Lasu ziņas par trešo spēcīgāko vētru šajā gadsimtā un atcerējos, ka man ir mīlīgas atmiņas par THE vētru 2001.g. 16.novembrī.
Pirmais gads Ventspilī un mums bija pirmais kursa vakars kojās. Visi zaļi, naivi un piedzīvojumiem gatavi.
Naktī izdomājām iet uz molu piedzīvot stihiju - lietus, vēja un smilšu kokteilī pārradāmies atpakaļ gandrīz skaidrā, bet aplipuši kā tādi smilšu lāči.
No rīta kaut kad ap septiņiem slāju atpakaļ uz dzīvokli, un vēja brāzma starp deviņstāvenēm norāva mani no kājām - biju uz mutes gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Vēl no šoka trīcošām kājām ierados dzīvoklī un ledusskapī atradu tortes gabalu, kuru dzīvokļa biedrs (un mans secret crush) bija paglabājis man no savas dzimšansdienas.
Bišk pagulēju un pēc pāris stundām jau devos uz lekcijām, bet ar tādu gandarījuma sajūtu, ka būtu piekļuvusi nākamajam spēles līmenim.