mīlu gan

citāc:
...ir teorija, ka dzīvojam postapokaliptiskā fāzē pēc "lielā reseta" kaut kur 19.gs. un vecie arhitektūras un mākslas pieminekļi ir šīs iznīcinātās kultūras paliekas. Nešķiet far fetched, you daudz ko no tā tīri objektīvi mūsdienās neviens neprastu izpildīt, kur nu vēl masveidā. Elementārām noliktavām ķieģeļu likums bija filigrāns un ar vijeboniem. Tagad celtnieciņi mocās betona kluci dabūt līmenī, kur vēl domāt par smukumiem. Tas pats ar mūziku. Klasiskā mūzika ir pārpasaulīga priekš mūsdienu cilvēka, jo tā tik tiešām nav no mūsu pasaules. Tāds radošums kombinācijā ar grāciju (grace) un dievišķas klātbūtnes efektu nav iespējams mūsu apzināti deracinētajā, dumbed down pasaulē.
(c) Gnidrologs (klab.lv)

un svaigs piemērs:
https://nra.lv/neatkariga/riga/517167-rigas-mukusalas-promenades-problemas.htm

***
Mūkusalas ielas promenādes izbūve par 20,8 miljoniem eiro veikta tādā kvalitātē, ka drīz vien būs jāiztērē vēl tikpat, lai neļautu jaunajai būvei iegāzties Daugavā.
Promenādes izbūve tika sākta 2023. gada beigās un ilga divus gadus līdz nodošanai ekspluatācijā 2025. gada 22. decembrī. Tas atbilda termiņam kredītlīgumā starp pašvaldību un Latvijas valsti. Promenādes atvēršana publikai datēta ar šā gada 9. janvāri. Taču prieks par jaunbūvi turpinājās tikai līdz brīdim, kad ziemu nomainīja meteoroloģiskais pavasaris. Tajā brīdi “pasēta nokusa reizē ar sniegu un ledu,”...

Mūkusalas promenāde parāda visu būvniecības procesa dalībnieku degradāciju, ja salīdzina to, kas uzbūvēts nupat, ar to, kā būvētas viduslaiku pilis. Lai gan tās sagrautas pārsvarā Ziemeļu kara laikā (1700-1721), to drupu sienās joprojām ieraugāmi lieli laukakmeņi 2-3 stāvu māju augstumā par spīti tam, ka lietus šīs sienas bez jumtiem skalojis un sals ārdījis simtiem gadu. Šīs sienas apliecina, ka principā laukakmeņus sasaistīt ar javu ir iespējams. Kaut kas no šīm prasmēm tika pārmantots pat līdz Akmens tilta celtniecībai ap 1955. gadu. Tā laika celtniecība līmeni apliecina Akmens tilta nobrauktuve, kas glabā par veidni izmantotā dēļa zaru rakstu. Lūk, kādam jābūt betonam, no kura 70 gadu laikā ar visām bargajām ziemām, ilgajiem lietiem, lielajām vētrām un - galvenais - automobiļu un tramvaju radītajām vibrācijām nobrucināti betona putekļi ne milimetros, bet mikronos izsakāmā biezumā.
***

jautrība turpinās

***Latvijas teritorijā ielidojis un uzsprādzis drons***

https://nra.lv/latvija/517176-latvijas-teritorija-ielidojis-un-detonejis-drons.htm

UPD

https://jauns.lv/raksts/arzemes/701931-igaunija-no-krievijas-ielidojis-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni-valdiba-izsludina-arkartas-sedi?

/interesanti:
krievu drons, no krievijas ielidojis drons, nomaldījies ukraiņu drons?

aktuālais "kvests"

paspēt nopirkt degvielu starp diviem skaļiem paziņojumiem (viens pēdējā laikā mēdz nākt no Trampa, otrs no Trampa vai no vēl kāda trešā).

fantastiska izkliede cenās un pozīcijās - bijusī "lētā" uzpildes stacija ir kļuvusi "superdārgā", vai bijusī "dārgā" ir pārkvalificējusies par "vidēji dārgo"
cenas dīzelim - no 173 p/pl līdz 181 p/pl

vai Ukraina piesaka karu Lietuvai?

https://nra.lv/baltija/lietuva/517132-izmeklesana-lietuva-nokritusais-drons-bija-no-ukrainas.htm

Lietuvas Varēnas rajonā pirmdien nokritušais un eksplodējušais lidojošs objekts ir Ukrainas drons.

/poļi noklusēja, gan jau leiši arī noklusēs

kolonijas administrācija turpina darbu:

https://nra.lv/neatkariga/komentari/elita-veidemane/516875-makasanu-skolas-slegsana.htm

***
Izglītības kursa lēmējiem kārtējo reizi šķiet, ka jālikvidē vēl viena lauku skola. Nu, tiešām, kāda tur mācīšanās Latvijas pierobežā, Latgales galā? Tagad kārta pienākusi Lūcijas Rancānes Makašānu amatu pamatskolai, kas ir izcila mācību iestāde ar gadsimtu (!) tradīcijām. Nav skaidrs, kāpēc tā būtu jālikvidē, par iemesliem pagaidām klusē gan novada pašvaldība, gan Izglītības ministrija. Mēģinām izdibināt, kam ir izdevīga šī faktiski pretvalstiskā darbība.
***

Gemini:( ... tālāk ... )

Varbūt mākslīgais intelekts tuvāko gadu laikā izgudros tehnoloģijas perfektai redzes atjaunošanai tuvredzības+tālredzības gadījumā?

Gemini:( ... tālāk ... )

pie kā noved kolonijas administrācijas darbība:

https://pietiek.com/raksti/par_paralelajam_realitatem/

...no LTV1 ekrāna mums taukie mūļi stāsta, ka mums esot IZAUGSME. Lielākajai daļai sabiedrības, par ko Vienotības/Pro taukajiem liekēžiem nav ne jausmas, PATIESĀ REALITĀTE, citam šobrīd, citam vēlāk, IR NOŽĒLOJAMA EKSISTENCE ar pastāvīgiem pazemojumiem, ko vienu pēc otra sagādā varas pretekļi.

Kas ir Jūsu rakstīšanas guru - tie, kas Jūs ir iedvesmojuši tādā ziņā, ka jūs sakāt - o, jā, šādi es arī gribētu rakstīt un kāpēc.

No pasaules klasiķiem man patīk Viktors Igo - tas viņa pamatīgums, iedziļināšanās, pamatīgums, līdzjūtība.
Žils Verns ar saviem ētiskajiem varoņiem un pirmo informāciju par svešām zemēm (par daudzām lietām pirmo reizi es kaut ko uzzināju tieši no viņa romāniem).
Šarlote Brontē - veids, kā viņa atspoguļoja savu iekšējo pasauli - tik īsti un autentiski.
Hektors Malo - viena no manas bērnības mīļākajām grāmatām bija "Bez ģimenes" - kaut kā vienkārši, bet ļoti sirsnīgi uzrakstīta. Edgars Po - man nepatīk viņa stāsti, bet tas veids, cik ļoti lielu emocionālo iespaidu viņš spēj atstāt - viņa stāsti biedēja vairāk kā daža laba šausmu filma - ir iespaidīgs.
Anšlavs Eglītis - ļoti viegla un tēlaina valoda, interesants sižets, ļoti viegli varēju iztēloties to, ko viņš apraksta.

UPD. Atcerējos vēl vienu - Vilhelms Haufs. Izcilas pasakas.

dienas prieks:

...tikai četrās Eiropas valstīs ar pensiju var normāli dzīvot vecumdienās.
Analītiskā centra "Datapulse" pētījums liecina, ka tikai četrās no 30 pētījumā iekļautajām valstīm ar pensiju pietiek normālai dzīvei vecumdienās.
Runa ir par Rumāniju, Čehiju, Poliju un Spāniju. Minētajās valstīs valsts pensija pilnībā nosedz ikdienas izdevumus.
Jāpiebilst, ka, piemēram, Vācija ir iekļauta sarakstā "valstis ar deficītu", proti, valsts, kurā nepietiek līdzekļu ikdienas tēriņiem vecumdienās. Vācijas vadība gan cenšas situāciju labot, izveidojot speciālu pensiju komisiju, kas mēģina reformēt pensiju sistēmu.

Taisnība bija Kārlim, kas Markss

nav tādu noziegumu, uz kuru kapitāls nebūtu gatavs peļņas vārdā.
pietuvinātie štatos un židostānā šobrīd uzvārās ne pa jokam

aktuālās degvielas cenas:

vakar: no 173 p/pl līdz 180 p/pl
šodien: no 168 p/pl līdz 172 p/pl

Piektdien biju uz Laimas Eglītes gleznu izstādi. Joprojām tāda sajūta, ka esmu bijusi lielos svētkos.

dienas stacionārs, tātad. es jau te minēju, kā es tiku pie nosūtījuma. ja mazliet plašāk, tad - šis "piedzīvojums" + visādi citi stresa faktori, tai skaitā situācija un atmosfaira darbā (un tas, ka man nemaz negribas strādāt, to, ko es strādāju), mani ap gadumiju bija diezgan ļoti nomākuši. es vispār necik nejūtos mērķauditorija pašenei, bet man bija domas par to, ka būtu ritīgi forši saslimt vai tikt pie kkādas traumiņas (viegls smadzeņu satricinājums, piemēram), lai vismaz uz brīdi visi un viss vnk atpistos no manis. + novēroju ķermenī visādas disregulācijas pazīmes - piem, mētājamies ar dzīvesbiedru dīvānā, bindžojam vieglu, fun, komforting seriku - ir cozy un nav nekādu ārēju stresa faktoru, bet es ik pa laikam saprotu, ka esmu nenormāli savilkusies un sasprindzinājusi visādas ķermeņa daļas. to pamanot centos tās apzināt atslābināt un dziļi paelpot, bet pēc brīža atkal un atkal konstatēju, ka saspringums ir back. sāka arī parādīties problēmas ar miegu. es lielāko daļu dzīves esmu pavadījusi ar miega traucējumiem, galvenokārt, nespēju aizmigt (un pēc tam pamosties), bet pēdējos gados situācija ir ievērojami uzlabojusies, tāpēc arī satraucos, jo ļoti negribējās, lai šis atkal sabojājās. nu un vnk visādi deprīgi simptomi, kā grūtības saņemties darīt jebko, arī tipa foršu, utt.
kādā rītā pie kafijas lasot ziņas, izlasīju par palīdzības anketu, ziņkāres dēļ aizpildīju un gandrīz uzreiz saņēmu ziņu, ka jau nākamajā dienā varu apmeklēt psihiatru. brīdi šaubījos, bet turpināju būt ziņkārīga un šo iespēju izmantoju (pēc nedēļas, nākamā diena likās too much). protams, dabūju recepti AD, bet iepriekšminētā saspringuma dēļ interesējos vai nevar dabūt nosūtījumu, pie deju un kustību terapeita (es pie tāda esmu gribējusi iet jau iepriekš, bet finansiālu un ģeogrāfisku apsvērumu dēļ nav sanācis). izrādījās, ka atsevišķi nevar, bet dabūju nosūtījumu uz dienas stacionāru, kurā ir iekļauts šis terapijas veids. pareizāk sakot, būtu jābūt, bet nebija.
parasti rinda uz dienas stacionāru Strenčos esot vairāki mēneši, bet es tiku pēc ~mēneša. godīgi sakot, efekts bija jau pirms es tur nokļuvu, jo pēkšņi kalendārā bija pārādījies datums, kuru gaidīt, jo tad es "saslimšu" un varēšu neiet uz darbu un veltīt laiku sev/pauzei. tas diezgan jūtami atlaida daļu no depra un jau likās, ka dzīvot kļuvis krietni vieglāk. nekādus medikamentus tā arī nesāku lietot.

sāku 11. fevrālī. uzzināju, ka dejas un kustību terapeite iet prom no darba, jauna vietā nav atrasta un šīs nodarbības man nebūs. uz drāmas terapiju nevarēju iet, jo esmu strādājusi kopā ar terapeiti pie vienas KVFR izrādes. atlika fizioterapija, mūzikas terapija, vizuālās mākslas terapija un psihologs.
fizioterapija - laikam jēdzīgākais, ko es tur dabūju un darīju.
mūzikas terapija - diezko neklikšķēja ar terapeiti. mazliet saprotamāka man viņa kļuva, kad uzzināju, ka gandrīz visu mūžu nostrādājusi par mūzikas skolotāju un par terapeiti izmācījusies tikai kovidlaikā. viņa bija ļoti tendēta uz padomu došanu, tai skaitā tādu, kas pēc maniem standartiem atbilstu lekšanai Karpmana trīsstūrī. ar mūziku neko baigi nedarījām.
vizuālās mākslas terapija likās interesanta, bet tur savukārt knapi paspēju kko iesākt, tad dažādu iemeslu dēļ izkrita dažas nodarbības un tad terapeite vienkārši saslima un tā arī viss beidzās.
psiholoģe - brīžam likās ok, brīžam ne visai. kopumā radās iespaids, ka psihologs, atšķirībā no psihoterapeita ir visai bezjēdzīgs. piefiksēju, ka runājot ar viņu domāju par to, kā man gribētos par šo pieredzi pastāstīt un parunāt ar savu psihoterapeiti. not sure vai tas ir normāli vai nē.
visas nodarbības notika individuāli, man nebija nekas grupās (kā bija šai influencerei pirms ~10 gadiem Veldres ielā Rīgā). man īstenībā laikam būtu patikusi kkāda viena nodarbība nedēļā grupā. bet drāmas terapija laikam mēdzot notikt grupās. pārsvarā notika 9-12, nebija katru dienu (man gan arī katru dienu reāli nebija ko salikt, neies jau katru dienu runāt ar psihologu).
uzsākot un beidzot bija tikšanās ar dienas stacionāra vadītāju psihiatri - tā gan bija ritīgi forša un entuziastiska un, par laimi, necentās uzspiest AD lietošanu.

vai realitāte atbilda manām ekspektācijām? laikam īsti nē, galvenokārt tāpēc, ka nebija tas, ko es gribēju visvairāk - kustību terapeits. bet nu bija daudz fizioterapijas, tas arī bija kūl. vai es ieteiktu šo citiem? noteikti, īpaši, ja ir pieejamas sociālās garantijas t.i. apmaksāta slimības lapa + jūs nepazīstat nevienu no terapeitiem un ir pieejama pilna programma.
nu vienīgi vēl es novēroju, ka tur tie speciālisti ir pieraduši drusku pie citādākiem gadījumiem - nu tādiem, kuri visdrīzāk pievērš daudz mazāk uzmanības savai iekšējai pasaulei. nu vai nepievērš vispār. nu un vēl, varbūt izklausīsies augstprātīgi, bet brīžam tur bija tāda lauku un varbūt arī neprofesionalitātes sajūta - saistīta ar speciālistu savstarpējām sarunām, visādiem stereotipiem, padomu došanu un tā.

reālie un taustāmie ieguvumi - iespēja mēnesi neiet uz darbu, netērējot atvaļinājumu un saņemot piķi. reāli atpūtos no dirnēšanas pie kompja - es gan dirnēju arī Heroes, īpaši sākumposmā, bet laikam ejot to darīju aizvien mazāk un atsāku lasīt grāmatas. man jau kādu ilgāku laikposmu bija palicis grūti to darīt. izlasīju veselu čupu. ļoti minimizēju smēķēšanu. pārstāju pirkt paciņas, tik drusku pastreļīju dzīvesbiedram tabaciņu. fizioterapija bija forši, vajadzētu tik turpināt iesākto. man bija licies, ka brīvajā laikā pievērsīšos mājsaimniecībai un revidēšu skapjus utt. - tas nenotika, ģemperi joprojām gāžas virsū, kad atver skapja durvis. bet bija tiešām foršs un silts un mierīgs un rūķīgs laiks pa māju ar dzīvesbiedru. skaista ziemiņa bija.

ko tu šitādā laikā velc mugurā?! visjēdzīgākais šobrīd ir mans baltais mētelis (15€, new yorker), bet nu balts nu

citās ziņās beidzot atkal esmu gandrīz pēc cilvēka. vakar pamodos nogulējusi kaklu vecās traumas vietā - 9.klasē atmuguriski kūleni metot palika 'šķībs kakls' kā rentgena diagnozei ierakstīja ķirurgs, biju 3 dienas slimnīcā, ik pa laikam gribētos normāli aiziet pie kārtīga ārsta un saprast cik tur slikti ir. vakar smērējos ar diclac, divas reizes biju dušā un atlaida

un vispār tieši šobrīd ir priecīgi - vakar draudzene uztaisīja ilgos nadziņus un Cosmo, izlasīju Ķīmijas stundas, šodien biju dušā, uzliku mazgāt vilnas bītleni (kur var nopirkt mazgājamo vilnai ar lanolīnu? Drogās nav), paēdu brokastis, nomazgāju traukus un pat ar visu veļas izkāršanu un matu žāvēšanu darbā būšu laicīgi

No noklausītajām sarunām - kāda sieviete līksmi uz Akmens tilta pa telefonu (krieviski): "Negribējāt krievus - saņemiet Ramadānu!"

Raidījumā "Zināmais nezināmajā" kāda pētniece par jaunu vēža ārstēšanas metodi (uzbudināti): "Un, kas man ļoti patīk - ka tas aiziet arī līdz metastāzēm!"

Vakardienas pozitīvais pārsteigums bija kāds jauns vīrietis, kas palaida mani tramvajā apsēsties. Jo man bija divas smagas somas (mana un Lauvas). Biju ārkārtīgi pārsteigta. Kāpjot transportā, es drīzāk gaidu, kad mani atkal nolamās vai piesiesies visa brauciena garumā, liks celties no sēdvietas, kāps uz kājas vai vienkārši kautiņa laikā uzkritīs virsū.
Varbūt ar laiku tā notiks biežāk? Tāda novecošanas pozitīvā blakne.

dienas prieks:

https://pietiek.com/raksti/simtiem_tonnu_degvielas/

***
Katru reizi, kad apmeklēju Rīgas Zoo, pamirstu pārdomās pie serpentārija. Kur gan esmu redzējis šīs lēnās, uzmanīgās kustības, košās krāsas, mimikriju un ne pārāk inteliģentos skatienus un tukšgaitā tērētās kalorijas? Tad atcerējos pēdējo apaļo galdu «Rail Baltica» sakarā, un atmiņa atgriezās.
Toreiz minūtes 10 paklausījos un sapratu, ka mēs esam ķīlnieki. «Viņi» ir vienkārši neadekvāti, vienkārši pirmie paspējuši uzvilkt balto halātu un iedomājas, ka ir ārsti. Un mēs ar «šiem» te līdz rudenim nenovilksim - krīze ir jau sākusies.
***