transcendentālais objekts laika galā

Svaigais jūras gaiss un garas, atbrīvotas sarunas pastaigas laikā jau tā padarītu šo dienu pietiekamu, bet vakarā ar māsu aizbraucām pie viņas puiša Deivida. Deivids ir īsts cilvēks un mums ir atbrīvota, priecīga draudzība.

 Māsa uztaisīja nevainojamas vakariņas. Viņi abi mani visādi salielīja un sniedza padomus un perspektīvas, kas noteikti palīdzēs atrisināt savas ieilgušās problēmas. To ir grūti izskaidrot, bet ja tu patiesi meklē risinājumus savas dzīves uzlabošanai, visi spēki sinhronizējas un runā ar tevi mīlestības valodā. Deividam bēniņos ir mūzikas studija, mēs sarunājām, ka viņa jauno dziesmu pabeigsim kopā.

Man šķiet, ka es palīdzēju arī Deivida mājas biedram Melli, kurš jau trīs gadus ir iesprūdis 'hikikomori' prāta stāvoklī. Es viņam ar degsmi pastāstīju par savu sešu mēnešu epizodi Latvijā, kuru izraisīja tas, ka ziņkārība mani dzina pie slimnīcas loga, lai paskatītos uz kādu cilvēku, kurš tikko noleca no paliatīvās nodaļas jumta. Melli ir ļoti sačakarēta pagātne, viņa tēvs ir sufi islāma mistiķis, bet māte pievienojās kaut kādam ebreju seksa kultam. Tēvs viņu esot padzinis un gribējis nogalināt. Iedomājies to traumu, piedzīvot kaut ko tādu pusaudžu vecumā. Melli ir sakarīgs un gudrs čalis, bet viņa pasaules uzskati ir pilnībā balstīti viņa tēva interpretācijā un es skaidri redzu, ka viņš sevī nes nenormālu svaru, kurš izpaužas sevis graizīšanā un dažreiz arī neracionālos izgājienos. Kad es ar viņu runāju, tas šķita tik pareizi un īsti. Varēju ar viņu dalīties arī ar savām nesenajām mācībām. Kad āvu kurpes projāmejot, viņš nāca piecas reizes atvadīties.