pajautā! - Tiesību iegūšanas izmaksas

damn. un cik ilgā laikā?

paldies par atbildi :)

protams. man gan te visi ar automātiem un/vai octu ar nosacījumu, kas aizliedz mācīšanu mašīnā, bet gan jau.

Lol par piečīkstēto cibu. You are not wrong, though. Es gan nezinu, vai ir baigā jēga mācīties vietā, kur ir mazāk satiksmes, jo jābrauc ta kā reiz būtu par Rīgu. Kas, protams, ir pilnīgas šausmas, bet kaut kad taču jāpierod.

Centrā ir mācījuši no laika gala. Tikai mācīties centrā nozīmē to, ka varēsi daudzas reizes braukt uz Pārdaugavu un atpakaļ instruktora mašīnā. Man šķiet, ka taxify ir lētāks. :)

nu, man ir svarīgi nevis vienkārši iemācīties braukt, bet iemācīties braukt droši un pārliecināti. neesmu no cilvēkiem, kas iegūst papīrus papīru pēc, lai kādi papīri tie būtu, visai principiāli :) vai tas ir iespējams, nu, figviņzin. vai esmu gatava par vismaz štuku to noskaidrot, nu arī figviņzin.
jā, par Jēkabpili nebrīnos, tur tak ir mazāk pīplu kā Vecmīlgrāvī.

es arī gāju pie Normunda. tiesības dabūju nepilnos 3 mēnešos, braukšanu noliku ar otro reizi jo vnk slikti menedžēju stresu - bet nenoliku un uzreiz pierakstījos likt nākamajā dienā un viss bija ok. baigi daudz ar ne-instruktoru gan nebraucu. un mācījos braukt pa Rīgu (un sniegainajā un slidenajā gadalaikā) un tiešām nedomāju, ka vajadzētu mācīties un kārtot eksāmenu kaut kur citur, ja ikdienā plānots braukt pa Rīgu, tāpat kā nedomāju, ka tas prasīs gadus un miljonus, lai to izdarītu. man tieši šķiet, ka ir bezjēdzīgi šķiest naudu mācoties braukt kaut kādā mazpilsētā un pēc tam iet pie nervu ārsta, lai saņemtos braukt pa Rīgu.
atvaļinājumus neņēmu un pārējā dzīve neapstājās tāpēc, ka liku tiesības, bet man gan bija darba grafiks, kurš ļāva sarunāt braukšanas laikos, kas cilvēkiem ar "parastajiem" grafikiem nav tik pieejami.
par izmaksām nemācēšu komentēt, jo darīju to sen - pirms ~8 gadiem.

atzīšos, ka man bija iepriekšēja pieredze. t.i. bija viena neveiksmīga autoskolas pieredzes reize ~8 gadus pirms veiksmīgās. toreiz bija instruktors gumijas stiepējs, sūdīga teorijas pasniedzēja un par visu maksāja vecāki, bet man bija knapi 18 un citas prioritātes dzīvē. bet arī tad - mācījos un braucu pa Rīgu. tētis braukt nemācīja, jo viņam mašīna mīļāka par visu pasaulē un nervi netur - deva man dažreiz pabraukt kad jau biju kādu laiku nočakarējusies ar instruktoru.

par pēdējo rindkopu ---> es zinu cilvēkus, kuri gadiem mācās pēc šīs shēmas (visu kopā), nespējot nokārtot ne praksi, ne teoriju.

Ja nav laika, tad tas ir saprotami un objektīvi, bet ir ļaudis, ka tā rīkojas principa pēc.

laika ziņā: teoriju nokārtoju nākamajā dienā pēc kursa beigām, tātad pēc pusotra mēneša laikam. braukt sāku neilgi pēc tam, kkad janvārī, pie tiesībām tiku septembra sākumā.

Nope, talanta nekāda :)

paldies!

Ja laiki (arī kad nav ne talanta, ne pie kā braukāties) - Kursi, cik nu tie ilgi, pēc kursiem pusoras nedēļas laikā nokārtoju skolas teoriju un CSSD teoriju (ar trešo reizi, ar pirmo reizi) tad uzreiz braucu no janvāra beigām līdz oktobra vidum, kad nokārtoju CSDD, vidēji mazliet zem divām reizēm nedēļā. No tā arī var parēķināt cik iztērējos.

+1

Joprojām priecājos, ka tiesības liku Rīgā. Tā braukšana uz Pārdaugavu instruktora mašīnā man tikai pāris pirmās reizes sanāca, pēc tam jau dzina visur pašu (no Zinātņu akadēmijas). Un, jā, nebaidīšanās nāk pēc tam. Toties reālā saprašana, kā darīties, piemēram, uz tramvaja sliedēm, ir neatsverama. Turklāt, ja paredzēts arī turpmāk pa Rīgu braukt, konkrētus riebīgus krustojumus var jau mācoties "atkost" un turpmāk tajos netizloties.

Par teorijas un prakses vienlaicību, ko te daži saka, man nav ne jausmas. Man bija pāris brīvu mēnešu, pēc kuriem bija jābrauc prom, tāpēc darīju visu vienlaicīgi un intensīvi. Rezultāts bija, eksi noliku, tiesības dabūju, bet par ekspertšoferi sevi joprojām nesauktu. Par normālu gan.

Summu gan nepateikšu, liku jau pasen, vēl latos.

jā, CSDD var uzreiz izlidot par to, ka nogriežas no vienvirziena ielas ne no kreisā malējā stāvokļa, lai arī lielākā daļa, protams, brauc kā reiz nepareizi. paldies par atbildi! :)