apjukuma · sajukuma · piezīmes


Run, Forest, run

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Jaunizceptas skrējējas piezīmes:
  • Fakts, ka es regulāri skrienu, varētu būt pēdējās desmitgades lielākais pārsteigums, ko esmu sev sagādājusi. 
  • Apziņa, ka skriešana ir vienlīdz gan fizisks, gan mentāls izaicinājums. Mind over matter is real. Noguruma sajūta, vēlme apstāties reizēm ir tikai iedomas, kuras iespējams pārvarēt, nevis īsta fiziska noguruma vadīta. 
  • Pārspīlēt un gūt ievainojumus arī ir ļoti viegli. 
  • Elpas kontrole izšķir visu. Atrast pareizo tempu, nepārcensties vai nevilkties parāk lēni ir kā deja, kurā katram solim ir nozīme, un šis process nebeidz mani fascinēt.
  • Pēcskrējiena gandarījuma sajūta ir atkarību izraisoša.
  • Disciplīna. Pārvarēs. Visu. Šķietami neiespējamo. 
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry

* * *
[User Picture]
On 29. Aprīlis 2021, 20:22, [info]banderlogs commented:
''Noguruma sajūta, vēlme apstāties reizēm ir tikai iedomas, kuras iespējams pārvarēt, nevis īsta fiziska noguruma vadīta.'' Oi, es šito vēl cīnos. Grūti nošķirt legit nogurumu no vienkārši slinkuma :)
[User Picture]
On 29. Aprīlis 2021, 22:10, [info]apjukums replied:
Sākumā, kad vēl soļoju/skrēju un uzpirku sevi ar domu, ka vienmēr jau var soļot, es pieķēru sevi, ka 'nogurums' ieslēdzās vienos un tajos pašos maršruta punktos. Kaut kādi apziņas savienojumi 'tas līkais bērzs nozīmē, ka esmu piekususi'. Ja tam var tikt pāri, pierunāt sevi uz vēl kādiem 200 metriem, tad bieži tā noguruma sajūta pāriet. Ja nepāriet, nav arī ko sevi mocīt :D
* * *
[User Picture]
On 30. Aprīlis 2021, 16:55, [info]pzrk commented:
High five, fellow runner!
Apsveicu ar šo jaunatklājumu! Man bija līdzīgas sajūtas, ieskaitot pārsteigumu, jo apmēram pusi dzīves (nu, no skolas fizkultūras laikiem līdz kādam 33 gadu vecumam) biju diezgan pārliecināts, ka skriešana man besī, bet tad ar kāda drauga (starp citu, cibiņa) pierunāšanu pamēģināju – sākumā ar burtiski pāris kilometru aplīšiem un lēnu tipināšanu, līdz pāris gadu laikā "saslimu" ar to tā, ka pirms pandēmijas priecīgs noskrēju pāris pusmaratonus. Pandēmija gan pamatīgi izsita no ritma un daudzus mēnešus vispār neko nedarīju, bet nu tagad pēdējos pāris mēnešus atkal esmu atgriezies uz takas (pun intended) un ir baigais kaifs.
* * *
[User Picture]
On 5. Maijs 2021, 23:56, [info]negaisiic commented:
Man vēl jātiek līdz tai atkarību raisošajai gandarījuma sajūtai, tā varētu palīdzēt disciplīnas audzināšanai.
Ceru uz siltāku laiku, aukstumā man skriet patīk vēl jo mazāk..
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry