transcendentālais objekts laika galā

Recent Entries

You are viewing the most recent 12 entries

November 9th, 2019

07:45 pm: Blessed brīvdiena
Šo dienu sāku ar kādas tēmas izpēti. Scenārija rakstīšanas kursiem pēc nedēļas jāiesniedz pirmās trīs lapas. Rakstīšu romantisku vesternu par Ulsteras skotu diasporu, viņi emigrēja no Īrijas uz Mežonīgajiem rietumiem. Lasu Vikī un skatos visādus viģikus, kā arī studēju grāmatas par stāstu struktūru.
Ap pusdienas laiku nolēmu, ka jāpamēģina nopeldēties Ziemeļjūrā, kamēr visi staigā ietinušies šallēs. Kaut dzīvoju pie jūras, te tomēr ir pilsēta ar visādām industriālajām struktūrām, bet kādas pusstundas brauciena attālumā ir brīnišķīgā Gullane pludmale, uz kuru nereti aizbraucu vasarā. Negribējās braukt vienam, bet Ernestam vajadzēja sagatavoties D&d sesijai ar saviem interneta draudziņiem. Beigās tomēr piekrita, ar nosacījumu ka atpakaļceļā iebrauksim paēst "Five guys."
Ūdens šķita siltāks kā gaidīts, spīdēja saule, un negribējās iet krastā, bet sāka salt pēdas. "Five guys" burgeris ar dārzeņiem un sēnēm nebija nekāda kulinārijas panaceja, bet viņiem ir grauzdēti zemesriekti čauliņās un riktīgi kruts gāzēto dzērienu automāts ar visādām funky variācijām - kā Fanta ar vīnogu garšu.
Tagad man iesārtuši vaigi, no iekšas izstaro tāds veselīgs siltums, jūtos ļoti viegli un, kā lai pasaka, tonizēti. Varu droši ieteikt nopeldēties aukstā jūrā.

November 2nd, 2019

06:30 pm: Sirsniņpolka
Interesanti, vai ievainotu ego var pārveidot radošā izejas punktā? Saka jau, ka labāk visu darīt no mīlestības aspekta.

October 25th, 2019

12:37 am: Sadzīve
Tā jau tas ir, ka dzīve piespēlē tādas pašas situācijas, kad neesam no tām iepriekš kaut ko iemācījušies. Dzīvei ir tā lielā, uzpūšamā Mikimauša roka, uz kuras rakstīts "look here, stupid".
Tad nu tā ņemas un -punkš, pieklauvē pie mūsu cietajiem pauriem.

October 15th, 2019

04:29 pm: Tur jau vairs nav tikai mazie nazīši.
Tagad, kad mēs ar Astru esam atkal kļuvuši par draugiem, man jāizdomā jaunu hobiju, kurā mesties iekšā.
Tā kā šoruden vēl neesmu sagatavojis ziemai "kimchi," nolēmu ieskriet ķīniešu bodē, kurā bija viss! Sākot ar daikonu un īsto kāpostu līdz "lobster brand" zivju mērcei.
Protams, korejiešu gaišās čili skaidiņas tur nebija.
Bet kur to visu sagatavoto korejiešu kāpostu fermentāciju glabāt? Pagājušo reizi izvēlējos lielu stikla burku, bet tradīcija paģēr māla podus. Labi, nav jau mana tradīcija, bet huļi tad tie labie cilvēki korejā izvēlējās tieši māla krūkas?*
Laikam jau būs jāmācās izveidot pašam savus māla traukus. Man patīk tas meditatīvais veidošanas process, bet uguns? Tas jau kļūst jautri. Tikai jāuzaicina vēl kāds topošais amatnieks, jo kopā vienmēr jautrāk.


*Noteikti jau lai apraktu zemē, kamēr auksts.

October 2nd, 2019

12:25 pm: Sunīši
Kāda ir jūsu mīļākā sunīšu suga? Pēdējā laikā pievēršu tādām lietām pastiprinātu uzmanību, jo tā būtu potenciāli jauna situācija, nu, audzināt sunīti. Visinteresantākais lopiņš, ko es nesen pamanīju ir Robežu kollijs(border collie). Viņiem ir kaut kas palicis no vilka, tā nepacietīgā mērķtiecība, kas dzen visu baru uz priekšu. Viņi māk arī smaidīt, starp citu.
Vienkārši tas, ka viņi māk parādīt savu noskaņu un mērķi tādā ļoti nepārprotamā veidā. Bet ja tiem lopiem nav savas pļavas, vai arī nepārtraukt mērķu uzstādīšana, viņi paliek neganti.

Current Mood: izaugsme, negribu būt negants

September 30th, 2019

02:02 am: Cik interesanti ir tas, ka mums katram ar laiku izveidojas tādas kā naratīvas, ko mēs paši sev un citiem stāstam. Tie definējošie likteņdzirnu stūrakmeņi un horkrusti. 
Kas notiek, ja no šiem stāstiņiem pilnīgi atbrīvojas? Nu, ja mēs vismaz neizmantotu tos kā attaisnojumus.
Astra dalās ar GaryV iedvesmojošajiem viedeoklipiem. Tiem, kas nezina par Vainerčuku, viņš laikam skaitās motivācijas runātājs. Viņš pasaka tādas lietas, kā:
"Tev nav nevienam jāprasa atļauja, vienkārši sāc darīt to, ko tu vienmēr esi gribējis," bet tā ka tu saproti, jo visi jau tāpat to zina, bet zināt un saprast nav viens un tas pats.
Viņa ir viens no tiem cilvēkiem, kas negaida atļauju. Viņai ir piedzīvojusi visāda veida izaugsmi pēdējā laikā. Es viņai netieku līdzi, bet tajā pašā laikā ir skaisti pieredzēt,
kā cilvēks tev acu priekšā deprogramējas.
Tātad, es pamanu visas tās savas naratīviņas, kas sākās katru dienu, kad pamostos. Bet tālāk nekā nevaru ar viņām pasākt. Nav brīnums, ka pēdējā laikā jūtos tik tukšs un neīsts.


September 15th, 2019

01:18 am: Šie laiki internetos
Ir ļoti grūti tikt galā ar tik viegli pieejamu informāciju. Šķiet, ka agrāk varēja tā vienkārši apsēsties ar grāmatu, nesteidzoties domāt par jaunām idejām, atgremot kontekstus, kuru mozaīku veidoja vecās idejas.
Nē, nu nav jau tā, ka tam procesam ir kaut kādi laikmeta ierobežojumi. Man vienkrši gribētos atrast kaut kādu fokusa punktu šajās neaptveramajās informācijas straumēs.
Es mēģinu izsekot tik daudzām tēmām, to skaitam ir tendence pieaugt. Varbūt, ka tas vienkārši ir losīgi - mēģināt saprast no visa pa bišķiņam. Varbūt, ka šīs uztveres lēcas sapratnes stars aktivizējas ar darbību. To vajag 'klikts' vietiņā, tā fiziski.
Tumšais tīmeklis man atgādina veco internetu. Ir ļoti patīkami tādā vidē atgriezties. Neviena mājaslapa tev neizdabā, neatvainojas un nepiedāvā cepumiņus bez tējas. Tas atgādina to laiku, kad saglabāju interneta klubiņos nokačātu anarhistu pavārgrāmatu un nekvalitatīvu pornomateriālu disketēs. To laiku, kad lasīju moralpain un domāju, ka tas ir krutākais kreatīvs ever, tāpēc saglabāju nokopētos teksta failus epastā kā pielikumu.
Protams, tumšajā tīmeklī dzīvo arī visādi nacistu dīvainīši un seksuālās deviācijas paši ārējie loki. Bet kur lai viņi dirsā liekās? Nedomāju, ka cenzūra atrisinās sabiedrības problēmas un sadziedēs pušumus. Tā tikai uzliek plāksteri, vai arī apsien brūci ar stiprākām un stiprākām saitēm, līdz tā izsprāgst uz āru ar strutām, asinīm un citiem pārsteigumiem. Vienīgais, ko tu slēp tumšajā tīmeklī ir tava kriptogrāfiski nokodētā identitāte.
soz, bija sakrājušās domas, šim ierakstam nav nekāda baigā motīva. Vai struktūras.

September 8th, 2019

06:42 pm: Mortenzijas
Šorīt sapnī kāds man stāstīja, ka Lielbritānijā visi grib dzīvot pilsētās, kurām garām iet dzelzceļa līnijas. Ja nolemju apmesties Mopeth, tad jāuzmanās!

Nākošajā kadrā redzēju, ka ejot pa ceļu no muguras tuvojas melns jātnieks, kurš ar tādu melnu vāli zvetē pa galvu visiem, kas pārvietojas pēc tumsas iestāšanās. Ieguglēju vārdu 'Mopeth,' bet meklējumos uzzināju par tādu pilsētu Morpeth, kas atrodas Anglijas ziemeļos, pa ceļam uz Skotiju.
Nokopešu citātu no Wiki:

The meaning of the town's name is uncertain, but it may refer to its position on the road to Scotland and a murder which occurred on that road. An alternative origin is a derivation of 'murderers' path' from the time when the gallows were on the Common.

Vēlāk ar tautu deju biedriem runājām par viņu nekustamā īpašuma līzingiem. Jūs zinājāt, ka angļu vārds 'mortgage' ir cēlies no vecfranču vārdu salikuma - 'mort' un 'pledge,' jeb "nāves ķīla."

Ā, vēl šodien darbā vienai klientei mājās bija sunītis, kuram trūka labā acs, bet kad aizbraucu pie nākošās, pamanīju mājās kaķi, kuram nav kreisās acs.
Tāda trippy diena, yo.

August 31st, 2019

11:00 pm: Bweeeh, alkohols ir draņķa inde. Visas vērtīgās atziņas pazūd karuseļos, kad tu aizver acis.
Neironi iekliedzās pirms tie mirst.

Nekad vairs, nekad. Bet tas taču ir tik sociāli pieņemami. Lubrikanti un shit.

Current Music: John Maus - Pets

July 31st, 2019

10:11 am: Braucu Ecolines autobusā uz Tallinu.
Protams, ka vislabākais veids kā doties prom no Latvijas ir ar tādu bezmiegā klātu, viegli paģirainu un nedaudz pakrūtē kutinošu pavadmotīvu.
Priecājos par katru iespēju kaut ko tādu sajust, jo pēdējā laikā man visas šīs dzīves pozīciju likvidācijas, vai depersonalizētie triumfi nesniedz nekādus solījumus, ka aiz šīm priedēm un bērziem arī vīd kāds aizraujošs, jēgpilns un jauns mērķis pēc kura tiekties.

June 4th, 2019

09:24 pm: Kivi auglis ir viena spalvaina, uzpūsta ērkšķoga.

May 23rd, 2019

10:07 pm: athods
Šodien aizmirsu mājās nikotīna izdales ierīci, kā rezultātā kļuvu arvien uzvilktāks visas maiņas garumā. Mājās braucu pa veloceliņu visai cienījamā ātrumā, bet tur priekšā nedaudz noplukusi lapsa, kas skatījās uz priekšu. Viņa atģidās, kad biju jau kāda metra attālumā un metās tieši priekšā ritenim/pedālim. Pa kaut kādu liktenīgu centimetru, lapsas kundze tomēr savu kažoku(un noteikti arī manējo) tomēr paglāba.
Astra šorīt prasīja, vai var pie savas melnās zīda žaketes un biksēm, ar cieši savītiem matiem vilkt klāt brūnas brogue kurpes. Es noraustīju degunu, bet viņa teica, ka vakarā ies uz LP koncertu, kura apmeklētājas pārsvarā būs lesbietes. Beigās abi nonācām pie slēdziena, ka krutāk izskatīsies baltas konversenes.

Nesaistīti ar apaviem, man gribētos iepazīties ar to fizisko "withdrawal" sajūtu, kas rodas krasi pārstājot lietot tādas substances kā nikotīns un cukurs. Ne jau tāpēc, ka "Ļife goals," bet tāpēc, ka tās ir interesantas sajūtas, nez kāda ir to esence. Tagad gan to nepateikšu, jo sūcu nikotīna tvaikus kā raudošs mazulis, kurš beidzot atradis risinājumu savam iedzimtajam, kaut kur ap stūri vienmēr glūnošajam iztrūkumam.

Current Music: LP - Lost On You
Powered by Sviesta Ciba