apjukuma · sajukuma · piezīmes

Nīderlandes ziņās pavīdēja raksts par Latvijas vakcinācijas nedienām, ko skaidro ar spēcīgu dezinformācijas vilni no Krievijas. Interesanti, ka LSM analīze, lai arī piemin Sputņiku, šim aspektam vispār nepievērš uzmanību. 

Ehhh, ilgas pēc ceļojumiem.
Pēc garām pastaigām pa Parīzi, no Monmartras līdz Luksemburgas parkam, pa vidu piesēžot kafejnīcās ar iedomīgiem viesmīļiem un pērkot dārgus makarūnus. Neplānoti noreibt, pasūtot puslitra vīna karafi pie pusdienām, un tad vieglā žvingulī soļot tālāk, cenšoties neiekāpt suņu kakās un bomžu čurās, blenžot uz cēlajām ēku fasādēm.
Pēc Barselonas siltuma un ielu muzikantiem, lētas sangrijas un pārcenotas paeljas. Pēc tā dzīves viegluma, kas ieslēdzas, ceļojot pa Dienvideiropu.
Pēc Latvijas. Mājām prom no mājām.

Nīderlande ir viena no valstīm, kur eitanāzija ir pieejama, bet arī šeit tās piešķiršana ir visai sarežģīts process ar ētikas un juridisko aspektu mudžekļiem.
Piemēram, eitanāzija demences gadījumos vai gados jauniem pacentiem.
Mentālu slimību gadījumā slidenais faktors ir pacienta piekrišana eitanāzijas izpildīšanas brīdī. Tad nu, lūk, tev ir demences diagnoze, kas nozīmē, ka lēnā garā tu pazaudē savu veselo saprātu. Vēl pie pilnas saprašanas esot, tu paziņo, ka vairs nevēlies dzīvot, kad tava apziņa ir tiktāl aptumšojusies, ka vairs neuztver realitāti. Bet, kad tā stunda sit un tavs jumtiņš ir aizbraucis, ārstam, turot rokās nāves devu, ir pienākums tev pajautāt, vai tu saproti, kas tagad notiks, un vai tu vēlies mirt. Ko jumtiņš atbildēs? Visdrīzāk ne to, ko pacients būtu gribējis, vēl pie saprašanas esot. Un tad, ja ārsts izlemj tev palīdzēt nomirt, viņš kļūst par slepkavu.

Psihiska rakstura slimības un jēdziens par 'neizturamām, neārstējamām ciešanām' ir pamatīgs paradokss. Ir gandrīz neiespējami objektīvi izvērtēt, ko ciešanas šajā kontekstā vispār nozīmē un kurā brīdī tās patiešām var tikt definētas kā neizturamas.

Vari arī eitanāzija klīniskas depresijas gadījumā. Gados jauniem pacientiem eitanāziju piešķir ļoti reti, un daudzi no viņiem mēģina izdarīt pašnāvību, kas reizēm ir veiksmīgi, bet reizēm beidzas ar saindēšanos, orgānu mazspēju, sakropļojumiem un citiem rezultātiem, kas viņu dzīvi padara vēl smagāku.
Tādas, lūk, pārdomas miglainā dienā.

Nīderlandiešu iespringums un panika par sniegu un zem nulles temperatūrām man liekas ļoti mīlīga. Pirmās sniegpārslas vēl plivinājās kaut kur atmosfērā, kad jau valdībā tika nopietni spriests par slidošanas sacensībām (Elfstedentocht, slidošana notiek pa aizsalušiem kanāliem starp 11 Frīzlandes pilsētām - kopš liels sals ir retums, šīs sacensības notiek ļooooti reti un ir kļuvušas pa nacionālo dārgumu).
Pusdienlaika pastaigās, kad laukā ap -5, daudzi dodas slēpošanas kostīmos. Ragavas un slidas ir izķertas un otrajās rokās tiek tirgotas par bargām naudām.
Pirmajā sala dienā arī notika panikas pārtikas izķeršana, ko nu darīt, ja nu visi sasalsim :P

Gribu šogad noskriet 1000 kilometrus.
Janvārī jau pamatīgi ieskrējos, tagad tik uz priekšu.

Latvija un definīcija par ģimeni. Zemas, zemas debesis.

Skatos uz sniega bildēm no Latvijas un ilgojos pēc ziemas.

Pag. nedēļas nogalē LV saslimšanas rādītāji aizskrēja pa priekšu NL līmenim. Un kas vēl interesanti, ja var ticēt internetam, iedzīvotāju blīvums Rīgā ir augstāks nekā Amsterdamā, kas man bija liels pārsteigums.

Ļoti interesanti novērot un salīdzināt, kā kroņšits tiek risināts un uzņemts divās dažādās realitātēs - NL un LV.
NL sabiedriskajā TV, piemēram, tagad ikvakaru pēc ziņām ir 5-minūšu intervija ar kādu kroņšita paraugpilsoni - tādu, kurš saprot situācijas nopietnību un ļoti uzsvērti skaidro, kā savas ikdienas gaitas ir pielāgojis jaunajiem noteikumiem.
Un masku jautājums - NL maskas ir obligātas tikai sabiedriskajā transportā un ilgu laiku tika apšaubīta to jēga, bet kaut kā ir sanācis, ka vairums ir sākuši valkāt tāpat, arī citās sabiedriskās vietās. Tas pozitīvi.

Un vēl bija diskusija par kolektīvo atbildību kolektīvā labuma vārdā. Un te lūk, mēs redzam, cik augsts (vai zems) ir sabiedrības briedums kroņšita kontekstā.
Cik grūti ir kolektīvi pieņemt un ievērot atbildīgus lēmumums, jo tie ierobežo katra indviduālo brīvību. Un cik mēs (gan LV, gan NL) esam izlepuši un steidzamies sist kāju pie zemes, ka, redz, šāda vai tāda neērtība mums nepatīk, un ka vispār tas kroņšits ir apnicis.

Mielavs un rauga mīkla uz radiatora - mans latvietības apliecinājums. Tikmēr vēl izvilkt noputējušu upeņu balzāma pudeli un svētki var sākties.

Šodien ziņās:
- Polijā plāno aizliegt seksuālo izglītību mazgadīgajiem;
- Nīderlandē homoseksuālu pingvīnu pāris perē olu.

Gribēju šeit atstāt pozitīvu piezīmi par cilvēkiem, kuru klātbūtnē ir tik silti un vienkārši. Ieradās grieķu kolēģi ikgadējā tīmmitingā - viņi izgaismo visu Amsterdamu ar savu sirsnību tā, ka gribas pieķerties un nelaist prom.

Lidmašīnā uz Rīgu izlasi, ka šovakar Jūrmalā Kusturicas koncerts. Pirmais cilvēks, kuru pamanu, ienākot Rīgas lidostā - Kusturica.

Meklēju naktsmājas Latgalē un zaudēju jebkādu ticību latviešu gaumes un mājīguma izjūtā.