transcendentālais objekts laika galā

ub @ 12:42: Monētas augšas un monētas apakšas
Pēdējās laikā apsveru, vai vispār ir pieklājīgi atklāt savu iekšējo voblu. Nav jau arī tā, ka es kādam to grūstu sejā, vai mēģinātu pataisīt par galējo patiesību.
Tomēr sveros uz to kāju, kura saka - dalīties savā pieredzē ir vērtīgi, tāpēc cenzūras komiteja pagaidām var turpināt savu atvaļinājumu :)
Neizpalikt arī ar sapņa aprakstu. Kā zināms, sapņu apraksti vispār nevienam neinteresē. Varbūt, ka pašam kādreiz būs interesanti pārlasīt.

Nesen redzēju vienu no tiem spilgtajiem sapņiem, kurš riktīgi iespiežas atmiņā. Sapnī es biju pie bērnības drauga uz dzimšanas dienu. Es aizgāju uz viņa goda vietu, bet man nebija dāvanas. Tā nu es tur neveikli stāvēju, atceros to kauna sajūtu. Nākošajā kadrā es vienā rokā turēju slieku, bet otrā kūkas gabaliņu. Es stāvēju kaut kādā aizaugušā peļķē un baroju slieciņu. Man pie ķermeņa piesūcās melnas dēles. Nākošajā kadrā es gāju iekšā tumšā jūrā, tieši pretī lielā, nevaldāmā vilnī. Dēles nokrita sālsūdenī.
N. man atsūtīja sapņa simbolisko skaidrojumu. Slieka un kūka, manuprāt ir seksuālā apmierinājuma meklēšana paša apmierinājuma pēc. Bet jūra ir lielais, mistiskais ķermenis. Ieet jūrā nozīmē pieņemt savas bailes un doties pretī nezināmajam.
Parasti tādus sapņus uztveru visai nopietni. Tā pirmā daļa palīdzēja saprast toksiskos aspektus saistībā ar Astru, jo mēs viens otru izmantojām dažādiem nolūkiem, bet es vairs nevaru viņai uzticēties jaunas kopdzīves mēģinājumam. Lai arī es viņai piedevu un atkal uzticējos pirms daudziem gadiem, es pirms kāda gada uzzināju, ka viņa mani krāpa. Man ir ļoti svarīgi uzticēties cilvēkiem, savādāk nevēlos viņus pielaist pārāk tuvu. Mēs viens otru esam tik daudz pievīluši. Es apņemos būt viņai labs draugs, bet tas arī viss. Tas ir ļoti atbrīvojoši.

OK, tātad, ārā no peļķes uz jūru. Nav daudz tādas lietas, kuras mani aizskar idejiskā līmenī. Bet cilvēkus un domas, kuras autentiski var notrigerot, protams, parasts turēt nostatus. Vislabākais veids kā ieskriet jūrā ir bez drēbēm, tumsā un kliedzot no visa spēka. Es vērsu savu uzmanību uz vienu cilvēku. Pats sevi notrigeroju(tas var notikt tikai ar paša atļauju, citi par to nav vainojami) un ļāvos haosam. Es sapratu, ka esmu tam nezināmajam aspektam atdevis pārāk daudz varas pār sevi. Nepamatoti. Es vairāk nebaidos, bet lieta tāda, ka es tagad meklēšu nākošo tumšo vilni, kuru izgaismot ar pieredzi. Katru dienu kaut kur uz komforta zonas robežas.