mīlu gan

Šodien vēl viena kolēģe uzrakstījusi atlūgumu. Būs jāmeklē mūsu nodaļai divi jauni kolēģi, jo ar esošajiem tā ir kā ir.

No reklāmām: “ Dāvana, ko mamma patiešām vēlas. Izrādiet mīlestību ar Ceramic Apricot šajā Mātes dienā.”

amuse bush

Pirms 20 gadiem: http://klab.lv/~watt/2005/04/30/

dienas komentars:

Saeimas plānprātīgāko deputātu un progresistu galvās noteikti nenogāzās. Nebrīnīšos, ja tagad sekos vēl plānprātīgāki zaļo progresistu priekslikumi. Piemēram, dibināt parlamentāro komisiju notikušā grautiņa izmeklēšanai, tad likums ar prasību uzbūvēt žogu apkārt visām cilvēku dzīvību un transportu apdraudošajām vēja turbīnu iekārtām, tad tiks pasūtīts pusmiljona eiro pētījums par govju un kazu piena noraušanas risku nabaga lopiņiem ganoties zem brūkošiem vēja ģeneratoriem, bet Jaunās Vienotības iekšlietu ministrs ierosinās vēja parkim algot apsardzes personālu, CSDD pie vārtiem liks uzlikt brīdinājuma zīmes "Krītoši objekti", Lauksaimniecības ministrs saņems rīkojumu uzdot zemnieku saimniecībām apkarot kurmjus vēja parkos, kuri Latvijas mīkstajā melnzemē tur izrakņā vēja torņiem pamatus, un Jaunās Vienotības raustītie mēdiji saņems uzdevumu cept augšā sazvērestības teorijas par kremlinu provokāciju pret Eiropas Savienības zaļo kursu, bet valsts TV un radio, izmantojot to laimīgo sagadīšanos, ka šoriez neviens cilvēks necieta, sāks korī paklausigi sludināt melu ziņas par to, kā 10-20 tonu smagi ģeneratori nevienu patiesībā neapdraud. Pretēji jebkuram saprātīgi domājošam cilvēkam, kas zina, ka šādas kompleksas inženiertehniskas iekārtas, kas gadiem ilgi lietū rūsējušas, ziemās ledus pabojātas šuvju un spraugu vietās, un vējā drebinātas pa visām malām un savienojumiem, un kurss būvēti no lielākoties Ķīnā ražotām lētām sastāvdaļām, kur vecās šuves kopā ar Ķīnas materiāliem vairs nesatur šo konstrukciju kopā, tāda vēja ietaise objektīvi Latvijas klimata apstākļos tā arī kalpo kādus 10-15 gadus, bet pēc tam kopā ar torni nogāžas zemē. Īpaši ja netiek remontēta, jo lētās ķīniešu konstrukcijas, kā mēs visi zinām, lielākoties ir vienreizējas lietošanas prece. Diez vai Saeimas deputāti piespiedīs vēja parku īpašniekus pēc Latvijas valsts dāsnā atbalsta saņemšanas vēja turbīnu strāvai, pēc 10-15 gadiem tos dranķus remontēt par savu naudu. Tad mums elektrība izmaksātu vēl 3 x dārgāk nekā ar to patreizējo OIK atbalstu vēja strāvai šodien, ko tagad, kā es saprotu, SPRK kā "cenu regulētājs patērētāju interesēs" paslēpa zem Latvenergo iekšējiem tarifiem, lai Latvijas tautu rēķinos lieki netracinātu un parrūpētos par "zaļā kursa" politiķu atkārtotu pārvēlēšanu.
Vēja enerģētiku Latvijas klimatiskajos apstākļos es uzskatu par plānprātību, jo tā nav ilgtspējīga un visas vēja torņu konstrukcijas agri vai vēlu dabas stihijas ietekmētas sabruks. To remontēšana arī šķiet neatmaksājas. Bet tikmēr "vēja atļauju" dalītāju ģimenes un draugi no tāda valsts atbalsta mākslīgi sadārdzinātai "zaļā kursa" vēja elektrībai uz visu mūsu pārējo pilsoņu faktiskas apkrāpšanas rēķina pelna simtiem miljonu eiro gadā, saņemot treknas subsīdijas pie katra saražotā kilovata, kamēr Rīgas TEC-2, kura jauda var apgādāt visa Baltiju, izkūpina siltumu gaisā. Vajag sekot naudai, tad nebūs jāapkaro kurmji ap vēja ģeneratoriem. Visas valsts subsīdijas privāto elektrostaciju īpašniekiem vienā dienā ie jāatceļ, jo Latvijai vajadzīga lēta elektrība, nevis "zaļā kursa" plānprātība. Tam jābūt politiskam lēmumam, Saeimas rokās. Plānprātīgiem cilvēkiem tur nav vietas.

(c)Gints

Vot kā dzīvo cilvēki, kuriem viss ir sakārtots?
Man sakārtota ir burtiski viena lieta: rīta kafijas pupiņas atrodas iepriekš iesvērtā burciņā.
Šorīt burciņa nebija savā vietā, pavadīju 15 minūtes, mēģinot saprast, kā uzvārīt kafiju.

Es, izrādās, tieši pirms 20 gadiem nopirku akvāriju.

padevos aktuālākajam cibas trendam "pirms 20 gadiem...", aizgāju palasīties savu žurnāli un konstatēju, ka pirms 20 gadiem es pārsvarā visu laiku biju vnk pālī.

brīvdiena Padujā, sēžu tratorijā, skraida miljards viesmīļu un es iedomājos, kā būtu bijis, ja man savos viesmīles laikos būtu bijis soļu skaitītājs.

Kā jums šķiet, kā jubilejas ballītē vislabāk parādīt bildes? Izlikt galerijā (piemēram, piespraužot pie palaga) (bildes ir dažādu lielumu un dažādas kvalitātes, arī grupu attēli un reāli svinību vietā nav nekādu stendu), rādīt ar projektoru, uztaisīt albumu un palaist pa rokām, vai vēl kāds variants?

Pirms divdesmit gadiem es rakstīju: "man šķiet, ka nepieciešams atpūsties - tāda mietpilsoniska, pieauguša cilvēka sajūta, kuru laikam būšu noskatījies kaut kur, kādā latviešu filmā vai dziesmā, lai gan labi zinu, ka nevajag man atpūsties un neatpūtīšos jau arī, taču tā sajūta nomāc
un ko tas vispār nozīmē - atpūsties? neko nedarīt? es jau arī tāpat neko nedaru"

Nekas nav mainījies.

ir jau grūti ar to sauli polārajai mitrenei, it īpaši pie stūres, bet šodien mājās viss smaržo tā, kā pavasarī, kad saule ir drusku indīga un var just to saules tīrības smaržu

https://www.mvm.lv/lv/programma/pasakumi/reproduktiva-veseliba-nestabilas-demokratijas/167

izlasiet šo sarunu, es nezinu, vai šobrīd pasaulē ir vēl kāda tik spēcīga māksliniece:
https://satori.lv/article/kitijas-intervija

Kas mani besī šodien feisbukā: Hanza Perons eksaltētās balsīs erotiski elsojošās reklāmas Jimi Tenor koncertam
Karma Socks reklāmas zeķēm par 18 eiro gabalā ("un tad tu vari noķert to sajūtu...")
Gundegas Repšes mūždien apsaitētā galva

aprīlis kaut kā nu tā. ir pārsvarā auksti un pārsvarā sarežģīti.

* vēl pāris brīnišķīgi kolēģi uzrakstīja atlūgumus;
* etnofestivāls gāžas uz galvas, viskaut kas gāžas uz galvas, nekas no tā neliekas iedvesmojošs un aizraujošs;
* volvo riepu maiņa pārvērtās par nepatīkamu bezmaksas diagnostiku - 2 salūzušas atsperes, viens iztecējis amītis, galīgi nodiluši bremžu kluči un diski, jāmaina bukses, beigts spararats, no motora gāžas eļļa (visa panna apakšā pilna). + skates kontekstā ir plaisa vējstiklā vadītāja pusē. + visa tā elektroneuzticamība. karoč, šrots. man jau kādu laiku ir tā mātes zārka nauda citai mašīnai, bet manliekas es labprāt kādam samaksātu, lai atrod un nopērk man to auto. man no vienas puses neizsakāmi neinteresē (es gribu tikai sēdēt un braukt, nevis par to domāt), no otras puses es jūtos neizsakāmi nepārliecināta, attiecīgi izdarīt izvēli un pieņemt kkādu lēmumu ir drausmīgi apgrūtinoši. volvo skate beidzas jūlijā. drusku laiciņš agonēšanai vēl ira.
tātad man, lūdzu - ekonomisku un lielu universāli, ar manuālo kārbu, āķi un dīzeļmotoru (man patīk, kā skan dīzeļmotori!).
* vairāku iemeslu dēļ diezgan cītīgi iedziļinājos ssri un antipsihotiķu jautājumā. es biju jau reiz to darījusi pirms kādiem 10 gadiem, bet tagad pieejamā info ir tikai vēl drūmāka un vēl vairāk uzdod jautājumus kāpēc cilvēkiem to liek lietot gadiem (es saprotu, ka ir kkādi izņēmumi, kas citādi nevar).
* gandrīz vispār neesmu bijusi dārzā. aizvakar mēģināju, bet iekļuvu pagrabā un aizķēros tur. tur bija daudz likvidējamas nešķīstības.
tomēr iesēju zirnīšus, burkānus un spinātus. pie mājas bija izlīdusi pirmā sparģeļu sauja, uzcepu omletīti ar stracchino. sāku rakņāties pa kompostu.
* bija ļoti labs Līgu koncis Vagonos. laikam pirmais, kurā es gandrīz ne mirkli nejutos apmaldījusies - varēja dzirdēt un saprast, kur mēs atrodamies un attiecīgi arī reaģēt. paldies Oliveram! lažas bija, bet nekas tāds.
* pirmo reizi biju uz džimu. man jau kādu laiku liekas, ka vajag kkādus svarus cilāt, bet man bail/anksis iet uz sporta zāli un justies tur lost un tizlai. tāpēc savaņģoju kolēģi, kas iet regulāri un mācās fitnesu un vēl divas ieinteresētas kolēģes. pie īstajiem svariem mūs laidīšot, kad būsim sagatavojušas ceļus un muguras, bet tāpat bija grūti un ritīgi forši arī. kolēģe forši dīda. gribētos iet vismaz reizi nedēļā, vismaz kamēr vēl muižai ir dīls ar VOC.
* kādu mēnesi neesmu pīpējusi. tas gadījās netīšām. kaut kā prāts pats atleca atpakaļ "es nesmēķēju" mōdā. vispār nav grūti, arī psiholoģiski.

Šonakt sapnī redzēju kaut kādu pasaku pasauli - pa pusei īstu, pa pusei animācijas - kaut kas līdzīgs Avatāra pasaulei, tikai skaistāka. Es ar vēl kaut kādiem cilvēkiem braucu pa brīnumskaistu upi - ar tādu kā piecpadsmitā gadsimta koka kuģi. Upei bija tik kristālskaidrs ūdens, ka varēja redzēt tās dzelmi- baltās smiltis un akmentiņus, bet apkārt bija ļoti labi redzama ainava - kalni, meži, zaļi lauki - tajā spirgtajā zaļumā, kāds piemīt tikai maijam. . Bet tad kuģis vienā mirklī apstājās un kāda meitene - tāda kā animācijas tēls - ar tumšiem matiem, ģērbusies īsā baltā kleitiņā - pēkšņi nolēca no tā klāja un metās skriet uz upes malas pusi. Es viņai sekoju - un labi ka tā, jo paspēju saķert viņu aiz rokas. Jo izrādījās, ka kuģis ir apstājies tāpēc, ka ir iebraucis tādā kā apstāšanās vietā uz klints , bet tālāk upe pārvēršas par ūdenskritumu un krīt lejā. Un tieši tāpēc visu to apkārti var tik labi redzēt.

zagļu valsts:

https://nra.lv/latvija/519197-rail-baltica-buves-dzelzcela-posmu-skembu-piegadei-no-norvegijas.htm

/bļaķ, tikai ložmetējs
//valsts un zagļu aizstāvji, olu laizītāji nolādētie, pieveram actiņas dienestā, jo nauda nāk, kolonizācijas administrāciju sargājošie mēsli!
gaidām izdienas pensiju? sirdsapziņa norakās puķupodos?

pirms gadiem 30it sanāca strādāt un dzert kopā ar zviedru elektriķiem / mehāniķiem,
pirms gadiem 22iem sanāca "mācīties" un dzert kopā ar zviedru zemessargiem,
pirms gadiem 20iem sanāca "mācīties" un dzert kopā ar zviedru jūrniekiem.
kkad tad, kad es vēl "redzēju" zviedriski, un nato mācībās piedzīvoju, ka zviedrs ar norvēģi var runāt šķērsām, saprast viens otru, un pat es varu viņus saprast.
kas smieklīgi, nekad to gadu laikā nebija vajadzība .īst sniegā un mērīt dzeltenuma pakāpi.
iespējams, ka sniega "tests" ir tiem, kas nerunā zviedriski.

Ja vienu dienu kārtīgi strādā dārzā, tad nākamajā rītā jūt ļoti daudzas muskuļu grupas, kuras pa ziemu biju ierūsējušas.
Bet nu nedaudz ceļmalas krūmi ir piekārtoti.