Viss ir redzams

Jau teicu, tikai klusām, bet tagad te, ka Beidzot!

esmu atradis sev pers. protagonistu ASV seriālu (tēlu) pasaulē:



http://en.wikipedia.org/wiki/Ron_Swanson

Es zinu, ka nesmuks, bet esmu Sajūsmā par Attieksmi

“I’m surrounded by a lot of women in this department. And that includes the men.”

“The less I know about other people’s affairs, the happier I am. I’m not interested in caring about people. I once worked with a guy for three years and never learned his name. Best friend I ever had. We still never talk sometimes.”

“My idea of a perfect government is one guy who sits in a small room at a desk, and the only thing he’s allowed to decide is who to nuke. The man is chosen based on some kind of IQ test, and maybe also a physical tournament, like a decathlon. And women are brought to him, maybe ... when he desires them.”

“The whole thing is a scam. Birthdays were invented by Hallmark to sell cards.”

Trīsčetros vārdos - gribu lietotājbildi ar ezi. Pieticīgu tādu, vienkrāsainu:

Palīdzēsi izvēlēties

(ja tavam žurnalam debils fons, uzklikšķini)

?


Poll #18618 Eziz
Open to: All, results viewable to: All

Kurš krutāks?

Taisnības labad to, kuram būs visvairāk vai vismazāk balsu, neizvēlēšos :)

p.s. miglā neieteikt

Tā, nu kas te tagad būs..



Treileris IMDb

Nesaprotu attieksmi, kad cilvēks kādu no savām nevēlamajām īpašībām (piemēram, vieglu aizkaitināmību) pasniedz kā imanentu kvalitāti, kaut kādu nemainīgu vērtību, FAKTU, pat ar savādu lepnumu, turklāt atsakoties savākties šī netikuma priekšā. Tieši tāpēc jau nesaprotu – ja tu to apzinies (kas, pats par sevi, ir apsveicami un zināms sasniegums), tad kāpēc neko nedari lietas labā? Grasies tāds palikt visu mūžu? Tu taču redzi, ka tev tas kaitē! It kā jau nebūtu mana darīšana, ja, katrs pats sev skaifordžers, bet attieksme "Negribi? Nevajag!" mani besī principā. Atsakoties mainīties, tu pasludini savu stulbumu un piespried nāvessodu progresam... Saprotiet mani arī, ja? Gribēju izcept pīrāgu, bet āboli izrādījās iepuvuši. Un tagad man visās Google Translate pieejamajās valodās jāuzraksta, KĀ IR EZIS :@

igelkott con nhím draenog Igelہیج ہاگ sündisznó їжак kirpi હેજહોગ ముళ్ల పంది erizo siili முள்ளம்பன்றி போன்று இருக்கும் விலங்கு jež ježko јеж arici ouriço jeżجوجه تیغی pinnsvinet qanfud landak Еже ežys ECHINUS 猬 еж 바늘 두더지 eriçó ಮುಳ್ಳುಹಂದಿ ハリネズミ riccio siil egel हाथी e ზღარბი σκατζόχοιρος ourizo hérisson parkupinoשטעכלער קפוד pindsvin ježek таралеж কাঁটাচয়া вожык ոզնիقنفذ hedgehog iriq reier

(Tikai neatdraugo, RASBI!<@)

(-1y)

Pirmais vai pēdējais. Iekšā vai ārā... Kāda atšķirība?

( izlasīju pāris graudus no pelavām, diezgan random/eksperimentāli/nekvalitatīvi, kā jau telefonos mēdz : )

Tagad gan jāsaraksta tur visi jaunumi un ar austiņām jāiet izvilkt šļūteni no akas (jau paspēja aizsalt, par spīti tam, ka vakarnakt atstāju mazu tērcīti), pazāģēt malku un/vai pagrābt rudeni sētsvidū... Pašam sev, protams, sporta pēc, ne jau "viesu" dēļ ;( Betnubāc, ja jūs redzētu tos kurmju rakumus! Tādi zikurāti, ka paliek žēl izspārdīt, un vairs to nemaz nedaru, nav jau arī vasara, kad prasītos gludu mauriņu (kāds viņš anyway nekad nav), un vispār savs Kurmis dārzā... lol, tā ir privilēģija, praktiski tas pats, kas Mājas Bebrs :D

Šis bija n_komentāros, bet tomēr nenoklusēju, jo (cilvēks ir zābaks ar caurumiem):

Iesāktais jāpabeidz, ekonomika jāsilda, pat ja liekas, ka viss ir slikti - celtnieki saņem algas, korumpētie kukuļus, bet galu galā visi tērē tos lielveikalos, nodokļi tiek maksāti, zobrati griežas. Ēka nav nesmuka (daudzi, kad parādījās tās projekts, vēl pat negāja skolā, bet es atceros, ka visiem patika) un doma laba. Varu apgalvot, ka Latvijā neesmu bijis nevienā modernā bibliotēkā. (Bet ja tur nebūs bezmaksas internets, kā Amsterdamas, piemēram, tad gan būs fail. Tas gan es tur jāiet izšķaidīt kādu stiklU:@ )

</vakars>

MAY MY ENEMIES LIVE LONG SO THEY CAN SEE ME PROGRESS

Turpinot no rīta iesākto tēmu, Unter Null noteikti ir tas, kas jāklausās visām gotiski industriālajām meitenēm, kuras ir pamestas, pieviltas, piekrāptas, sāpinātas, traumētas, salauztām sirdīm, piesmietām cerībām, asiņojošām atmiņām – visu šo un, vēlams, arī naidpilnu dispozīciju pret vainīgo. Es varbūt neko nesaprotu, bet mani kā zēnu līdz kaulu smadzenēm aizkustina tās emocijas un sarūgtinājums, kas šķiet ielikts gandrīz katrā no dziesmām, kas radītas, sākot ar 2005. gada albumu The Failure Epiphany, kurš acīmredzot sekojis kādai nopietnai krīzei mākslinieces privātajā dzīvē: This album is dedicated first and foremost to the person that inspired all this bitter material. I couldn't have done it without the emotional turmoil you brought me. Man liekas, jābūt baigajām iekšām, drosmei un spējai, lai to indi no sevis izdabūtu arā, pie tam tādā (manuprāt, fenomenālā, ņemot vērā dzimuma daiļumu, nogaliniet mani, ja spējat) kvalitātē – nevis "kā musdienās" tur, piemēram, kaut ko dusmīgu ieblogot un nobloķēt visos portālos, haha. Jo Ērikas Danhemas radītais dark electro/industrial nav arī nekāds šķebinošs lētā gala produkts a la blutengel, combichrist, angelspit, utml., viņa ir akadēmiski muzikāli izglītota (klavieres, čells, ģitāra), pēdējā albumā ir Nika Keiva kavers (tas pats, kas Omniai, st. citu), un arī paši ieraksti brīvi pastaigājas visā žanra teritorijā no melodiskas un dejojamas elektriskās ķermeņmūzikas līdz nežēlīgam spēka troksnim, pie kam lielākā daļa dziedāto vārdu ir viegli saprotami (vismaz manai ausij). Piecus gadus pēc epifānijas iznākušais Moving On vismaz ar nosaukumu vieš cerības, ka ļaunākais jau ir aiz muguras (es neesmu baigi nopietni pētījis viņas biogrāfiju, ja), taču saturs neliek vilties – muzikāli jau pavisam nē, bet arī liriski dēmoni ir nepabaroti – tieši otrādi, vietām divtik asinskāri un raganiski kā krišanas brīdī – aizvainojums vēl ir pilnā spēkā (Lūlei Vilmai būtu ko teikt), teksti brīžiem atgādina piķa melnus lāstus, brīžiem NLP, brīžiem citātus no pašpalīdzības grāmatām. Vilkt neko nelikšu, jo tur pilns ar liekiem remiksiem un es negribu neko bojāt. Zem ilustrācijas ir viena dziesma, bet es beigšu, kamēr nav aptrūkušies sinonīmi