Atspulgs melnā ekrānā [entries|archive|friends|userinfo]
Atspulgs melnā ekrānā

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Dzīve pie Rīgas robežas. [Jul. 12th, 2018|01:16 pm]
Pēdējās dienas esmu pavadījis staigājot pa Rīgu visādās darīšanās, labojot sasodīto holandiešu riteni un sauļojoties.
Nolēmu ka palikšu pustukšajā mātes mājā, jo te man praktiski nav jāmaksā nekādi rēķini(salīdzinot ar Skotiju) un jebkurā brīdī var iziet ar āboliņiem noaugušā dārzā, sagriezt lokus un saēsties upenes. Tiesa, ikdienas dzīve pieprasa visādus mazos darbiņus salīdzinājumā ar mitināšanos dzīvoklī, bet tas ir pilnīgi pieņemami un pat labi. Man patīk zāģēt/skaldīt malku un vispār izvērsties dimensijās, kuras neieskauj četras sienas.
Dzīvokli domāju savest labākā kosmētiskajā kārtībā un izīrēt, jo darbu vēl neesmu atradis. Agri vai vēlu būs jāsajaucas ar lielo, nezināmo pasauli un jāmēģina kaut ko interesantu uzkruķīt.
link10 comments|post comment

[Jul. 2nd, 2018|03:30 pm]
Vakar brālis teica ka tā Latvija, no kuras aizbrauci nav tā pati, kas tagad. Negribīgi viņam piekrītu. Izstaigāju Āgenskalna ielas. Mazās bibliotēkas vairs neeksistē, Āgenskalna tirgus ir ciet. Ielas kā nezāles pārņēmušas bezgaumīgas spēļu zāles.
Tomēr neskatoties uz visu, ir labi būt mājās. Te var dzirdēt vēju kokos un pa nakti čīgā sienāži.
linkpost comment

[Jul. 1st, 2018|01:09 am]
Šonakt tik spilgts mēness, spīd kā tāds lukturis logā.
Latvijā ir tīri forši, man patīk tas, ka nākošajā rītā pēc ballītes var ieet lokālajā bodē ar jancīgu nosaukumu un nopirkt mazo kefīru un paciņu parlamenta.
Man jātiek skaidrībā ar šo kontrastu zemi. Tas prasīs mazliet laika.
linkpost comment

Mājas svētība [Jun. 21st, 2018|09:43 pm]
Šodien aizvedu visus istabas augus uz viņu jauno biotopu. Sanāca pilns bagažnieks un vēl viena neganti liela mājās svētība ļoti neērtā podā. It kā jau nekas īpašs, bet parasti nācās tos podiņus pārvietot, kad vakarā taisīju ciet viesistabas žalūzijas. Paskatos apkārt, neredzu neko organisku. Augi, un to trūkums, patiesībā ir baigais trips.
linkpost comment

Lietas [Jun. 17th, 2018|03:48 pm]
Nu jau pagājusi nedēļa, kopš aizgāju no darba. Dienu un nakti noņēmos, lai savilktu visus neaizsietos mezglus skolas sakarā, tagad man ir viss brīvais laiks visā pasaulē. Biju nolēmis, ka katru rītu celšos 7.30 un ieviesīšu dienas kārtību, bet šodien nogulēju visus trīs modinātājus, jutos kā losis. 
Visu šo gadu laikā esmu sakrājis tik daudz lietas, kas saistītas ar visādiem hobijiem un potenciālajiem projektiem. Nu jau kādu mēnesi šķiroju lietas, ko var pārdot Ebay un lietas, kas jāatdod, vai jāizmet. 
Rīgā dzīvošu savā vienistabas dzīvoklī Ziepītī, pie Tīraines kūdras purva. Neko dudz no tām lietām negribu vest līdzi, tikai video ierīces. Šādās situācijās tu saproti, cik liels slogs var būt visas šīs lietas, es jau jūtos noguris pēc vienas pieliekamās istabas izšķirošanas, bet tik daudz vēl ko darīt. Tas nav nekas slikts, vienkārši baigā ņemtne. Vēl jāpārdod mašīna, jāsatiek draugi un jāmēģna sakārtot finanses kamēr vēl esmu te, uz vietas.
link11 comments|post comment

Interesanti [May. 23rd, 2018|09:41 pm]
Pasaule mainās, tās lielie zobrati čīkst un gaudo ar neapturamu tvaiku. Varbūt, ka man tā šķiet tikai tāpēc, ka paša subjektīvās realitātes audums ir nostiepies līdz plīšanas punktam.
Šodien ieviesu ideju, ka neesmu apmierināts ar savu dzīvi un vēlos kaut ko mainīt. Plūstu pa straumi kā tāda sačabējusi un arvien ātrāk mirkstoša lapiņa.
Ko es gribu mainīt? Ar ko lai sāk?
linkpost comment

Terenss pasaka vislabāk [May. 23rd, 2018|09:15 pm]
linkpost comment

[Apr. 19th, 2018|10:58 am]
To daļu no virtuves loga līdz viesistabas logiem iedomājos kā tādu lielizmēra vēja turbīni. Kad siltās dienās atver visus logus, tad centrālo dzīvokli pārņem "pilnīga cita gaisa sajūta."
Protams, gaiss pat nav acīmredzami taktīla sajūta, bet gaisa mitruma pakāpe ļauj mums justies savādāk, tas točna.
Vienu brīdi sāku ausīties, jo izklausījās tā, it kā tepat blakus istabā kāds spēlē "Space Invaders" tipa arkādes spēli ar visām tās grandiozi spiedzīgajām skaņām. Nopauzēju mūziku, un uzreiz sapratu ka tie taču putni! Vītero robotiskā reverb turbīnē.
Es joprojām nesaprotu, ko darīt, jo jādara tik daudz. Pēdējo nedēļu es esmu katru brīvo brīdi veltījis kriptovalūtu izpētei. Potenciāli svarīga jaunā tehnoloģija un vispār interneta platforma... ir tā kriptovalūta. Man vienmēr vajag vienu aspektu, par ko ocd lasīt un studēt, un projektēt viss iespējamās nākotnes. Kaut nu biežāk tie būtu cilvēki. Nu, ne jau izpētei, bet tādam abpusēji cilvēciskam kontaktam.
linkpost comment

[Apr. 4th, 2018|03:09 pm]
[music |When the levee breaks]

Interesanti, kā būtu pavadīt kādu nedēļu neko nelasot, neskatoties un neklausoties? Domāju, ka būtu vērtīgi apmeklēt vienu no tām nomaļajām meditācijas nometnēm. Ja tā godīgi, tad nezinu, vai varētu izturēt nedēļu bez jaunas elektronu devas, jo ir tik ļoti pierasts katru brīdi izmantot jaunas informācijas uzņemšanai. Be te - pēkšņi klusums! Nav nekā cita, tikai tas, kas es esmu. Tas varētu būt ļoti vērtīgi.
Ārā flopsīgi krīt slapjas sniega pārslas, bet tūlīt kā tās pieskaras zemei, uzreiz nokūst. Snieg bez pierādījumiem. A huļi? A huļi vispār snieg, tagad taču bija jābūt svaigam pavasarim. Es iedomājos, kā ir būt tādam bezmērķīgam bezķermeņa pavasara sniegam, un ptlaban to nav nemaz tik grūti izdarīt.
linkpost comment

[Apr. 2nd, 2018|03:14 pm]
Vakardienas svinības aprāvās priekšlaicīgi, kad spēlējām volejbolu un mamma izdomāja paņemt vienu bumbu uz kājiņas un paslīdēja uz dubļainās zāles. Viņa krita un augšāmcēlās, taču diemžēl pamanījās nozemēties uz rokas, viņas plauksta neizskatījās īpaši labi. Par laimi nebiju tā riktīgi dzēris, tikai pagaršoju kaut kādu latviešu samagonku. Uz pirmo slimnīcu mūs aizveda izpalīdzīgi latvieši, bet tālāk jau pats izvadāju viņu pa visām pilsētas slimnīcām. Rentgena attēlos bija skaidri redzams kā viens no tiem garajiem kauliem, kas beidzas plaukstā ir atvienojies. Pirmais ārsts teica - visticamāk, ka būs jātaisa operācija ar metāla stienīti, kas kaulu pievieno atpakaļ locītavai.
 Lielajā slimnīcā nācās gaidīt pieņemšanā un vērot citus svinētājus, kas slimnicā ieradās visdažādākajās veselības un saprāta stadijās. Tur bija tāds sakarīgs māsiņš ar bārdu, kas sasprauda mammai visus tos pulsa sensorus un ievadīja vēnā devu fenatila, kas ir daudz stiprāks par morfīnu. Tad ieradās ortopēdijas speciāliste, kas bija tāda jauna, gara, čill sieviete ar ļoti nomierinošu, pārliecinātu skatienu. Viņi pielietoja vispārīgo narkozi un veica kaut kādu manipulāciju, kas ievieto kaulu atpakaļ tam pienācīgajā vietā. kad iegāju atpakaļ palātā, mamma teica, ka redzēja ļoti skaistu sapni. Viņa bija pārliecināta ka viņai rokā ir glāze, viņa prasījā kā gan viņa tagad nomazgās traukus. Savas piecas minūtes un vēl vienu rentgenu vēlāk viņa bija atpakaļ normālā apziņas līmenī un mums bija jāgaida vēl kāda stunda, līdz iztecēja viss tas organiskais sāls šķidrums no gultai piekarinātā maisiņa.
 Aizvedu mammu mājās ap vieniem, viņa iedeva līdzi lielu bļodu rosola. Tagad jāgaida zvans par operāciju. 
 Visi ārsti bija ļoti laipni un profesionāli, es nesaprotu kā viņi var palikt tik nosvērti, strādājot naktsmaiņas un satiekot visus tos pacientus, kas nemainīgi no viņiem pieprasa nepārtrauktu uzmanību, jo katram jau sava bēda vislielākā.
Lieldienu pasākums bija foršs, jo notika dejas ar cisu maisu akordeona pavadījumā, bērni ripināja olas, un visi ēda un slavēja manas kanēļmaizītes.
Man tagad vajadzētu koncentrēties uz visiem saviem pasaules dedlainiem un nākotnes garantiem, bet prāts izklaidīgi prokrastinējas pa viesistabas griestiem.
link2 comments|post comment

Pavasars and the living is easy [Apr. 1st, 2018|01:32 pm]
Šorīt pamodos kādu stundu pēc modinātāja un uztaisīju stipru kafiju, nu, to ar plīts virsmas itāļu stila espresso uzparikti. Iegāju ilgā vannā un apsvēru savu subjektīvo skatījumu uz dzīvi.
Tagad gaidu kad uzcepsies kanēļmaizītes. Tās nesīšu uz Lieldienu pasākumu pie dabas, kurā būs arī pulka citu latviešu. Lai arī man vienmer ir bijušas kaut kādas pretenzijas pret svētkiem, tāda nesapratne par visu to ņemtni un masu tendenci atkārtot to pašu, ko dara citi, es šodien nevaru vien sagaidīt, kad varēšu satikt cilvēkus. Pasveicināties, pajautāt kā viņiem iet un paklausīties par viņu nesenajiem dzīves notikumiem, kā arī mēģinat viņiem uzburt kaut kādu ainu par to, kādas aktualitātes esmu piedzīvojis savā dzīvē.
Vakar kaut kur lasīju, ka nepieciešamas aptuveni 40 stundas sarunu, lai mēs kādu sauktu par paziņu, aptuveni divtik vairāk laika mēs pavadam, iepazīstot savus draugus, bet labākie draugi parādās aptuveni pēc 200 stundām jēdzīga kontakta.
Ārā, pretēji laika prognozēm spīd spoža saulīte un gaismas kvalitāte ir kristāldzidra. Dzīvoklis smaržo pēc kanēļa, gaidu kad atdzisīs kanēļmaizītes un malkoju zaļo tēju. Dzīve ir mēreni laba.
link1 comment|post comment

This is extremely dangerous to our democracy [Apr. 1st, 2018|12:05 am]
Amerikas masu mediji a la Orvels

Protams, televīzija ir labs veids kā iebarot idejas masām. Tas pats notiek arī Krievijā. Nezinu par UK un Latviju, jo televizoru jau sen neesmu skatījies, bet paliek nedaudz šķērmi, kad elementi no "1984" vairs nav tikai futūristiska zinātniskā fantāzija.
linkpost comment

Ja tu izmanto bezmaksas produktu, tad visticamāk, ka tu pats esi prece [Mar. 28th, 2018|11:49 am]
[music |Broadcast — Michael a Grammar]

Ar interesi lasu 'Cukerberggeitas' ziņas, kas pēdējā laikā kļuvušas aktuālas. Nu, pa to kā tādi interneta giganti kā Facebook un Google savāc mūsu ievadīto un saspaidīto informāciju, bet pēc tam pārod visiem interesentiem. Vismaz FB tā dara, jo Google laikam tos datus saglabā savā sistēmā un paši pielāgo savu klientu prasībām. Piemēram, tu pārdod ūdens un šoka izturīgus gumijas rokaspulksteņus, tava mērķauditorija ir 18-35 gadus veci vīrieši, kuri nodarbojas ar zināmām aktivitātēm nedēļas nogalēs. Google saskaņo klienta mērķauditorijas prasības ar saviem ievāktajiem datiem par cilvēku atrašanās vietu, interneta meklētāja vēsturi utt.

Facebook kādu laiku piedāvā iespēju visiem saviem lietotājiem nokačāt savu informācijas arhīvu - tātad visu to informāciju, kas tiek izmantota individuāli pieskaņotās reklāmās un vēl nezin kur. Nokačāju savu failu un atklāju, ka nekāda drausmīgi slēpjama informācija tur par laimi nav, bet vienalga neērti, Facebook, maitasgabali, ir saglabājuši visus losīgos ierakstus, kurus izdzēsu daudzus gadus atpakaļ. Protams, tur ir arī visas manas vecās fotogrāfijas un visa privātā sarakste, kas laikam sastāda tīri skaidru kopskatu par to, kāds tipiņš tad es īsti esmu.
Ļoti interesanti, ka FB mani klasificē kā 'Established Adult Life,' kaut neuzskatu sevi ne īpši 'established,' ne arī 'proper adult'

Cukerbergs ir publiski izteicies, ka cilvēki, kas brīvi atdod savu privāto informāciju ir muļķu cepures, paši vien vainīgi. Protams, tas viss tiek uztverts jo asāk arī pateicoties nesenajai Cambridge Analytica ažiotāžai saistībā ar pēdējajām ASV vēlēšanām. Cukerberga kungs tika uzaicināts stāties priekšā Apvienotās Karalistes likumdevējiem, lai paskaidrotu savu rīcību, bet no šīs iespējas visai aši arī atteicies(tas parasti neliecina neko labu par uzaicināto personu). Ceru, ka viņa biržas biedri drīz lies skaudras asaras. Šaubos, vai viņa plānotā prezidentūras kampaņa būs veiksmīga.

Personīgi, esmu vairākkārt apsvēris izdzēsties no FB, jo atšķirībā no Google, FB nepiedāvā ļoti ērtus 'bezmaksas' rīkus kā Gmail, vai Maps. Diemžēl FB leto bezmaz vai visi mani čomi un ģimene ar kuriem ir viegli sarīkot pasākumus un nosūtīt visādas tizlas bildītes.
Starp citu, FB pieder arī Whatsapp, Insta uc., tā kā pagaidām no šiem monstriem aizmukt varēs vien askētiskie prinči un meža ļautiņi.
link8 comments|post comment

[Jan. 24th, 2018|02:18 pm]
linkpost comment

Dubults akvārijs neplīst [Jan. 23rd, 2018|11:21 pm]
[mood |normalcore]
[music |Yeasayer — Ambling Alp]

Loti pietrūkst kaut kādas garās sarakstes. Dēļ sava literāri sociālā autisma, esmu daudzus vēstules draugus pazaudējis.
Dažreiz ir labi meklēt iedvesmu neparastās vietās, bet dažreiz ir labi nemeklēt neko, jo eksperti lēš - iedvesma ir 'overrated'
Mēģinu izmantot metodes, kādas piekopu pirms dažiem gadiem - tur kāpinātas jūtas ar knapi zināmiem ļaudīm, krutas filmas un psihedēliska mūzika. Kaut kā nesaista tas vairāk.
Kā lai nomaina vecas metodes pret jaunām?
link4 comments|post comment

Maija un Paija, un Riplija [Dec. 23rd, 2017|12:12 am]
   "Svešie III" ir nenovērtēta filma. Mēs sekojām Riplijai uz kosmosa kuģa, tad viņa devās un kolonizētu planētu-izrakteni kosmosa jūras desantnieku ielenkumā. Kad Riplija sevi atrada uz cietuma planētas, daudzi tūlīt zaudēja interesi dēļ negaidītās vizuālā stila pārmaiņas. 
Bet ja tā godīgi, tad es ietu viņi līdzi, lai arī kur viņa piezemētos ar avārijas manevriem, lai arī kādā dranķīgā stāvoklī viņa izklepotu to šķidrumu, kas it kā palīdz iemarinēties kosmiskajiem ilglidojumiem. 
Nez kāpēc visspilgtāk atceros tieši "Svešos III"
   Dažreiz, kad darbā attopos un sāku domāt tādas lietas kā "Ko es vispār daru ar savu dzīvi?" es sāku prātā(ne skaļi) dungot Maijas dziesmu, kad viņa rīta saules apspīdēta, visa tāda gaiša un majestātiska dara savus pelnrušķītes pienākumus un tadējadi iespītē negantajai sistēmai. Maijiņa ir mana latviešu Riplija! Viņa izlaiž visādas planētas ar pliekaniem vārdiem un dodas pa taisno uz elli, lai izručītu kaut kādu apburtu losi vārdā Varis.

linkpost comment

sys.exit [Dec. 22nd, 2017|11:07 am]
Parasti mēģinu neuzķerties uz masu psihozēm, bet šis gads ir bijis kā tāda smaga, smirdīga lupata uz pleciem. Iedomājies vēl nedaudz siltu grīdaslupatu, kura jau izsenis bijusi jānomaina.
Tāpēc ar prieku no šī posma lēnām atkratos. Vēl priekšā dažas brīvdienas, dažas darba dienas, atpūta pie dabas, silts ēdiens, ko dalīt ar ģimeni un draugiem. Varbūt arī kāda radoša iedvesma palīdzēs palikušajam skolas darbam iegūt netveramu, personisku jēgu.
Jebkurā gadījuma, 2017, lai tev vieglas smiltis šajās desmit tumsas, miglas un mijkrēšļa apjukušajās dienās.
link2 comments|post comment

[Oct. 24th, 2017|09:43 pm]
Visu laiku gribas kaut ko cibā ierakstīt, bet tad pārdomāju potenciālās tēmas un nolemju, ka nav ko muti brūķēt.
Problēma tāda, ka man drausmīgi patīk rakstīt, bet nepatīk runāt par bezjēdzīgām lietām - kā šī pati doma, vai kaut kāda tur ikdiena, kas šķiet, ir viss uz ko esmu noreducējies.
linkpost comment

Easy-going desperation [Aug. 3rd, 2017|12:24 pm]
[music |Fuck Buttons - Brainfreeze]

Tikko izpildīju IQ un English grammar testu vienam darbam, kuru ļoti gribētu darīt. 
Tas bija grūtāks, nekā iedomājos un atbildēm bija atvēlēts stresaini šaurs laika sprīdītis. Lai nu visi svētie apgrābstās, es vairāk nelaidīšu garām iespējas, ko dzīve man sniedz!
link2 comments|post comment

[Jul. 31st, 2017|09:08 am]
linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]