mīlu gan

interesanti

runā, ka Talsu rajons nedaudz applūdis, rīt jāpaskatās, kas ap Laucieni notiek...

Vai niigrie nekāro satikties un neiedzert kādu alu?</span>

Nez, šis stāsts bez lielas bravūras, tāds savādāks. Nu jau kā gadus 15 neesmu iekūlies situācijās, kad būtu kāds pielietojis fizisku spēku pret mani vai es pret kādu, kur iepriekš tas nebūtu norunāts.

Svētdien futbola spēles priekšvakarā 17os vakarā, lai visi saprastu, ka ir ļoti gaišs, devos nopirkt dažus alus, lai finālspēle būtu baudāmāka un acu priekšā notika ļoti savdabīgs incidents. Man pie mājas apļveida krustojumā, tuvāk izejai stāv pelēks BMW automobīlis, aiz viņa auto marku neievēroju, iespējams Toyota vai Skoda ar taksista uzlīmēm. Pēkšņi no tā takša auto izlec kungs gados, skaļi aurēdams dodās BMW virzienā un rauj otras mašīnas durvis vaļā - šajā brīdī es domāju, ka incidents beigsies, ka abi viens otram paraustīs drēbes un tad jau izkliegušies dosies tālāk. No BMW izkāpa spēcīgas miesas būves čalis un atbildēja uz durvju raušanu ar ļoti labi nostādītu sitienu, kas apmaldījušos kungu nolika uz asfalta vienā sitienā. Kungs piezemējās ar pakausi uz asfalta un neizrādīja vairs dzīvības pazīmes.

Šajā brīdī man radās jautājums, kā es šeit iepinos!? Nenormālas bailes, ko darīt, bet es vienkārši turpināju doties veikala virzienā..

( huļi es to visu zinu un huļi man par to neviens nemaksā )

Man parasti negaršo kolēģu atnestās kūkas dzimšanas dienas svinībās. Vakardiena arī nebija izņēmums. Ieraudzīju kūku "Pārsla" un jau nopriecājos, ka šoreiz nebūs tik traki, būs ēdama, bet kas to deva. Šajā Pārslā sazin kāpēc bija ielikti ļoti saldas želejas gabaliņi. Eh. Un vēl katrā tādā kūkas gabalā taču vesels lērums kaloriju.

Man jau arī drīz vajadzēs izdomāt, ko šoreiz nest kolēģiem uz savu dzimšanas dienu. Domāju, ka varbūt nopirkt vairākas kastītes ar mazajām Cielaviņām. Tievēšani tā ir viena no labākajām kūciņām - mazajā ir ap 100 kalorijām un pat jau pēc vienas ir sajūta, ka tiešām esi apēdis našķi un kārais zobs ir apmierināts. Varbūt vēl uztaisīt mājās lavaša rullīšus ar lasi. Mēs tajā dienā darbā būsim tikai trīs no mūsu nodaļas.

aizgāju gulēt tas saucās. guļamistabā sāka dipināties kaķis, vispirms ielīda pie viena bērna (zem sedziņas, ielaida nagu, dabūja ar kāju kad bērns sagrozījās), palīda zem gultas starp atvilktnēm, caur šauro bezizeju uz palodzes, apskatīt cita bērna gultu, tad ķipa nāks pie manis, bet aizgāja kaut kur uz koridoru un kaut ko nogāza. man laikam tikai vienreiz ir gadījies graciozs un kluss kaķis, visi citi tā slāj, ka nevar saprast kā peli var noķert :D

nedēļas nogale:

daudz interesantu pasākumu 6dien Kurzemē:
- dzimtā miesta skolas jubileja / salidojums / balle,
- kaimiņmiesta sporta dienas / balle pie ezera 7km no dzimtajiem laukiem,
- Saldus Saule (5/6dien),
- kkas rajonā, ko jau piemirsu,
- veel kkas rajonā, ko jau piemirsu...

bet pamatēdienam - 5dien kāzas Vidzemē.

Savu pirmo dienasgrāmatas ierakstu es uzrakstīju tad, kad man apritēja 13 gadi.

Atceros, ka dažas dienas pirms tam es kopā ar mūsu kaimiņu mazbērniem tusēju uz viņu mājas lieveņa pavēnī un mēs runājām par dāvanām. Un tad viņu mazdēls pajautāja, vai es priecātos, ja es saņemtu kā dāvanu naudu. Uz ko es atbildēju, ka jā, tas būtu forši.

Bet Visums jau nebūtu Visums, ja viņš neizdomātu pārbaudīt, vai Missalise tiešām vienmēr tā domās. Nu, lūk, pienāca mana dzimšanas diena - 25.jūlijs un mani vecāki man uzdāvināja tam laikam ļoti lielu naudas summu - 5 latus (tie bija 1000 Repša rubļi).

Es, protams, biju priecīga un mums ar mammu bija pat vesels plāns - aizbraukt uz dzimto mazpilsētu un visu ko foršu pasākt.

No paša rīta mēs aizbraucām uz baznīcu, lai savu jauno dzīves gadu sāktu ar Dieva svētību. Bet astoņos, kad parasti ir dievkalpojums, tas nenotika, jo izrādījās, ka mācītājs ir aizbraucis kaut kādās darīšanās. Nu, neko, aizbraucām mājās.

Pēc tam braucām vēlreiz uz mazpilsētu ap kādiem vienpadsmitiem. Es gribēju nopirkt sev vasaras cepuri ar platām malām. Aizgājām uz universālveikalu, bet izrādījās, ka tā nodaļa, kur pārdod cepures, uz kaut kādu laiku ir slēgta. Mamma tad nopirka kaut kādu gaiši lillā audumu kleitai un mēs aizgājām uz ateljē - lai man uzšuj kleitu. Bet viņi pajautāja tādu summu, par kuru mamma pateica, ka tā neesot adekvāta un tā mēs aizgājām projām. Tad mēs nopirkām svētku kliņģeri, ko pārdevēja ielika tādā caurspīdīgā plastmasas maisiņā, pēc tam aizgājām uz ateljē un mani nofotografēja trim bildēm (kā izrādījās vēlāk, viena - tā, kur es bildējos pilnā augumā, fotogrāfam nesanāca). Pēc tam mamma ierosināja aiziet uz adītavu, lai pasūtītu man jaciņu. Aizgājām, bet izrādījās, ka vasarā adītava nestrādā. Un tā nu mēs pēc tam braucām mājās.

Bet tieši pirms mājām pēkšņi saplīsa tas plastmasas maisiņš un mans kliņģeris nokrita zemē. Bet vēlāk, kad es gribēju pabraukāties ar riteni, man pēkšņi uzklupa kaimiņu suns, es nobijos un nokritu no riteņa. Turklāt visai neveiksmīgi, uzdauzot sev zilumu.

Bet no tās violetās drēbes man pēc gadiem trim tomēr uzšuva kleitu. Taču vienmēr, kad man tā bija mugurā, viss gāja kaut kā šķērsām un greizi. Tāpēc es pēc kādām trīs reizēm pārstāju to vilkt un tā nu tā arī nostāvēja skapī.

Bet es kaut kā neapzināti sāku šķirot savas drēbes veiksmīgajās, neveiksmīgajās un neitrālajās. Un jaunas drēbes, kurās vairākas reizes pēc kārtas nav bijusi sevišķi veiksmīga diena, kaut kā ilgstoši karinās skapī bez pielietojuma, kamēr citas velku teju katru nedēļu.

māte vakar aizšāva uz Jēkabpili (2h!*2) pēc ērkšķogām jo Jūlijas tante ļoti gribēja viņai tās iedot. un šodien mums iekšā mājā ir groziņš un ārā pie suņu voljēru vanna - plastmasas vanna kurā mierīgi var nomazgāt palielu bērnu - ar dzeltenajām medus ērkšķogām!!

man uz plīts ir 4? L uzkarsētu upeņu želejai, divi vēl jo jāņogām izmazgājami katli un viens spainis nepārlasītu upeņu no pagājušās nedēļas. ir arī burkas, lietus noskalotas. bet - jāmazgā

Šodien mamma piezvana un saka, ka šodien 11 jau braukšot mums uz māju no Rīgas tie līguma parakstītāji. Brālis uz maniem komentāriem par to līgumu arī neko neatbildēja. Lūdzu, lai atsūta īsto līgumu izlasīt pirms parakstīšanas.

Kad tas retrogrādais Merkurijs beidzot beigsies, es vairs nevaru izturēt.

Jautājums, protams, retorisks, skaidrs, ka es zinu, kad tas beigsies.

Vai ir kādi ieteikumi, kas jāredz/jāapēd Cīrihē vai tās netalumā?

astoņas burciņas saliku, uz jogu paspēju, otrā porcija želejas ir sataisīta, burkas samazgātas, tik jāuzkarsē un jāieburko, uz jogu paspēju, pati aizbraucu pa kluso nopeldēties, tagad ganu bērnus peldvietā (2/3 šodien otro reizi), brauksim mājās uzēst, mazgāt traukus, burkot u.t.t.

piesātināta un dabrbīga, bet priecīga diena

deviņos bijām peldvietā, visilgāk peldējās vecākais bērns, 21:50 jau meklēju vakariņas. nomazgāju visas jāņogas, iesāku karsēt sulai divos vislielākajos katlos, upenes pārbēru no kartona kastes bļodā un sanesu priekšnamā, izkāru žāvēt pelddrēbes, sīkām uznāca iedvesma mazgāt un novākt traukus, izdarīju vienu birokrātijas lietu, sabāzu veļasmašīnā tēva baisi netīrās drēbes, saliku maisā plastmasas atkritumus un tagad varētu iet gulēt, bet viss drusku vibrē


rītdienas optimistiskais plāns: divreiz peldēt ar bērniem lai māte var izturēt piektdienu (viena plānota citā pludmalē - 6 km uz citu pusi un googlē 4,9*), izdarīt tās jāņogas vismaz pirmo sulas spiedienu un ieburkot, ideāli ja arī sakarsēt ūdenī čužas dzērienam un saburkot, izmazgāt tās tēva drēbes, moš vēl kko no āra sameklēt un izmazgāt, salikt vēl šķirojamos atkritumus lai uz darbu braucot varu aizvest izmešanai (lohi lohojās un tagad pilsētā iespējams ir aiz lielā Rimi vai Maxima, bet kas to zin, tad Jābrauc un Jāmeklē), paskatīties vai nav vēl vecas zāles, izmazgāt plānās štātes, nu tur izejamās blūzes un kleitas, piecos joga (šodien nepaspēju, bet nu i labi, bija diendusiņa un duka ogām), pa vidu vēl jābaro nikni punduri un tās burkas aaaa tās burkas (labi, ka ciba izstāstīja šortkatu ar sterilizāciju cepenē, tas ir daudz ērtāk nekā vārot un drošāk nekā saulē - rudais noteikti ies skatīties kas tur notiek, turklāt nav jāvaktē kad un kur spīd saule

bijām pie manas krustmātes lasīt ogas (3h un kādi 40 l!!!), paēdām Rātslaukuma kafejnīcā, tagad esam upē. t.i. es drusku aizmuku uzpīpēt un pabūt vienatnē kaut 10 minūtītes un vēl es šodien esmu pieteikusies uz jogu pie Krisa. viņš ir īstens krišnaīts ar stāžu un joga būšot enerģiskā

aaaa

un vēl mēs mūžsenā veikalā ar mūžsenu nosaukumu nopirkām minerālūdeņus un ūdeni un Bauskas Veselības dzērienu un izskatās, ka pie upes nav neviena veča, kas attaisa ar kabatas nazi, atslēgām vai aci :D

pludmales kaķīti satika pusaudzes, kas viņu sasedza savos dvieļos kamēr pašas peld

Kamēr man nav izdevies pārdot dārzu, tur mainās apstākļi.
Nefrēzētās un ar zaļmēslojumu laikus neapsētās dobes aizaugušas,
viena no aizpērn pa dārgo apgrieztajām ābelēm, garšīgais 'Auksis', nometusi visas lapas un nokaltusi.
Varbūt arī finālā dārzu jemšu un pārdošu kā zemesgabalu. Vieni esot nopirkuši kaut kādu dārzu tai pašā dārzu sabiedrībā, izrāvuši ārā visu, kas tur audzis, apstādījuši ar tūjām un pārdevuši kā pliku zemi par neticamu cenu, par ceturtdaļu lielāku, nekā es jau kopš pavasara cenšos no gribētājiem par savējo izspiest.
Ābeli piedāvāju ābeļmalkas gribētājam, lai pats nozāģē un aizved.
Lazdu (monstroza milzene, nevienam neiesaku stādīt tādu šķirni) piedāvāju pašiem nozāģēt un paņemt malkā tiem kaimiņiem, kuru māju tā noēno. Likās iepriecināti.
Tad paliks viena nestabila paskata ābele, neražojoša plūme, trīs ogu krūmi un avenāji. Un nenoravētas zemeņdobes.
Un celmi. Ko ar tiem? Vislabāk uzziest sēni, kas tos saēd?
Nekad nevar zināt, ko tiem pircējiem vajag. Viena būtu pirkusi manu dārzu, ja tur būtu mājiņa, cits būtu pircis mana drauga dārzu, ja tur nebūtu mājiņas.

Rubrikā "drucenes, kuras žēl salabot": starpautisks

No reklāmas feisbukā: “Tu vaino kurpes. Bet problēma parasti ir tavas zeķes.”

Piezvana no nezināma telefona, vālē krieviski: "Mēs no Omniva, pienācis paziņojums, vai jums ērtāk, lai pievedam ar kurjeru vai atstājam pakomātā?" Es, latviski: "Pakomātā." Viņa: "Horošo. A vi po russki voobšče govoriķe?" Es: "Kāpēc jūs nerunājat latviski?" Viņa (nomet klausuli).

Nupat paskatījos, kods +351, Portugāle :D