Viss ir redzams

Izraudājis sausas acis, nomazgāju sevi, izvēdināju istabu, izslaucīju grīdu, nomainīju veļu un izmetu visas pēdējā diennaktī valkātās drēbes, sadedzināju saslaucītos putekļus, izgrābu pelnus no krāsns un pat pārvietoju ķirbjus istabā. Vienalga biju pelnījis tikt atstāts alā viens un aizmidzis, jo ar mani nav iespējama intelektuāla saruna, bet par pastiprinātas ķermeniskās saskarsmes stratēģiju biju aizmirsis. Pamodies ilgi nosalis maldījos, līdz atradu cilvēkus un savu indi, pie viena uzzinot, ka manipulācija ar svešu kredītu ir "dārgs prieks." Nu guļu starp tīriem palagiem, pateicoties visumam un lūdzot piedošanu par vājumu. (Panteistam "Visums" ir tas, ko es saucu par Dievu, bet vājums ir ļaunums gan dabā, gan sātaniskajā dumpja/paštaisnuma ideoloģijā, runā radio inferno.) Statiskā strāva turpina sist pa pirkstiem, pat no karietes atslēgām, bet varbūt tās ir tikai nervu halucinācijas. Zīmīgas, starp citu, jo arī strāva ir spēks, dabas enerģētiskais potenciāls, kuru cilvēks spējis iegrožot, bet šodien braucu uz laukiem vilkt jaunu elektrību. Pilsēta tādās devās kā tagad mani sāpina un liek sāpināt pašam, atņem saprātu un iecietību. Esmu samierinājies ar soda neizbēgamību. If I could go back in time though, and murder my pride... I would not

Где-то есть огонь, который нас согреет,
И милосердный свет всевидящих звёзд,
И где-то есть любовь, что однажды сумеет
Осушить до дна это озеро слёз

Нелегко искать объяснения и оправдания:
С пулей в груди трудно быть непредвзятым.
Но разве чужая боль не есть наказание?
И разве нет кары страшнее, чем быть виноватым?

Но где-то есть тот дом, где мы всегда будем желанны,
А в этом доме тот, кто всегда нас поймёт и простит,
И где-то есть хирург, что сотрёт все эти шрамы,
И извлечёт все пули у нас из груди

Pastāsti man par savu katastrofu