vienkārši prasīja pēc ielas nosaukuma.
Nu, re, gabals nenokrita, var pamēģināt vēl.
* * *
NL ziņu dienesti vēsta, ka vakar bijusi pirmā 'ledus diena' šoziem, jo temperatūra noslīdējusi līdz -2 grādiem. Iepriekšējā ledus diena bijusi 2018.gada martā, kad bija -0.5 grādus auksts.
Lo and behold, nākamajās naktīs temperatūra varētu noslīdēt līdz pat -6 grādiem!!!!1
* * *
Cirslīgums un tumšie ziemas rīti
Sapucējos uz Ziemassvētku vakariņām, bet nepamanīju, ka esmu uzvilkusi divas dažādas kurpes: vienu melnu un otru zilu.
* * *
LV mājdzemdību skandāla kontekstā ir interesanti apzināties, ka Nīderlandē mājdzemdības ir vispārpieņemts standarts, un dzemdības slimnīcā, lai arī iespējamas, tiek apmaksātas no vispārējās veselības apdrošināšanas budžeta tikai tad, ja tām ir medicīnisks pamatojums (sarežģījumi utt).
* * *
Ar to arī varam sevi apsveikt, Latvijai ir pašai savs Donalds Tramps.
Paralēlā realitāte.
* * *
Kamēr Latvijā nepilsonis ir persona non-grata, Nīderlandē es saņemu personīgu uzaicinājumu piedalīties pilsētas domes sēdē. No skatītāju rindām. Un pirms tam pie tējas/kafijas pastāstīšot par domes darbu un pavadīšot ekskursijā.
Šādi tiek audzināti aktīvi pilsoņi, draugi.
* * *
Ja gribi izzināt cilvēka dabu, pabrauc Amsterdamas centrā ar riteni.
Te valda pieklusināta anarhija, kas mijas ar 'izdzīvo stiprākais un nekaunīgākais' principiem. (Pilsētas) anonimitāte un (riteņbraukšanas) ātrums nodrošina, ka vainas apziņa ir maznozīmīga.
Mēs visi kļūstam par tādiem šķietami nevainīgiem teroristiem, uz riteņa uzlecot.
* * *
un citās ziņās: mans nīderlandietis piedalījās Dziesmu Svētkos kā kora dalībnieks.
joprojām stāvā sajūsmā, joprojām to nedēļu atceras kā iespaidīgāko notikumi dzīvē, un puse viņa ģimenes ir kļuvuši par latviešu kordziedāšanas mīļotājiem.
tā lūk.
* * *
Deviņi gadi Nīderlandē
Pēdējā laikā piedomāju, cik manī palicis latvietības un kas tā latvietība vispār ir. Man tā ir valoda, mājas prom no mājām (un jā, mājas arī ir interesants, neviennozīmīgs jēdziens), kā silta sega, kurā ik pa laikam ir tīkami ietīties, bērnības atmiņas, pirmie pieaugušo dzīves iesākumi.
Es stāvu divās peļķēs vienlaicīgi, nebeidzami salīdzinot, pretnostatot, relativizējot, līdz galam nepiederot nekur. Es ļauju notikumiem slīdēt sev garām, ir tik vienkārši neiedziļināties šitā žonglējot. Uz vecumu arvien vairāk daudz kas vienalga.
Un ar katru gadu es arvien vairāk izbaudu brīvdienas Latvijā, ievēroju īpašo. Jūrkalne ir absolūti burvīga vieta, tāpat arī zilo ezeru zeme Latgale, šoreiz man tik ļoti negribējās braukt prom.
* * *
Braucu ar riteni pa saules apspīdētajām, koši zaļajām ielām, un pār mani pārlaidās absolūta laimes sajūta.
Šeit un tagad esmu ļoti labā vietā.
* * *
Ja pirms gada mans grūtākais uzdevums jaunajā darbā bija atrast kopīgu valodu ar developeriem, tad tagad šī problēma noteikti ir atrisināta. Konferences noslēguma vakariņās neapzināti nokļuvu top of the pops gīku sabiedrībā un ļoti labi pavadīju laiku. Runājām gan par failu formātiem, gan par kulināriju, gan par to, vai ir pamats uztraukties par gūgles ietekmi.
* * *
Kā dāvanu dzimšanas dienā saņēmu pašvaldības uzaicinājumu piedalīties dzemdes kakla vēža pārbaudē.
* * *
Kur beidzas racionāla, kritiska attieksme un sākas pesimisms?
Tādas ir manas iekšējās dilemmas, darba pienākumus pildot. It sevišķi, ja man apkārt ir sapņotāji, ir ļoti grūti saprast, vai es esmu reāliste, vai čīkstētāja.
* * *
Ziema a la holandaise
No rīta ir -5, bet vietējo galaktikā joprojām +10. Bez cimdiem, plānām jakām (bet milzu šallēm), bez bloody zeķēm īsās biksēs. Un dāmas ar slapjiem matiem. Because we can.
* * *
vētras stāstiņi
No rīta burtiski aizlidoju uz staciju, jo vējš bija milzīgs, bet par laimi man vēlīgā virzienā, līdz ar to mīties vajadzēja tikai simboliski.
Pa dienu konferences zvans ar direktoru, kurš strādā no mājām. Kādā brīdī šis paskatās pa logu un redz, kā uz viņa mašīnas uzkrīt milzīgs koks. 'Hmmm, jāpaskatās, kas būs palicis pāri,' šams mierīgi nosaka un atgriežas pie sākotnējās sarunas tēmas. Pēc pāris stundām ar to pašu mašīnu viņš veiksmīgi ierodas Amsterdamā.
Vakarā vilcienu nav, no priekšniecības saņemam ieteikumu izmantot Ūberi, ko arī darām. Šoferis Ahmeds ļoti draudzīgs un runīgs. Pa ceļam visi trīs konstatējām, ka gribas kafiju. Piestājām benzīntankā un Ahmeds stāsta, kā nesen apprecējies un cik ļoti viņam griboties lielu ģimeni. Vismaz 5 bērnus, 4 dēlus un 1 meitu.
* * *
Mans 2017. ieies hronikās kā labs un darbīgs gads.
Viena no spilgtākajām epizodēm noteikti bija nedēļas nogale Honkongā - gan tāpēc, ka tā bija salda piedeva komandējumam Ķīnā, gan tāpēc, ka Honkonga ir tik krāšņa un Āzija kopumā tik fascinējoša, bet galvenokārt tāpēc, ka sev par pārsteigumu es lielisku pavadīju tās dažas dienas viena pati. Es biju mierā ar sevi, un viss bija tieši tā, kā es vēlējos (bieži tā nenotiek, LOL). Nākamgad vairāk tādu brīžu, arī mājās esot.
* * *
Uzkrita sniedziņš balts, Nīderlande buksē. Pat vairākas skolas šodien slēgtas (ārā ap 0). Strādājam no mājām, kas manā gadījumā nozīmē cīnīties ar kaķi, kas par katru cenu grib izvelties uz klaviatūras. Snigšot vēl, bring it on baby!
* * *

Previous