Par diētām
Man sāk likties, ka kaut kas nav lāgā, jo visu laiku gribas vienu specifisku ēdienu. Nu zin kā, ja Tev kaut ko gribās, tad Tev ķipo kaut kas trūkst, kāds vitamīns vai kas. Nu vot, šodien, jau trešo reizi šonedēļ noskrēju uz Dubultu gaļasbodi. 0,8 kg liellopa karbonādes. Samalt, nu jau divus sīpolus klāt, anormāli daudz piparu un četrus jēlus olas dzeltenumus. Un to visu tā pat arī sahujārīt sevī iekšā. Tas ir ķip par lielo ēdienreizi. A brokastīs es jau visu nedēļu riju auzu putras, ko agrāk darījis nebiju. 3 mazās paciņas Dzirnavnieka tās auzas, karsto ūdeni no biroja bunduļa virsū un šķinī iekšā. Nu lai nu ko, bet man parastajam kotleškarbonāžu rijējam sava vēlme pēc šāda uztura nav izskaidrojama. Moš toč kaut kas trūkst. Gūglē neatradu izskaidrojumu tam, kāpēc patstāvīgi var gribēties jēlu gaļu.